Sveiki, draugi! Ar šo ierakstu es aizsāku rakstu sēriju par saviem piedzīvojumiem ASV, kur esmu ieradies apmeklēt Microsoft rīkoto BUILD Windows konferenci. Rakstu jums no pagātnes, jo šeit vēl ir svētdienas rīts un mēģinu iešūpoties pareizajā ritmā. Pagaidām vēl arī neesmu līdz galam izdomājis kā labāk rakstīt un stāstīt par pieredzēto, bet pieņemu, ka tuvākajās dienās izkristalizēsies īstais risinājums. Jebkurā gadījumā centīšos rakstīt dzīvīgi un atklāt savus piedzīvojumus un pārdzīvojumus, lai vai kādi tie būtu. ASV esmu pirmoreiz un pieņemu, ka te būs pietiekami daudz kā jauna un nesaprotama.
Mazas ziņas, kā parasti, publicēšu savā Twitter kontā @krizdabz (nekautrējieties sekot) un garākus pārdomu ierakstus esmu nolēmis publicēt kā atsevišķus bloga ierakstus. Vismaz viesnīcā Interneta pieslēgums ir tīri sakarīgs un šodien vai rīt domāju iegādāt arī kaut kādu pieslēgumu mobilajam telefonam, lai varu piekļūt Internetam arī no telefona. Vispār jāatzīst, ka Latvijā mēs esam izlutināti ar lieliskiem Interneta pieslēgumiem un tai pašā Vācijā pirms nedēļas nācās atzīt, ka pat luksusa viesnīcās (nemaz nerunājot par mobilo Internetu) Internets var būt čābīgs.
Lai arī kur brauktu, turi līdzi daļiņu Latvijas
Ceļš uz ASV
Aprunājoties ar igauņu kolēģi Heiki, kas arī apmeklē šo konferenci, secināju, ka mans ceļš uz USA vēl sanāca relatīvi vienkāršs. Viņš vakar iespēja piedzīvot vairākus pārlidojumus un ilgas drošības pārbaudes. Es pats 11:30 izlidoju no Rīgas uz Parīzi ar AirBaltic un gandrīz 3 stundu garajā lidojumā paspēju ij palasīt grāmatu, ij paplānot savu blogu satura stratēģiju (par to vispār gribētu uzrakstīt plašāk). Starp citu, lidmašīnā guvu vienu spēcīgu atziņu. Sapratu, ka iPad (vai citi planšetdatori) tomēr ir pārāki par Kindle e-lasītāju (ja vien nelasi daiļliteratūru). Man noderīgāks tomēr būtu kāds planšetdators, jo es uz tā varu gan lasīt grāmatas (ir pieejamas Kindle aplikācijas daudzām platformām), gan, būtiskākais (!!!) veikt piezīmes tajā pat ierīcē vai izmantot kādas citas aplikācijas (piemēram, Evernote vai kādu citu productivity rīku). Tagad man blakus Kindle e-lasītājam vajag arī blociņu, kur veikt pierakstus. Un lidmašīnās nav tik daudz vietas, lai ierīkotu plašu darba vidi. Tagad es tiešām saprotu kāpēc lidmašīnās tik populāri ir planšetdatori.
Lai arī mans pirmais lidojums bija kaut kādu desmit gadu vecumā, tomēr nav tā, ka bieži apkārt lidinātos un vēl pavisam pierasta tā lieta nav. Tomēr vairākas reizes gadā sanāk aizlidot kaut kur Eiropas ietvaros, tāpēc pārlidojumi nav nekas nesaprotams. Ja šis būtu mans pirmais lidojums, tad fakts, ka jālido vienam pašam uz USA mani ļoti biedētu.
Parīzes (Charles De Gaulle) lidosta ir milzīga
Sapratu, ka Parīzes (Charles De Gaulle) lidosta ir milzīga. Daudz staigāšanas un pārvietošanās starp termināliem ar shuttle vilcienu. Īsti nezinu kuras ir Eiropas lielākās lidostas, bet man šķiet, ka šī noteikti ir viena no tādām. Reku, Wikipēdijā raksta, ka Parīzes CDG lidosta pēc apkalpoto pasažieru skaita ir 2. vietā Eiropā (Rīgas lidosta ir tikai 77). Tā kā starp lidojumiem bija pietiekami daudz laika (kādas 3h), tad tīri mierīgi tiku līdz savam terminālim pa ceļam vēl satiekot pāris jaukas dāmas, kas arī dodas uz ASV. Nonākot vajadzīgajā terminālī pamanīju milzīgu cilvēku pūli, kas kļuva arvien lielāks. Drīz sapratu, ka lidostā notikusi kaut kāda ķibele un apstādināta (vismaz termināļa) darbība. Pāris stundas pavadīju gaidot lielā cilvēku barā un skatoties uz braucējiem un lidostas darbiniekiem, kas skaidrīja apkārt pēc informācijas.
Parīzes (Charles De Gaulle) lidostā
Gaidam kad atjaunos lidostas darbību
Latvijā mēs dzīvojam sterilā vidē, ko tikpat kā neskar svešas kultūras
Skatoties uz raibo cilvēku masu sapratu, ka Latvijā mēs dzīvojam ļoti sterilā vidē – mūs tikpat kā vispār neskar svešas un nesaprotamas kultūras. Kaut vai tie paši melnādainie, kas Latvijā ir milzīgs retums un pieņemu, ka Latvijas lauku reģionos uz tādiem skatītos ar platām acīm. Citviet šie ļaudis ir ik uz soļa un interesanti, ka tie ir ļoti dažādi cilvēki. Sākot no ļoti zolīdiem darbiniekiem un beidzot ar emm.. vienkāršākiem cilvēkiem, ko man gribētos salīdzināt ar to, ko mēs Latvijā saprotam ar jēdzienu urlas. Parīzes lidostā bija pietiekami daudz tādu melnādaino, kas uzvedas tā it kā būtu tikko nokāpuši no kokiem. Es tiešām cenšos nebūt rasistiski noskaņots, bet skats nav diez ko patīkams. Atceros, kā savulaik Archijs par viņiem rakstīja savos episkajos jūras apceļotāja stāstos. Un vēl tie krievi :) Viņiem pat nevajag atvērt muti, lai jau pa gabalu var saprast no kurienes šie ļaudis ir nākuši. Tas viss ir ļoti interesanti un izbraucieni ārpus Latvijas liek uz daudzām lietām paskatīties pavisam savādāk.
11 stundas lidmašīnā – nav nemaz tik traki
Vēl pirms nedēļas manu prātu nodarbināja doma par ilgo pārlidojumu uz ASV. Bija tik daudz neskaidrību un bažu. Tomēr realitātē viss nav nemaz tik traki. Lidmašīna (Boeing 777) nav pati lielākā kādas ir redzētas un kāpjot iekšā pavīpsnāju par to, ka tā izskatās netīra/nolietota. No šī lidojuma guvu atziņu, ka economy klasē lidojot nav nemaz tik daudz vietas atvēlēts un blakus sēdošā ķīniete jutās daudz ērtāk nekā labi dzīvojošais un 1.85m garais bālģīmis blogeris es. Bet nekas, galvenais iemanīties pagulēt un tad arī tās 11 lidojuma stundas nav nekas traks. Ja nenāk miegs, var īsināt laiku skatoties filmas mazajos krēslos iemontētajos TV ekrānos. Turpat var arī apskatīt aktuālo lidojuma informāciju un pozīciju kartē. Vispār tiek mests baigais loks un īsti nesapratu kāpēc tā. Laikam neviens īsti negrib aiz laba prāta lidot pa taisno pāri okeānam, bet cenšas maršrutā iekļaut pēc iespējas vairāk sauszemi. Bet tie ir tikai mani pieņēmumi, es nezinu kādi apsvērumi tiek ņemti vērā veidojot lidojumu maršrutus. Vietumis turbulence dēļ pakratījāmies, bet tas nebija tik jūtami, lai sāktu aizdomāties kas var noiet greizi lidojot virs okeāna, kad nav nekādu opciju kur veikt avārijas nosēšanos. Tā, ka kopumā viss diezgan mierīgi un bez trakiem piedzīvojumiem.
Vēl Latvijā esot nebija īsti skaidrs ko darīt kad būšu nolaidies ASV un kā no lidostas tikt līdz viesnīcai, kas ir 50-60 km attālajā Anaheimas pilsētiņā. Tomēr arī te viss izvērtās diezgan normāli. Biju sabaidīts, ka iebraucot ASV (īpaši, ja tas notiek pirmo reizi) traki var iznākt ar imigrācijas pārbaudēm un kādus tik jautājumus viņi neuzdod. Tomēr man ar to īpašas problēmas neradās. Noņēma pirkstu nospiedumus, nobildēja un uzprasīja ko plānoju darīt, cik ilgi būšu un kur palieku. Izskatījās, ka imigrācijas dienesta darbinieks bija lietas kursā par konferenci un bez liekiem jautājumiem mani palaida cauri. Savācam bagāžu un jau stāvu laukā pie Los Andželosas lidostas. Latvijā biju noinformēts, ka lētākais/vienkāršākais veids kā tikt uz viesnīcu ir izmantot kādu no shuttle servisiem (piemēram, Super Shuttle) un tik tiešām pie lidostas kursēja vairāku līdzīgu servisu busiņi. Pie lidostām viņi savāc cilvēkus, izplāno maršrutu un visus izvadā kur nu kuram vajag. Vienā no tiem tiku arī es, norādīju savu viesnīcas adresi un servisa darbinieks arī uzprasīja vai dodos uz Microsoft konferenci. Redz, kādi visi viņi te informēti vai arī es pēc sejas izskatos pēc gīka. Ilgi gan nespēju noturēt viņu uzmanību un jau drīz shuttle servisa darbinieks ar kolēģi sāka apspriest interesantākus tematus. Piemēram, to, ka pēdējā laikā baigi daudz midžetu sabrauc, acīmredzot, arī viņiem te ir kaut kāda konference.
Beidzot esmu galā
Pēc kādas stundas brauciena biju jau viesnīcā un izliku visu savu tehniku un pārbaudīju vai datora barošanas bloks vispār darbojas ASV. Viss kārtībā un ar tehniku nav problēmu (paldies par adapteri, Sairam). Runā, ka laika starpība (kas ar Latviju man tagad ir 9 stundas) nav tik ļoti jūtama lidojot uz ASV, bet daudz trakāk ir kad atgriezies Eiropā. Jāatzīst, ka vakar vakarā ielidojot te bija vakars un uz īsu brīdi man bija mazliet nojucis kāds ir pareizs laiks te un kāds Eiropā. Tagad esmu diezgan izgulējies, pabrokastojis un saprotu, ka šeit ir pusdienas un Latvijā ir vakars. Esmu salicis datorā logrīkus, kas attēlo pareizo laiku mājās un tāpēc izsecinu kuros brīžos varu noķert mājiniekus tiešsaistē. Tūlīt pabeigšu šo bloga ierakstu un ar igauni dosimies mazā ekskursijā pa Anaheimu un ceram tikt līdz okeānam. Pagaidām te ir 22 grādi pēc Celsija un vakars bija aptuveni tāds kādi Latvijā pirms mēneša. Kopumā te laikam ir siltāks laiks. Jāiebrauc vēl arī nepierastajās mērvienībās, jo Latvijā nav aktuāli ne fārenheita grādi, ne jūdzes. Ar dolāru kursu vismaz ir kaut kāda skaidrība, tikai jāsaprot kas ar tiem tips. Šī diena ir brīva un izmantošu to, lai iešūpotos vajadzīgajā ritmā, apskatītu pilsētu un vakarā ceru mazliet pastrādāt. Jau rīt te sākas konference 0′tā diena un tad arī beidzot sapratīšo pilno grafiku turpmākajai nedēļai. Pagaidām tad saku atā, atā un informēšu vēlāk par saviem piedzīvojumiem!
Viesnīca, kur mitināšos šo nedēļu
P.S. Priecāšos, ja komentāros norādīsiet kas interesants notiek Latvijā. Paldies! :)
Iesaku izlasīt:
