Pirms nepilna mēneša piedalījos Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Grāmatnieku ģildes rīkotajā diskusijā „Grāmata digitālajā vidē. E-grāmata.” (Diskusija norisinājās „Latvijas Grāmatu izstādes 2010” ietvaros) Diskusijas mērķis bija aktualizēt digitālo tehnoloģiju lomu lasīšanas procesā, iepazīties ar jaunākajām lasīšanas ierīcēm, kā arī runāt par e-grāmatu attīstības scenārijiem Latvijā.

Jāatzīst, ka pēc diezgan stīvā iesākuma, kurā īsumā izskaidrojām kas tad īsti ir elektroniskās grāmatas un kā tādas lasīt, izvērtās visai spraiga diskusija par elektroniskajām grāmatām Latvijā. Un īsumā var teikt to, ka nākotnes prognozes ir visnotaļ drūmas. Grāmatu izdevēji Latvijā uzskata, ka elektroniskajām grāmatām ir jāmaksā tikpat vai tikai mazliet mazāk kā to papīra versijām. Un tas, manuprāt, ir pilnīgs absurds. Jā, izdevējam apskatot grāmatu, acīs griežas cipari, lati un santīmi, tomēr ir jāsaprot, ka būs visai maz cilvēku, kas par tādām naudām pirks digitālas grāmatas, ja tikpat maksās daudz ērtākās to papīra versijas. Pirms kāda laika Twitterī es uzprasīju cik cilvēki ir gatavi maksāt par elektronisku grāmatu un vairums nosauca summas, kas nepārsniedz 5Ls. Galu galā patreiz nopērkamie elektronisko grāmatu lasītāji nav nedz lēti, nedz īpaši ērti un Latvijā nebūtu daudz cilvēku, kas gatavi atdot tos ~200Ls par ierīci ar visai šauru pielietojumu (varbūt Apple iPad spēs ko mainīt?).

Tādējādi elektroniskajām grāmatām ir jāmaksā maz, tām ir jābūt nopērkamām/iegūstamām ļoti, ļoti vienkāršā veidā un tikai tad vairums cilvēku sāks apsvērt to iegādi. Visādi citādi - nav vērts censties!

Personīgi es pats ļoti vēlos, lai arī Latvijā izplatās elektroniskās grāmatas, jo tā ir iespēja izdoties un sasniegt noteiktu auditoriju tiem rakstniekiem, kam tas nav bijis iespējas līdz šim līdzekļu trūkuma dēļ (pieņemu, ka izdot grāmatu ir dārgs prieks). Un ko gan patiesam autoram vēl vairāk vajag? Lai viņu lasa pēc iespējas plašāks cilvēku loks, lai viņš spēj tos uzrunāt, likt aizdomāties par kādu autoram nozīmīgu tēmu. Un digitālajā laikmetā iespēja sasniegt plašu auditoriju ir kļuvusi tik reāla un tuva kā nekad iepriekš.

Latvijas gadījumā es digitālo grāmatu attīstības sniegtos labumus es gribētu just Latgalē. Es uzskatu, ka tā šim reģionam ir lieliska iespēja spodrināt un popularizēt savu valodu/kultūru un iznest to braši ārpus reģiona robežām. Un es tiešām to vēlos piedzīvot.

Diskusijā rakstnieks Pauls Bankovskis norādīja uz, manuprāt, lielisku domu - sāciet ar mācību materiālu izdošanu digitālā formātā.

Šīs pārdomas vedina uz pirātisma tēmu no kuras jūtami sabijušies ir tie paši iepriekš pieminētie grāmatu izdevēji. Es teiktu tā, nav pilnīgi nekādas jēgas iespringt pie pirātisma apkarošanas, jo tam nav pilnīgi nekādas jēgas. Punkts! Labāk to enerģiju un resursus ieguldīt savu digitālo izdevumu uzlabošanā un popularizēšanā. Pirātisms digitālajā laikmetā ir visai attāls no zagšanas tās klasiskajā izpratnē. Tā drīzāk ir dalīšanās, kuras gaitā lietotājs neko nezaudē. Iedomājamies, ka mums ir saldējums, ko kāru aci aplūko kaimiņsētas Austra. Mēs viņu varam ar saldējumu uzcienāt, bet jāņem vērā, ka pašiem saldējuma paliks mazāk par tik, cik Austra noēdīs. Tāpēc mēs pirms dalīšanās divtik apdomāsim vai to vispār vēlamies darīt. Digitālajā laikmetā aina ir pavisam cita. Mēs nezaudējam pilnīgi neko padaloties ar savu mp3 kolekciju. Ja mums bija 104 albumi, tad arī padaloties mums paliek tie paši 104 albumi. Tādējādi pirātisms ir tik vienkāršs un pašsaprotams, ka nav nekādas jēgas ar to cīnīties - cilvēks vienmēr atradīs veidus kā tikt pie materiāla, ko vēlas un izdevēju (nav svarīgi grāmatu, mūzikas utt.) galvenais uzdevums ir censties izdarīt visu, lai klientam pēc iespējas vieglāk produktu iegūt pie viņiem. Lai tas ir ērti, lēti, kvalitatīvi un ar pievienoto vērtību. Lai nav jādodas tumšos Interneta nostūros meklēt apšaubāmas izcelsmes lejupielādes vietnes. Protams, vienmēr būs cilvēki, kas aprobežosies ar 128kbps mp3, bet tomēr mēs augam un pienāk brīdis, kad laiks kļūst vērtīgāks un labāk samaksājam tos pāris latus par pareizi noformētu un kvalitatīvu albumu/grāmatu nevis pavadam visu vakaru rokoties pa internetiem un buroties cauri nekvalitatīviem/nepareiziem/lauztiem failiem. Galu galā ar šādu domu izveidots un ļoti veiksmīgi darbojas Apple iTunes Store mūzikas tirdzniecības serviss. Kas gan tikpat veiksmīgi nedarbojas Latvijā un neatstāj mūszemes bāleliņiem citas iespējas kā vien zagt.. :)

Tās ir tikai dažas no būtiskajām un plašajām tēmām, ko var apskatīt diskusijā un saprotams, ka tām visām nepietika laika. Tieši tāpēc jau šonedēļ ir gaidāms šīs diskusijas turpinājums. Ceturtdien 11. martā plkst. 17:30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (K. Barona ielā 14) norisināsies diskusija ”Grāmata digitālajā vidē. E-grāmata II”. Diskusijā piedalīsies rakstnieks Pauls Bankovskis, blogeris un jauno tehnoloģiju entuziasts Kristaps Skutelis, izdevēja Vija Kilbloka, projekta “egramata.lv” pārstāvis Edgars Ivanovs un AKKA/LAA Juridiskās nodaļas vadītājs Imants Belogrīvs. Diskusiju vadīs Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas “Letonica” vadītājs Uldis Zariņš. Laipni aicināti visi interesenti. Būs pieejams WiFi. Esi Twitterī? Apstiprini savu klātbūtni diskusijā.

Diskusijas pieturas punkti:
- digitālo tehnoloģiju loma lasīšanas procesā,
- jaunākās lasīšanas ierīces,
- autors un viņa darbs digitālajā vidē,
- e-grāmatu tirdzniecības biznesa modeļi Latvijā,
- e-grāmatu pieprasījums un izdevēju piedāvājums Latvijā,
- e-grāmatas kā digitālo bibliotēku sastāvdaļa.

Ar interesi gaidu šo diskusiju un aicinu to apmeklēt arī jūs. Es tiešām uzskatu, ka šī ir ļoti aktuāla tēma un faktiski mēs esam posmā, kad elektroniskās grāmatas ienāk Latvijā un mūsu pašu interesēs, lai šis process kļūtu pēc iespējas izdevīgāks un ērtāks galalietotājiem. Īpaši interesanti būs paklausīties tautā tik ļoti iecienītās AKKA/LAA viedokli ;)

P.S. Par elektronisko grāmatu tēmām latviski raksta arī egramata.lv.

 

Par raksta autoru:

Kristaps (krizdabz) ir aizrautīgs jauno tehnoloģiju fans kā Internetā, tā ārpus tā. Ikdienā strādā par datorsistēmu administratoru un interesi par šo arodu neierobežo darba stundas. Internetā aktīvi darbojas veidojot blogu krizdabz.lv, tā mazāko brāli mini.blogeris.lv, kā arī pieskata urbānās vides baudītāju projektu bradajumi.lv. Pēdējā laikā aizrāvies ar Google aizsākto mobilo ierīču platformu Android un tāpēc veido resursu androids.lv. Brīvdienās iespējams viņu satikt kādā no Rīgas klubiem spēlējot un promoutējot dubstep mūziku - kopā ar domubiedriem uztur dubstep.lv. Viņa ikdienas gaitām var sekot līdzi Twitterī.

Saistītie raksti: