Palīdzi Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, iesaisties veco laikrakstu digitalizācijā


Šodien Latvijas Nacionālās bibliotēkas Twitter kontā tika publicēts aicinājums pieteikties brīvprātīgā darba veikšanai LNB Periodisko izdevumu nodaļā. LNB Periodisko izdevumu nodaļa piedāvā iespēju iesaistīties vienā no bibliotēkas krājuma digitalizēšanas procesiem – seno laikrakstu un žurnālu atlase un pārbaude.

Brīvprātīgā darba (darbs bez atlīdzības, kuru veic indivīds balstoties uz brīvas izvēles principiem) veicēju uzdevumi nav sarežģīti, taču ļoti atbildīgi. Ar pilno piedāvājuma tekstu var iepazīties šajā dokumentā.

Nezinu kā jums, bet man šis piedāvājums šķiet ļoti saistošs un ja vien nebūtu pilnībā noslogots savā maizes darbā, palīdzētu LNB laikrakstu digitalizācijas darbos. Es šajā procesā saskatu milzīgu burvību, kad caur tavām rokām izies darbi, kas no analogā formāta (kas nav mūžīgs) pārtaps digitālā, kas, savukārt, ir faktiski mūžīgs. Es pat vēlos iet tālāk un šo procesu glorificēt sakot, ka digitalizējot šos darbus, mēs mūsu tautas atmiņas un apziņu padaram mūžīgu. Un pat tad, ja nolaižamies no šīm mākoņu tēmām (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē), ir taču interesants darbs pats par sevi.

Bez tam tā ir lieliska un bezmaksas iespēja iepazīties kā darbojas (kaut maza daļa) Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kā notiek digitalizācijas process un kādi cilvēki aiz tā visa stāv.

Es saprotu, ka publiskais viedoklis par bibliotēkas pēdējo gadu aktivitātēm (ar to es domāju kaut vai Gaismas Pils projektu) ir visnotaļ skeptisks un daudzi noteikti ir pavisam sliktās domās par tām. Taču es uzskatu, ka lielākā problēma ir cilvēku nezināšanā par iemesliem, realizāciju un mērķiem, ko ar šo projektu varēs sasniegt un kādu labumu tas Latvijai dos ilgtermiņā. Tāpēc uzslavējama ir jebkura iespēja tuvāk iepazīties ar Bibliotēkas darbu.

Iesaistoties šajā darbā mēs atstāsim vairāk labuma pasaulei nekā dažs labs visā savā mūžā spēj paveikt. Un kas tad ir pats galvenais, ja ne darīt visu, lai ar savām runām un darbiem darītu pasauli kaut mazliet labāku!


Iesaku izlasīt:
 

  • Ierindas pilsonis

    Un ko šai sakarībā teiks rijīgās mutītes no KakaLala kantora?

  • ŽK

    Nu jau nu…

    “analogā formāta (kas nav mūžīgs) pārtaps digitālā, kas, savukārt, ir faktiski mūžīgs”

    Analogie un digitālie nesēji neviens nav mūžīgs. OK, vari kopēt savus JPG turpu šurpu, bet ja brūk tāds nebekapots HDD, tad ir čābīgi ar “mūžīgumu”. Man kā mājas lietotājam analogais formāts ir daudz izturīgāks, nekā digitālais. Digitālais, kā jau minēju, labi pakļaujas dublēšanai, līdz ar to, ieguldot $$$ nesējos un darbā, varu panākt “mūžīgumu”. Bet bieži šāda div’ un vairākkārša dublēšana nav pa kabatai mājas lietotājam.

  • http://krizdabz.lv krizdabz

    ŽK: Es jau nemaz nerunāju par mājas lietotāja līmeņa digitalizācijām, kad datu nesēja izbeigšanās nozīmē arī visu uz tā esošo failu izbeigšanos. Es runāju par nopietnu pieeju digitalizācijai, ko pavada teksta atpazīšana, aplikšana ar metadatiem, lai tas kļūst “saprotams” informācijas sistēmām, lai ar to var strādāt daudz efektīvāk nekā ar papīra izdevumu. Un datu uzglabāšana ir atsevišķs stāsts un šajā gadījumā ir jānoplīst gana daudz cietajiem diskiem (un vienlaicīgi), lai kaut kas slikts notiktu ar pašiem datiem.

Previous post:

Next post: