Latvija.lv – atrodi informāciju par valsts un pašvaldību pakalpojumiem


Kādu rītu pirms pāris nedēļām Twitterī raisījās skarbas diskusijas par portālu latvija.lv un pārsvarā ļaudis bija negatīvi noskaņoti. Pieņemu, ka daudziem vispār nav nekādas skaidrības par šī portāla misiju un par to kā varam to izmantot. Jāatzīst, ka arī es pats līdz šim tikai ļoti virspusēji biju dzirdējis par latvija.lv un nebiju radis vajadzību izmantot kādu no tur pieejamajiem e-pakalpojumiem. Tomēr uzskatu, ka daudz problēmu rada cilvēku neizpratne un nezināšana, tāpēc man ir patiess prieks, ka man izdevās sazināties ar Gati Ozolu (RAPLM elektronisko pakalpojumu plānošanas nodaļas vadītājs), kas kopā ar kolēģi Lieni Kalnu (RAPLM elektronisko pakalpojumu plānošanas nodaļas vecākā konsultante) vairāku bloga ierakstu sērijā pastāstīs par latvija.lv. Aicinu iesaistīties saturīgā diskusijā, jo šī ir iespēja to uzlabot un padarīt ērtāku – ieguvēji būtu mēs visi.

Kristaps Skutelis (krizdabz.lv)

Problēma

Ikvienam no mums laiku pa laikam ir nepieciešams pieprasīt vai saņemt kādus pakalpojumus no valsts vai pašvaldību iestādēm, piemēram, pieprasīt pabalstu, saņemt atļauju, apliecību, deklarēt ienākumus, dzīvesvietu. Kur sākt meklēt informāciju? Kādi dokumenti nepieciešami? Kādas veidlapas jāaizpilda? Cik man būs jāmaksā? Vai varu saņemt pakalpojumu elektroniski?
Droši vien šie ir biežāk uzdotie jautājumi pirms sākam apzvanīt iestādes, meklēt informāciju iestāžu mājas lapās vai apmeklēt personīgi vairākas iestādes, lai saņemtu sev nepieciešamo pakalpojumu.

Kā www.latvija.lv var man palīdzēt?

Portāls www.latvija.lv sniedz atbildes uz visiem iepriekšminētajiem jautājumiem, jo vienkopus ir apkopota informācija par valsts pakalpojumiem, kā arī ir publicēti valsts un pašvaldību iestāžu e-pakalpojumi, kurus varam saņemt uzreiz tiešsaistē.

Kas ir portāls www.latvija.lv?

Portāls www.latvija.lv ir vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls un sastāv no trijām sadaļām.

latvija.lv

Ja Pakalpojumu katalogā ir aprakstīta vispārēja informācija kā pieprasīt/saņemt pakalpojumu, tad E-pakalpojumu sadaļā publicētos e-pakalpojumus vari izmantot uzreiz tiešsaistē, piemēram, saņemt ziņas par sevi no Iedzīvotāju reģistra 3 minūšu laikā.

Lai www.latvija.lv būtu pareizi un aktuāli dati, tad e-pakalpojumi tiek veidoti tā, lai dati tiešsaistē tiktu ņemti no valsts reģistriem. Piemēram, Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšanas pakalpojumā dati par personu tiek ņemti no Iedzīvotāju reģistra, bet adresi var meklēt izmantojot Adrešu reģistra datus. Kad pakalpojums tiek pabeigts tavi dati uzreiz tiek aktualizēti Iedzīvotāju reģistrā.

Portāla sadaļā „E-pakalpojumi”, katram iedzīvotājam pirmajā reizē reģistrējoties, ir jāizveido sava darba vieta, kur var sekot līdzi pakalpojuma izpildei, saņemt pakalpojuma rezultātus.

Populārākie e-pakalpojumi šobrīd ir:

  • Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana – iespēja elektroniski bezmaksas deklarēt savu, savu nepilngadīgo bērnu, aizbildnībā vai aizgādnībā esošo personu dzīvesvietu. Ieguvums – nav jāiet uz pašvaldību, kur dzīvesvietas deklarēšana maksā 3 Ls. No 2009.gada 1.novembra dzīvesvietu elektroniski deklarējuši jau 6 tūkst. iedzīvotāju.
  • Mani dati Kadastrā – iespēja bezmaksas saņemt informatīvu izrakstu par savu īpašumu no Kadastra Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas;
  • Manā īpašumā deklarētās personas – iespēja bezmaksas iegūt informāciju, kādas personas ir deklarējuši dzīvesvietu manā īpašumā;
  • Mani vai manas pārstāvētās personas dati Iedzīvotāju reģistrā – informatīva dokumenta viedā iespēja bezmaksas iegūt informāciju par sevi (personas, pases dati, bērni, vecāki, deklarētā dzīvesvieta u.c.) no Iedzīvotāju reģistra.

Šobrīd portāla sadaļā „E-pakalpojumi” kopumā ir pieejami 26 dažādi valsts un pašvaldību iestāžu e-pakalpojumi.

Elektroniskajā vidē pakalpojumi mēdz būt lētāki kā klātienē, piemēram, Dzīvesvietas deklarēšanas iesniegšanas pakalpojumā klātienē jāmaksā 3Ls, bet elektroniski tas ir bezmaksas.

Mīti par www.latvija.lv

www.latvija.lv noteikti nav:

  • tikai saišu katalogs – saišu sadaļa no portāla ir tikai viena neliela daļa;
  • tūrisma lapa – Latvijā oficiālā tūrisma lapa ir http://latviatourism.lv;
  • visu iestāžu mājas lapu aizstājējs – portāls ir vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls, kas neaizstāj visu informāciju, kas ir mājas lapās;
  • portāls tikai ar e-pakalpojumiem – portālā ir informāciju par visiem pakalpojumiem, tai skaitā elektroniskajiem;
  • portāls, kur e-pakalpojumi pieejami tikai ar e-parakstu – portālā e-pakalpojumi ir pieejami gan ar anonīmu identitāti, gan ar internetbankām, gan e-parakstu;
  • maksas portāls – www.latvija.lv ir bezmaksas portāls. Vienīgie maksājumi ir valsts nodevas par atsevišķiem e-pakalpojumiem, bet vienmēr par maksājumu tu tiksi pabrīdināts.

Materiāli, sarakste

Papildus informācija

www.latvija.lv ir veidota kā redzamā daļa iedzīvotājiem, bet to kā portāls strādā, tā funkcionalitātes un informāciju iestādēm, kas vēlas veidot savus e-pakalpojumus izmantojot www.latvija.lv aprakstīsim nākamajā rakstā.

Print FriendlyRaksta drukas versija

Iesaku izlasīt:

Saistītās tēmas:
Publicēts: 16.04.2010, 12:07

 

Raksta autors: Kristaps Skutelis

Kristaps (krizdabz) ir aizrautīgs jauno tehnoloģiju fans kā Internetā, tā ārpus tā. Ikdienā strādā par datorsistēmu administratoru un interesi par šo arodu neierobežo darba stundas. Internetā aktīvi darbojas veidojot blogu krizdabz.lv, tā mazāko brāli mini.blogeris.lv, kā arī pieskata urbānās vides baudītāju projektu bradajumi.lv. Pēdējā laikā aizrāvies ar Google aizsākto mobilo ierīču platformu Android un tāpēc veido resursu androids.lv. Brīvdienās iespējams viņu satikt kādā no Rīgas klubiem spēlējot un promoutējot dubstep mūziku - kopā ar domubiedriem uztur dubstep.lv. Viņa ikdienas gaitām var sekot līdzi Twitterī.


  • http://twitter.com/sidraba Džila

    Patiesi priecājos, ka būs šādu rakstu sērija. Vēl vairāk priecāšos, ja raksti nebūs tikai sausi atgremojumi no tīmeklī jau pieejamiem dokumentiem.

    Man tikai šķiet, ka RAPLM un VRAA funkcijas e-pakalpojumu attīstības plānošanā saplūst un pārklājas. Vai arī kaut ko ne tā sapratu, jo līdz šim bija pārliecība, ka “Savukārt informācija par (..) e-pakalpojumu attīstību atrodama RAPLM padotības iestādes Valsts reģionālās attīstības aģentūras mājas lapā.”

    Lai nu kā, mani interesētu šādu tēmu apskats:
    1) tā kā daudzi cilvēki vēl pirms darba uzsākšanas portālā sūdzas, ka nespēj tajā pieteikties, jo nestrādā e-paraksts (nu vismaz tie, kas ir iegādājušies e-parakstu), tad kāpēc portālā nav atrodama detalizēta informācija, kā pareizi uzstādīt e-parakstu, bet gan lietotāju palīgā ir tikai links uz Latvijas Pastu. Teorētiski daļa no lielajiem bļāvējiem twitterī tāpēc arī pat nenotestēja e-pakalpojumus, jo netika tiem klāt. Varu vēl piebilst, ka e-me palīdzības dienestā sēž pilnīgi nekompetenti cilvēki, kas neatšķir OS no pārlūka, līdz ar to ir bezjēdzīgi pārsūtīt savus potenciālos klientus pie afigenna-apgrieztiem-līdzekļiem-apveltīto e-me. Principā tā ir arī mana galvenā sāpe, ka tā kā neesmu attiecīgo i-banku kliente, bet man ir e-paraksts, tad tas strādā atkarībā no laikapstākļiem, dažreiz strādā, dažreiz nē un nav pat kam palūgt padomu/nav skaidras pamācības kā viņu lietot.
    2) Kādus e-pakalpojumus ir plānots ieviest tuvākajā nākotnē un, ja ir iespējams, tad prognozēt arī, kas ir šī “tuvākā nākotne”.
    3) Kādi ir populārākie ne e-pakalpojumi, ko iedzīvotāji gribētu redzēt kā e-pakalpojumus. Domāju, ka daudzi valsts e-projekti šobrīd notiek pēc principa “kam Eiropa iedod naudu, to arī cenšamies maksimāli izmantot”, tāpēc interesē vai ir apzināts pieprasījums pēc konkrētiem pakalpojumiem e formā.

    Gan jau ka būs vēl komentāri, kad Gatis sāks vairāk izpausties. :))
    Veiksmi!

  • http://emuars.lv Eliks

    Nu mana garā un izvērstā atbilde :) http://emuars.lv/2010/04/16/latvija-lv-vai-tiesam-atrodi-informaciju/

    Ar video eksperimentiem!

  • http://krizdabz.lv krizdabz

    Eliks no emuars.lv ir izveidojis uzskatāmas videoliecības par latvija.lv. Ļoti iesaku noskatīties ne vien bloga lasītājie, bet arī atbildīgajiem par latvija.lv. Lūk, konkrēti uzdevumi ko uzlabot. Raudzīsim kā veiksies!

  • g.

    Paldies par saturīgo komentāru. Par visu pēc kārtas. VRAA un RAPLM ir ar dažādiem uzdevumiem – RAPLM kā ministrija atbild par jomas politikas plānošanu – (attiecīgi likumiem/ MK noteikumiem), kas pēc būtības definē kārtību kā lietām būtu jānotiek. RAPLM e-jomā šobrīd 3 galvenie virzieni – epakalpojumi; valsts informācijas sistēmas, informācijas sabiedrība. VRAA – kā aģentūra šajā jomā ir politikas īstenotājs – uztur un attīsta infrastruktūru, kā arī sadarbībā ar citām iestādēm realizē konkrētus attīstības projektus. Te tās lomas ir diezgan skaidri novilktas. Attiecībā uz citātu – VRAA lapā info būs vairāk par e-pakalpojumu izstrādi.

    1) Latvija.lv pēc būtības neizvirza specifiskas prasības e-paraksta autentifikācijai. Ja tomēr kāda tādas rodas ir iespēja sazināties ar portāla atbalsta dienestu (portals@vraa.gov.lv). Par e-paraksta programmatūru un jaunākajām versijām gan labāk būtu runāt ar LVRTC pa tiešo (tomēr komercprodukts). Bet ja problēmas ar parakstīšanu, varbūt konkrētajā gadījumā var apsvērt iespēju izmantot web parakstītāju?
    2) Par pakalpojumiem – dažas jomas, kur plānoti e-pakalpojumi: izglītība: Elektroniska pieteikšanās studijām; veselībā- http://bit.ly/9PMCUQ, u.c, tad vēl pakalpojumi sadarbībā ar IeM, PMLP, VSAA. Tā kā par e-pakalpojumu izstrādi atbild iestādes, kas ir to sniedzēji (e- ir tikai viens no saņemšanas kanāliem pakalpojumam), tad pavisam noteikti būs arī citi. Ir pakalpojumi, kuri ir plānoti šogad, taču konkrētus laikus minēt neuzņemtos, jo pakalpojumu palaišana bieži ir atkarīga ne tik daudz no izstrādes ātruma, cik no normatīvo aktu izmaiņām, utt.
    3) Šis jautājums būtu vesela atsevišķa ieraksta vērts. Te ir dažādas šķautnes: Ir pavisam neliels pakalpojumu skaits, kas interesē “vidējo” iedzīvotāju (izglītība/ medicīna/ daži uzņēmējiem: nodokļi, atļaujas/licences, u.c. ) – tā teikt universālie pakalpojumi. Taču ir liela daļa pakalpojumu, kas normālam vidusmēra iedzīvotājam var šķist nelietderīgi, taču kādai specifiskai grupai tas savukārt var būt pat ļoti būtisks (piem. deklarētās adreses pārbaude; nederīgo dokumentu pārbaude, u.c.). Dažādiem pakalpojumiem ir dažādas mērķauditorijas. Kā iestādes izvēlas e-pakalpojumus? Papildus ērtību nodrošināšanai pakalpojumu saņēmējam iestādes pakalpojumu elektronizācijas priekšrocības nosaka arī citi aspekti (piem. potenciāls samazināt klātienes plūsmu; iespējas automatizēt pakalpojuma sagatavošanas procesu (back-office izmaksu samazināšana); ES noteiktās prasības (piem. pakalpojumu direktīva), u.c. Prioritātes parasti nosaka par pakalpojumu atbildīgā iestāde, ņemot vērā visus šos aspektus.
    Bet kā rāda pieredze – lai cik labs e-pakalpojums tiks uztaisīts – ar to vien ir par maz – tas ir jāvirza pie iedzīvotāja (pēc būtības tam būtu jātop kopā ar iedzīvotāju) – jāstāsta, jāskaidro, jāmotivē (iespējams arī ar cenu politiku), jāpalīdz to atrast tieši tad un tieši tur, kad viņam ir vajadzība pēc šī pakalpojuma. Valstij nepietiek tikai ar tirgus izpēti un ražošanu, ir jāattīsta produkta virzīšanai tirgū.. Kā smejies, fondos šo sadaļu apcērp.
    Labi jautājumi, par kuriem varētu diskutēt..
    p.s.Varbūt arī šeit kādam lasītājam ir priekšlikumi jauniem e-pakalpojumiem?

  • HertaBerta

    Pati par latvija.lv un to ka internetā iespējams deklarēt dzīves vietu ( uber ērti) uzināju no http://www.solipasolim.lv, kas man liekas ir veiksmīga platforma komunikācijai ar interneta lietotāju “parasto”.

Previous post:

Next post: