Komisija, kas GADIEM nav spējīga iztulkot lielāko daļu IKDIENĀ lietotu terminu, un tā vietā wordā ir “mainīt orientāciju” un “iespraust”, tā vietā lai būtu “pagriezt lapu” un “ievietot”? Komisija, kas GADIEM ir uzstājusi, ka “fails” ir nepariezi un slikti, bet “datne”, redziet – supertrūper. Un tagad mums ir tvitterverss.

Ja es tviterī kādam uzbraušu augumā un nosaukšu par tirliņu – vai būšu viņam “uztvirsis” (tvitteris + dabisko vajadzību nokārtošanu apzīmējošs, sabiedrībā plaši izpalatīts darbības vārds)? Vai viņš drīkstēs mani nosaukt par “tvidiotu” (pieļauju, ka paskaidrojumu nevajag).

Un kāpēc gan šāda, atvainojos, sakaifojušos viena servisa atbalstītāju lobēšana? Kur “skaipošana”, “skaipdatņošana” (faila nosūtīšana caur programmu Skype), “tīmekļa balss tālpārraide” (VoIP) un citi termini? Un kā ar, piemēra, facebook? vai draugiem? “draugotājs” – draugiem.lv lietotājs. “Liekdraugsēdis” – tāds, kas sēž draugiem.lv par daudz. Par “feisbukeri” nerunāsim.

Interesanti, ka lai ieviestu šos terminus, ir pārkāpta virkne no tā, uz ko parasti kā negrozāmu atsaucas šī komisija.

Piemēram, izrunājiet skaļi vārdu “retvītot”. “RE-TVĪ-TOT”. 3 zilbes. 3 skaņas, kas, pirmkārt, nav viegli izrunājamas ātri – varēsim mēles mežģus taisīt, tas gan – otrkārt – vairāk atgādina kaut ko neartikulētu. Ceru, ka valodnieki man palīdzēs, vai, tieši otrādi, palabos, ja nu tas tomēr ir fonētiski augstvērtīgs darinājums.

Otra lieta no šīs pašas sērijas ir LZA TKITTEA pēkšņā acu pievēršana uz jau iepriekš izstrādātiem vārdiņiem. Kāpēc tagad ir, piemēram, “tvikšanās”, nevis “tvurziņš” (tviteris + burziņš)? Un “tvameris” tur, kur pēc labās prakses jābūt “tvēstuļotājam” (tviteris+mēstuļotājs jeb spameris)?

Īsāk sakot, šī ir viena no lietām, kas var notikt TIKAI Latvijā. Protams, ka laikā, kad katastrofāli trūkst naudas un tiek taupīts uz visa iespējamā, arī izglītības, ir jāstimulē izteiksmes veidi, kas neprasa lielas zināšanas vai plašu vārdu krājumu. 140 zīmes – twitter un līdzinieku izteiksmes ierobežojums – tie ir tikai daži vārdi. Jebkuras pieturzīmes tikai parazītiski tērē šo limitu, tāpēc arī būtu uzskatāmas par liekām.

Nav jau runa par to, ka nebūtu vajadzīgs, piemēram, latviskots Windows’s, Linux’s vai MAC OS’s. Es ar prieku lietotu kādu no šiem produktiem, ja tie būtu lietojami. Ja man nebūtu jādomā “kā vēl varētu nosaukt” kādu darbību tā vietā lai to atrastu intuitīvi? Jāsaka, ka neesmu vēl iepazinies ar Windows 7 latviskojumu, tāpēc neko nesaku par to.
Turklāt, kamēr mums ar šādu “produktivitāti” darbojas minētā komisija, izvēloties instalēt atvērtā koda programmas, pastāv liela iespēja, ka tā būs lokalizēta lietuviešu valodā; pastāv iespēja, ka tai būs pieejama arī igauņu valodas “saskarsne” (interface); latviešu valoda pieejama tikai populārākajām programmām. Situācija, protams, ir vērsta uz pareizo pusi, taču tulkojumi ir nesistematizēti jo bieži vien tulkotāji izvēlas loģiskāko ceļu – tulkot saprotami, nevis pēc komisijas apstiprinātā saraksta. Rezultātā, lietotājam viegli lietojams dators kas ir pilnībā lokalizēts – un es te nedomāju biroja programmatūru un operētājsistēmu, bet kaut vai foto apstrādes programmas, telefonu pārvaldniekus, piemēram, Nokia PC Suite, utt., ir visai tāls sapnis. Un es neticu, ka tas nav iespējams – piedāvāt programmatūras ražotājam gatavu paku. Kaut vai pamatpaku, kur jāpietulko klāt trūkstošais, bet par velti. Jo kamēr lietotājam kaut viena programma būs jādarbina angliski (pie nosacījuma, ka lietotājs prot angļu valodu) un pārējās, latviskotajās, nevaldīs nekāda konsekvence, daudz vienkāršāk būs izvēlēties datoru angļu valodā.

Nobeigumā gribētu izteikt aicinājumu LZA TKITTEA izlasīt savu jaunāko veikumu katram pie sevis, izrunāt šos jaunvārdus, un padomāt – varbūt vēl kaut kas ir glābjams, un varbūt ir svarīgākas lietas ar ko nodarboties. Pretējā gadījumā gribētos izteikt šaubas par šādas iestādes lietderīgumu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos.

Paldies par uzmanību, un atvainojos, ka mazliet pārsniedzu 140 zīmju limitu.