Viens no Lielbritānijas vadošajiem laikrakstiem The Independent šajās dienās ir publiskojuši kāda interesanta pētījuma rezultātus. Aptaujājot 1008 16 līdz 50 gadus vecus Interneta lietotājus, atklājies fakts, ka katrs desmitais ir atzinies nelegālā mūzikas lejupielādē Internetā. Tomēr interesantāks ir fakts, ka tie, kas mūziku mēdz iegūt nelegālā veidā ir arī tie, kas par to vidēji spēj samaksāt vairāk godīgā ceļā. Mūzikas pirāti vidēji gadā tērē 77 mārciņas, kas ir par 33 mārciņām vairāk par to summu, ko gadā mūzikas iegādei atvēl tie lietotāji, kas mūziku nezog. Protams, var iebilst, ka neviens neies atzīties nelegālās darbībās (īpaši, kad Lielbritānijā par to var iekulties lielā ķezā un palikt ar, minimums, atslēgtu Internetu), tomēr es uzskatu, ka aktīvi mūzikas zagļi būs arī tie, kas būs gatavi mūziku pirkt godīgi, jo viņi zogot būs par tādu uzzinājuši.
Un tiešām, padomājam par mūzikas pirātismu, kā lielisku jaunas mūzikas atklāšanas (music discovery) instrumentu. Cilvēks nav radis maksāt par nepārbaudītām lietām un par mūziku it īpaši. Un bieži vien autortiesību likumi vai mūziķu un to pārstāvošo cilvēku līkrocības dēļ, nav iespējams pat noklausīties viņu darbu paraugus. Iespēja ir radio, bet tie, kā likums, spēlē tikai to, kas skaitās populārs un nekādā ziņā nenorāda uz mūzikas kvalitāti. Ja cilvēks-pirāts padzird kādu sev tīkamu dziesmu un nozog paklausīties visu autora albumu (vai diskogrāfiju), tad, iespējams, nopirks arī albumu.
Arī mūzikas industrijai būtu laiks saprast, ka mūzikas lietošanas paradumi pēdējā desmitgadē ir kardināli mainījušies un tas viss tieši Interneta dēļ. Nekad iepriekš nav bijis tik vienkāršas iespējas piekļūt mūzikai, kā tas ir mūsdienās. Nekad iepriekš nav bijis tik vienkārši producēt mūziku, kā tas ir mūsdienās. Nekad iepriekš nav bijis tik vienkārši meklēt/atklāt jaunu mūziku, kā tas ir mūsdienās. Mūzikas ierakstu kompānijas ļoti aktīvi klaigā apkārt par to kādus zaudējumus viņām nodara šī nelegālā failu apmaiņa, taču nespēj pieņemt, ka nav to spēkos pilnībā izskaust mūzikas pirātisma tehnoloģijas. Un tas nebūs iespējams tuvākajā pārskatāmajā nākotnē, tehnoloģijas nomainīs viena otru, taču pirātismu izskaust nebūs iespējams. Tā vietā kompānijas labāk būtu ieguldījušas savus spēkus veidojot piedāvājumus, kas Interneta lietotājiem ļautu piekļūt saturam pēc iespējas vienkāršāk un lētāk. Ir jāpieņem, ka Internets ir kardināli mainījis spēles noteikumus un to var uzvarēt aktīvi iesaistoties spēlē nevis “peldot pret straumi”.
Galvenie iemesli kāpēc cilvēki zog materiālus Internetā
Izskatās, ka pamatoti visērtākais un populārākais mūzikas iegādes rīks pasaulē ir Apple iTunes Store, kur dziesma maksā 0.99$ un albums vidēji ap 10$. Tāpat ļoti izdevīga šajā servisā ir filmu pirkšana un īre. Līdzīgas cenas ir arī Amazon mp3 lejupielāžu servisā. Taču ir viena nozīmīga problēma. Latvijas iedzīvotāji nevar godīgā ceļā iegādāties materiālus no šiem servisiem pat, ja ir tāda vēlme. Mums, protams, ir pāris savi resursi (platforma.lv, boms.lv, doremi.lv), kur var tikt pie latviešu mūzikas, bet ko darīt, ja mani interesē kas vairāk par vietējo izpildītāju darbiem? Ko man darīt, ja mani interesē dažādu žanru aktuāli darbi? Latvijas iedzīvotājam nav citu iespēju, kā tikai zagt.
Galvenie iemesli, kas aicinātu nezagt mūziku Internetā
Nevajag arī domāt, ka mēs to vien protam kā zagt no nabaga mūziķiem. Es vispār uzskatu, ka visa veida parazītorganizācijas, kas darbojas starp pircēju un mūziķi, būtu jālikvidē kā suga (paturot vienkāršus reklāmas un izplatīšanas jautājumu risinātājus). Ja es vēlos maksāt par kāda autora darbu, tad vēlos, lai tieši viņš saņem samaksu un neviens cits. Es uzskatu, ka esmu tās paaudzes cilvēks, kas ir gatavs maksāt par saturu, ko patērē. Es varētu droši atvēlēt pāris desmitus latu mēnesī mūzikas un filmu iegādei (vai īrei), ja pieņem par faktu, ka neesmu īpaši aktīvs filmu skatītājs. Bet piedāvājiet ērtu servisu, kur man tikt klāt mani interesējošiem un aktuāliem darbiem bez liekiem birokrātiskiem apgrūtinājumiem. Uzskatu, ka lietotājam vislabākie ir konstanti mēneša maksājumi, kas ļauj piekļūt neierobežotam skaitam materiālu. Tikai izskatās, ka nemaz tik ātri mēs šo skaisto pasauli nepiedzīvosim.
Kā, cilvēku prāt, būtu jāizmanto nopirktā mūzika
Pagājušās nedēļas nogalē mani un kolēģi blogeri Māri nointervēja LNT savam sižetam “Jau gadu bez Latvijas torentu trakeriem“, kurā ļoti īsi (pat pārāk īsi) centās iepazīstināt savus skatītājus ar šo aktuālo problēmu.
Avots: Illegal downloaders ‘spend the most on music’, says poll [Independent.co.uk]
Papildus lasāmviela: P2P users may be music industry’s best friend after all [ArsTechnica.com]
Pētījuma prezentācija (PowerPoint fails): Digital Music Survey
Iesaku izlasīt:
- listener.lv – klausies mūziku, kas skan citos pleijeros
- Boms.lv: pērkam mūziku legāli
- Elektroniskās mūzikas festivāls: Sintētiskā Sircapziņa 2008
- Blatforma Music: šovs turpinās!!!
- skaties.lv – lielākais webkameru portāls Latvijā
