Vēlos uzreiz norādīt, ka iedvesma izveidot šo ierakstu man radās izlasot labi nostrādāto Rolanda [rodzhers.com] rakstu “13 sociālo tīklu īpatnības“, kurā autors pamatoti izklāstīja kas viņam nepatīk mūsdienu sociālajos tīklos. Lasot šo rakstu, pieķēru sevi pie domas, ka mans uzskats šajā jautājumā ir krietni (brīžiem pretēji) savādāks – ir daudzi aspekti kāpēc man sociālie tīkli patīk. Es respektēju Rolanda viedokli (katram ir tiesības uz savu viedokli) un nekādā veidā ar šo ierakstu nevēlos aizskart viņu, tomēr vēlos noformulēt savu skatījumu uz mūsdienās pieejamajiem sociālajiem tīkliem.
1) Komunikācijas raksturs. Manuprāt, viena no sociālo tīklu labākajām īpašībām ir iespēja ātri nodot ziņu mani interesējošam adresātam. Es uzskatu, ka ir pagājuši tie laiki, kad bija pieņemami, ka ziņa līdz adresātam “ceļoja” nedēļu. Mēs dzīvojam straujā laikmetā – informācijas laikmetā – kur laicīgai informācijas nodošanai bieži vien ir augsta prioritāte. Jā, protams, būs daudz cilvēku (nedomāju gan, ka 99%), kas šo iespēju izmantos, lai sūtītu tikai muļķības, bet tā drīzāk ir cilvēku daba (vaina?) nevis pie vainas ir sociālie tīkli.
2) Virtuālais tēls. Rolands izsakās šādi: “Cilvēki internetā ir smukāki, gudrāki un populārāki.” un es šim apgalvojumam piekrītu. Bet tāda nu ir cilvēku daba: uz balli mēs velkam skaistākās drānas, draugiem rādam mūsu izdevušākās fotogrāfijas un tas pats notiek arī Internetā. Mums ir dota iespēja pasniegt sevi no labās puses un ir tikai loģiski, ka cilvēki to izmanto šādā veidā. Ja runājam par sociālo tīklu piedāvāto iespēju izveidot attēlu/video galerijas, tad es to saprotu un izmantoju po naznačeniju. Piemēram, biju ceļojumā uz Brīnišķo_Karaļvalsti_X un vēlos tur uzņemtos attēlus atrādīt mammai un maniem paziņām. Izvietoju tās savā profilā un padodu ziņu, ka, redz, ir iespēja apskatīt kā tad man gājis. Viss, man nav nekas lieki jāpiedomā – šajā gadījumā sociālais tīkls tiek izmantots kā bilžu uzglabāšanas (hostinga) serviss ar to jauko iespēju, ka tikt pie manām bildēm ir vieglāk par vieglu.
3) Attiecību statuss. Jā, Internetā iepazīties ir daudz vienkāršāk nekā in real life, tomēr, ja neproti komunicēt ar cilvēkveidīgajiem, tad šīs attiecības tā arī paliks virtuālas (kas, principā, pat nav tik slikti). Atkal piesaukšu mūsu steidzīgo laikmetu, kad pazīšanās var spēlēt lielu lomu un tieši tāpēc sociālie tīkli var palīdzēt – ātri un nesāpīgi savest kopā cilvēkus, ja ir tāda nepieciešamība. Šajā gadījumā sociālā tīkla profils ir kā liela kontaktu grāmatiņa un kā to izmantot, ir paša cilvēka rokās.
4) Publiskais profils. Rolands raksta: “Vienā momentā apskatot cilvēku, ir redzams, kas tu esi par tipu un ar kādiem cilvēkiem tev ir pazīšanās. Šādā veidā zūd burvība, satiekot jaunu cilvēku un ieraugot viņa profilu publiskajā portālā.” Šajā punktā es aizdomājos mazliet tālāk “ne/burvības” lietām. Tik tiešām, daudzos sociālajos tīklos visa informācija, ko esi norādījis savā profilā, ir redzama daudziem cilvēkiem. Te vēlos pieminēt Latvijas populārāko sociālo tīklu draugiem.lv – ne visi redz visus profilus (tikai draugu un draugu-draugu), tomēr šī sistēma no privātuma viedokļa nav gluži pilnīga. Šobrīd ir izveidota iespēja kā kategorizēt savus “draugus” un būtu labi izvērst šo funkcionalitāti līdz tam cik daudz kuras grupas (arī ne-draugi var būt grupa) dalībnieki var redzēt tava profila informāciju. Tomēr te atkal lielu lomu spēlē cilvēka daba. Neiesi taču uz savas mājas sienas rakstīt personīgu informāciju, zinot, ka to var apskatīt ikviens garāmgājējs. Tas pats arī darbojas Interneta vidē – pats vainīgs, ja norādi par daudz personiskas informācijas. Kas pozitīvs šajā punktā? Teikšu kā ir: man patīk draugiem.lv iespēja apskatīt kopīgos draugus, dažkārt nonāc pie atziņas “Cik pasaule ir maza!” un es to šoreiz ņemu no pozitīvās puses.
*Iesaku palasīt: Information Revelation and Privacy in Online Social Networks (The Facebook case) [PDF dokuments - 433.6 KB]
5) Sociālās normas. Es nepiekrītu, ka sociālās normas mums prasa atrasties sociālajos tīklos, lai mēs būtu saprasti. Šeit es bez liekas domāšanas velku paralēles ar tiem pašiem mobilajiem sakariem. Jā, tu vari neizmantot mobilo telefonu, bet tā jau būs tava problēma, ka nevarēsi nepieciešamības gadījumā sazvanīt vai tapt sazvanīts. Sociālais tīkls, tāpat kā mobilais telefons ir rīks, kas tev var palīdzēt sazināties ar līdzcilvēkiem.
6) Produkts. Jā, protams, ka jebkurš sociālais tīkls ir tikai produkts ar savu sākumu un galu, bet tā tas ir ar visa veida programmatūru. Operētājsistēmas nāk un iet, lietojumprogrammatūras nomaina cita citu – tas ir tikai normāli – tās tas ir bijis no sākta gala un tā tas būs (visdrīzāk) mūžīgi mūžos. Un nav tik traki, ka izbeidzoties sociālajam tīklam visi draugi pazūd nebūtībā – tīri tehniski kontakti bieži vien ir eksportējami uz dajebkurieni.
7) Minimālisma iznīdēšana. Daudzi sociālie tīkli piedāvā iespēju pielāgot sava profila lapas izkārtojumu (layout), lai “nošautu uzreiz divus zaķus”. Tie, kas grib redzēt daudz, var atvērt visus moduļus un minimālisti-estēti var izvēlēties kuras daļas aplūkot. Draugiem.lv, kad mēs sagaidīsim pilnībā pielāgojamu tēmu? ;)
8) Intrablogi. Es esmu līdz dvēseles dziļumiem pārliecināts blogeris un uzskatu, ka ikviena bloga galvenā ideja ir dot iespēju izteikties cilvēkiem, kam ir ko teikt. Cilvēkiem, kas ir kādas jomas speciālisti un vēlas savas zināšanas/pieredzi nodot līdzcilvēkiem. Un ļoti reti kurš zinās (galvenokārt, tikai IT ļaudis) kā izveidot pašam savu standalone blogu. Tieši tāpēc sociālie tīkli ir ļoti noderīgi tieši šajā blogu uzsākšanas ziņā – blogu/dienasgrāmatu izveidot ir vienkārši, jaunus ierakstus veikt nav sarežģīti un (kas nav mazsvarīgi) mūsu rakstu darbi uzreiz sasniedz lielu auditoriju. Ej nu ar savu tikko izveidoto standalone blogu paliec populārs (lasīts). Sirms paliksi un pāries visa gribēšana rakstīt, jo nedēļā tevi apskatīs 50 cilvēki, kas kopā atstās 1 komentāru.
9) Atkarība. Visa mūsu apkārtējā pasaule sastāv no vienām atkarībām.. Alkohols, smēķēšana, azartspēles, narkotiskās vielas, datorspēles, Internets. Ja esi vājš cilvēks, tad iestigsi kādā no šiem atkarību purviem. Tikai tu pats nosaki uz ko paraksties un kam nepiekrīti!
10) Popularitāte/vērtēšana. Te nu piekrītu Rolandam. Es arī īsti nesaprotu kāds cilvēkam labums, ja viņa bildi pazīstami/nepazīstami cilvēki novērtē. Daudzos ārzemju sociālajos tīklos nav tādas (muļķīgas) iespējas kā profila bilžu vērtēšana. Bet šīs iespējas esamība tajos pašos draugiem.lv visdrīzāk izskaidrojama ar to, ka visos pārējos konkurējošos Latvijas sociālajos tīklos var vērtēt uz nebēdu. Un face.lv, piemēram, tā ir pati galvenā darbība.. :D Gribētos uzzināt šīs idejas pirmssākumus. Vai tiešām cilvēka dabā ir tik ļoti svarīgi justies novērtētam? Tas ir jautājums cita lauciņa speciālistiem..
11) Kriminālās lietas. Šeit atkal (tāpat kā 4. punktā) būs atkāpe. Internetā ir novērojama liela problēma tieši ar šiem anonīmajiem komentētājiem, kas domā, ka var atļauties visu. Un nereti šādu komentētāju dēļ cieš tā platforma, kurā ļaundaris atstājis savu tekstu. Tas var būt ziņu portāls, tas var būt sociālais tīkls. Un es uzskatu, ka te nekas nebūs kārtībā, kamēr netiks pieņemti reāli likumi kas palīdzēs atrast un reāli sodīt šādus cilvēkus. Nesen notikušajā konferencē BarCamp par šo tēmu labu prezentāciju (“Legal issues arising from user-created content”) novadīja igauņu Delfi cilvēks. Diemžēl nekur neatradu šo prezentāciju digitālā formātā. Kamēr nav bargu likumu (vai, šobrīdējā gadījumā, ašu moderatoru), tikmēr šādas problēmas pastāv VISĀ Internetā. Un par to pedofilijas skandālu tur, manuprāt, bija cita problēma – “Diena” nu jau kuro reizi spēlē agresīvu spēli pret draugiem.lv.
12) Domubiedri. Viena no sociālo tīklu servisu pamatidejām ir “savest kopā” cilvēkus, kas interesējas par vienām un tām pašām lietām. Vai nu tā būtu makšķerēšana, puķu audzēšana, vai pastmarku kolekcionēšana. Sociālie tīkli ir ļoti pateicīgi tieši šajā ziņā, jo domubiedru grupas apvieno lielu skaitu cilvēku, kas var dalīties ar savu pieredzi un kopā apsriest savas intereses. Tas cilvēkam ir svarīgi principā un Internetā (izmantojot sociālos tīklus) cilvēkam šī iespēja ir krietni atvieglota.
13) Ilūzija. Es nestrādāju draugiem.lv un mana saistība ar šo sociālo tīklu ir tieša un nepārprotama – esmu tā lietotājs. Tomēr es uzskatu, ka draugiem.lv ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem Latvijā veidotajiem tīmekļa risinājumiem. Es draugiem.lv nesaskatu, kā krāpniekus uz zelta mucas, bet gan saprotu, ka serveri negriezīsies no zila gaisa un draugiem.lv darbinieki nevar pārtikt tikai no cilvēkmīlestības vien. Jā, tas ir bizness, kas pēdējā laikā aktīvi attīstās ārpus Latvijas robežām un tur ir nepieciešami pamatīgi ieguldījumi. Un, nē, draugiem.lv nav ideāls serviss – ir papilnam dažādu iespēju kā to padarīt vēl labāku un tas nav vienīgais sociālais tīkls Latvijā. Jebkuram tiek dota iespēja izvēlēties sev tīkamāko..
Heh, sanāca tāds kā Rolanda raksta pārspriedums manā mēlē. Atkārtošos vēlreiz, Rolandam ir savs viedoklis, kuram, lai arī nepiekrītu pilnībā, tomēr respektēju un šajā ierakstā es izklāstīju savas pārdomas par sociālajiem tīkliem un to ietekmi uz mūsu dzīvēm. Ņemiet nu par labu!
*Vairāk informācijas par sociālo tīklu servisiem, to vēsturi un labumiem/problēmām varam palasīt šajā Wikipedia rakstā.
Iesaku izlasīt:
- Populārākie sociālie tīkli pasaulē un Latvijā
- kodari.lv vairāki patīkami jaunumi
- 3 labas lietas
- Trīs lietas
