Nu jau varu nedaudz kustināt pirkstus un steidzu rakstīt turpinājumu par tēmu – šoreiz tā būs finanšu sistēma un nauda.
Asmo komentāros man uzdeva virkni jautājumu, uz kuriem ir nepieciešams atbildēt. Es neesmu finansists, bet savā darbā man nepārtraukti ir nācies un nākas saskarties ar Latvijas finanšu sistēmu, kas galu galā ir novedusi mani pie atziņas – tā ir krāpšana.
Lūk kā situāciju izprot Asmo:
,,Ko tad tu iesaki? Palielināt apgrozībā esošās naudas daudzumu, atsaistīties no eiro un cerēt ka viss būs labi. Kas notiks?
1. Cilvēks, kas nedaudz jēdz monetārās politikas pamatus vai vismaz ir dzirdējis par Meksiku, Zimbabvi vai Taizemi, tūdaļ visus savus iekrājumus nokonvertēs latos.
2. Lata vērtība samazināsies, jo arvien vairāk latu meklēs iespēju nopirkt eiro.
3. Preces un produkti paliks dārgāki, jo liela daļa mēs dzīvojam no importa precēm.
4. Lati jādrukā vairāk un uzņēmumi finanšu pārskatus sāk sastādīt izmantojot IAS, kas saucas Hiperinflācija.”
Tā ir atsauce uz manis teikto, ka valsts pati var drukāt naudu, cik tai nepieciešams. Pilnīgi loģisks secinājums no Asmo puses, bet tikai tajā gadījumā, ja mēs turpināsim rīkoties pēc varas mafijas likumiem. Kā jau rakstīju iepriekš – tie lielākoties ir rakstīti tieši mafijas vajadzībām un pēc būtības (pēc galarezultāta) ir noziedzīgi attiecībā pret valsti un tās pilsoņiem.
Vai varētu izdarīt tā, ka uzņēmēji kredītus saņem, bet naudu neskrien mainīt citā valūtā vai precēs, piemēram, zeltā, vai nekustamajos īpašumos ārzemēs? Ja pastāv tāda iespēja, tad Asmo otrā izvirzītā problēma atkrīt pati par sevi.
Tātad – kā ir jāmaina likumdošana?
Tad nu atkal jāsāk no tā, ka jāizpēta, kā darbojas pašreizējā naudas aprite valstī. Ir Valsts banka, kura (nosacīti) drukā un laiž apgrozībā naudu, kā arī kontrolē naudas plūsmu (apriti) valstī. Loģiski domājot, visai apgrozībā esošajai naudai vajadzētu būt segumam – zelts, valūta, dabas resursi, zeme, nekustamais īpašums u.t.t., tai skaitā pakalpojumi. Finansistiem, nemaz nerunājot par vidēji statistisko naudas lietotāju, neienāk prātā, ka šie naudas ,,segumi”, neviens no viņiem, nav konstants lielums. Ko tas nozīmē, nekavējoties sapratīs matemātiķi, diemžēl arī krāpnieki. Bet tas nozīmē, ka naudas stabilitāte nav atkarīga no naudas seguma, bet tikai un vienīgi no pieprasījuma pēc naudas.
Naturālās saimniecības apstākļos pieprasījums pēc naudas bija neliels un lielākoties loģiski pamatots – zemniekam vajag arklu, lāpstu, pakavus, cirvi u.t.t, kalnračiem un metalurgiem vajag maizi un apģērbu. Faktiski nauda ir nepieciešama tirgotājiem, kas nogādā preces no viena patērētāja pie otra. Un tieši šis tirdzniecības process rosināja dažu labu tirgotāju uz finansu afērām.
Izlaidīsim tik prastas lietas, kā naudas viltošana un blēdīšanās ar cenu un svaru – no šīm darbībām pie ļoti lielas bagātības tikt nevarēja – vienkārši kritās preču apgrozījums un nebija vairs kam likt uzcenojumu (PVN) par tirdzniecību. Tātad vajadzēja radīt palielinātu pieprasījumu.
Mūsdienās uz to strādā vesela industrija – reklāma. Tā veido sabiedrisko domu, kropļojot morāles, ētikas un saprātīgas loģikas principus – ,,amerikāņu sapnis”. Kāds tad ir šis ,,amerikāņu sapnis” – gulēt Klusā okeāna salu pludmalēs, dzīvot pilīs, lidot ar personīgo lidmašīnu u.t.t.: izklaidēties un nestrādāt. Bet kas tad strādās šī sapņotāja vietā? NAUDA. Nauda, kas noguldīta bankās uz %. Tad nu rodas jautājums – kas ir NAUDA mūsdienās? Vai nauda ir ražošanas līdzeklis?
Vai tas vecais perdelis nevarētu aizvērties un runāt uzreiz par lietu? Es pilnīgi sajūtu šo jautājumu no daudzu lasītāju puses :)
Savai aizstāvībai teikšu lūk ko – cilvēks daudz labāk apgūst un iegaumē jebko, ja pats ar savu roku (galvu) ir izmēģinājis (izdomājis) šo kaut ko. Ja es uzreiz uzrakstīšu gatavu ,,recepti” – pirmkārt, tā var būt nepilnīga un pat kļūdaina. Otrkārt, Jūs to vienkārši varat ignorēt, jo es taču neesmu mācīts ekonomists. Treškārt, Jūs vienalga uzdosiet kaudzi jautājumu uz kuriem man tik un tā galu galā vajadzēs rakstīt atbildes. Tas pats vien sanāks. Bet, ja Jūs tas ieinteresēs, Jūs paši domāsiet, izdarīsiet secinājumus, piedāvāsiet savus problēmas risinājuma variantus – mums izvērtīsies diskusija pavisam citā līmenī.
Ko es neciešu – komformismu – 100 cilvēku saka, ka balts ir melns un 101. piekrīt. Piekrīt tikai tāpēc, ka citi tā teica un skolā tā mācīja un, un, un u.t.t. Un kur tad paliek Jūsu viedoklis, nevis pieņemtais, bet ar paša galvu izdomātais, izsecinātais spriedums? Zināšanu šādu patstāvīgu spriedumu izdarīšanai Jums pietiek.
Atgriežamies atpakaļ pie tēmas.
Nauda nav, nebija un nebūs ražošanas līdzeklis. Nauda noziedzīgu darbību rezultātā (varas mafijas izstrādāti likumi) ir padarīta par ražošanas līdzekli. NAUDA ir uzskaites sistēma – nekustamā īpašuma, resursu un darba uzskaites sistēma. Šī tad arī ir tā principiālā atšķirība definīcijā, naudas jēgas izpratnē. Tieši uz to ,,iekrita” Asmo. Es rakstīju – valsts pati var drukāt naudu, cik tai ir nepieciešams.
Tad nu padomājiet – vai ir nepieciešams uzskaitīt tās vērtības un darbu, kuru nav? Komunistiskā ideoloģija mācīja – prece ir tik vērta, cik tajā ir ieguldīts darba un materiālu. Brīvā tirgus ekonomika sludina, ka prece ir tik vērta, cik par viņu ir gatavi maksāt.
Te nu gribētos dzirdēt lasītāju domas šajos jautājumos.
Turpinājums, kā parasti, sekos.
Līdzīgi ieraksti nav atrasti.
