kaa kautkas var buut obligaati ..,,. kaa var buut kaadi pienaakumi ???

tas tachu ir pilniigi debiili ,.,. jums nu gan taas galvinjas izskalotas.. aitas :D

valsts kalpo man nevis es valstij TAS IR PIRMAIS KO jaatcveraas ..

protams, ka likumā nav noteikts termiņš ar kura iestāšanos tiek uzskatīts, ka tu tur dzīvo. Un kāda jēga likumā paredzēt termiņu, ja neviens tāpat to neskaitīs?

Tieši tā. Tātad, tīri likumiski, prasīt jebkādu atbildību par to, lai deklarētā dzīvesvieta sakristu ar subjektīvi “faktisko”, jo neviens tāpat to nevar atsekot.

likumā ir atsauce uz personas subjektīvu gribas paušanu un objektīvu tās realizāciju: persona DZĪVO izraudzītajā vietā (tātad – faktiskā dzīvesvieta) un tai ir tiesības tur dzīvot.

Bet nav nekur nav norādīts, kur beidas CIEMOŠANĀS un sākas DZĪVOŠANA. Piemērs par reizi 2 gados bija ekstrēms, bet kā ar māju, kurā es tikai guļu pa darba dienu naktīm un turu daļu mantu, bet nedēļas nogales un brīvdienas pavadu “īstajā mājā” (reāla situācija no dzīves, paziņa ar visu ģimeni tieši tā arī ir spiests darīt)? Kurā, pēc likuma, skaitās, ka es objektīvi dzīvoju?

Un ko gan vēl varētu nozīmēt likumā lietotie vārdi “Pienākums deklarēt dzīvesvietu”, ja ne to ka tas ir jādara OBLIGĀTI? obligāti – tas nozīmē, ka ir pienākums, nevis, ka var uzlikt sodu.

Obligāti ir deklarēties, bet nekur nav teikts, ka tas nebūtu paša deklarētāja ziņā subjektīvi izlemt, kuru apmešanās vietu viņš uzskata par “dzīvojamo” deklarācijas kontekstā.

saliekot to kopā – cilvēkam obligāti jādeklarē sava faktiskā dzīvesvieta (vai vismaz viena no vairākām, ja tādas ir) – lai valsts var ar tevi komunicēt. un tā noteikti nav vieta, kur tu esi dzīvojis 2 mēnešus pirms 3 gadiem, pa vidu nomainot vēl 4 dzīvesvietas.

Kāpēc nē? Ja man tur ir uzticami cilvēki, kas regulāri pārčeko pastkasi un informē mani par/pārsūta man visu, kas man uz to adresi pienāk, pēc kura likuma panta man var piesiet, ka esmu deklarējis adresi, kurā “nedzīvoju”, ja nekur nav atrunāts, kas skaitās “dzīvošana” un savu pienākumu (būt sasniedzamam norādītajā adresē) pildu?

vecīt, Tu laikam esi mazohists. norma ar tevis minēto saturu (ar sodu par tās neievērošanu) bija padomjlaikos. wanna it back?

Nē, man patīk, kā ir tagad: ka tu vari deklarēt jebkuru adresi, kurā tev vispār ir tiesības dzīvot (starp citu, ja nemaldos, var deklarēt arī tādu, kurā nav tiesību, kamēr īpašnieks neceļ trobeli, jo neviens tās tiesības nepārbauda, kamēr nav vajadzības), un neatkarīgi no tā, vai tu vispār kaut reizi tur esi bijis. Atbildība par piekļuvi uz šo adresi nosūtītajiem dokumentiem tāpat ir uz deklarētāju, tā kā motivācijas izvēlēties derīgu netrūkst.

saproti – jo vairāk ļausimies attieksmei “nav soda, tādad var nedarīt”, jo mazāk varēsim sapņot par kaut kādu tur vēl tiesisku valsti vai taisnīgu attieksmi

Tāpēc jau es te diskutēju — jo likumi, kas ir norādes, mudinājumi un ieteikumi un paļaujas uz iedzīvotāju veselo saprātu un godīgumu, tiek interpretēti kā OBLIGĀTI, VAI ARĪ BŪS SODS!!! (ne jau es par tiem 250 Ls izdomāju, tas bija citāts no iepriekšējā komentāra).

p.s. vecīt, Tu laikam esi mazohists. norma ar tevis minēto saturu (ar sodu par tās neievērošanu) bija padomjlaikos. wanna it back? priecājies, ka tā vairs nav. valsts vienreiz gribēja izdarīt kaut ko “kā pie cilvēkiem”. laikam nevajadzēja. saproti – jo vairāk ļausimies attieksmei “nav soda, tādad var nedarīt”, jo mazāk varēsim sapņot par kaut kādu tur vēl tiesisku valsti vai taisnīgu attieksmi (šitās lietas tak nekur likumos ar nav nodefinētas, ne?).

p.p.s. vispār jau mazliet jocīgi, ka vēstule nebija ierakstīta, taču visticamāk ka “pierādījumu nasta” (par to, ka nesaņēma ne savas vainas dēļ) gulsies vien uz … [mļā, tikai tagad izlasīju pavēsti un izlasot procesuālo stāvokli gandrīz nokritu no krēsla. :) ] … “uz pārrunām izsaukto”, jo DP vēstule būs reģistrēta kā nosūtīta, atpakaļ nebūs atnākusi un visi paļausies, ka Latvijas Pasts to 7 dienu laikā ir nogādājis adresātam.

Par to savākšanu un aizvešanu — nu, pieļauju, ka DP var darīt, ko un kā grib, bet īsti likumīgi (vai vismaz taisnīgi) jau tas nav — ja vēstule nav ierakstīta, tad var sanākt, ka saņēmējs ir vainīgs, ka vietējie huligāni neīstajā brīdī nodedzināja pastkastītes vai, teiksim, pastniecei tai dienā bija slinkums brist līdz kastei un nometa zemē kaut kur tuvumā (sūdzību par tādiem gadījumiem netrūkst).

Shadowbird,
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.pants nosaka, ka dzīvesvietas deklarēšana ir obligāta. Savukārt 3.panta pirmā daļa: “[d]zīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.” respektīvi, OBLIGĀTI ir jādeklarē vieta (adrese), kurā tu DZĪVO. Protams, likums nenosaka, ka jādeklarē tā dzīvesvieta, kurā uzturies visilgāk. Bet tad, ja kāds ir deklarējis savu dzīvesvietu pilnīgos pāķos, bet patiesībā 10 mēnešus gadā dzīvo pavisam citur, tad nevajag sūkstīties, ka “jābrien kājām pa dubļiem kādu pusotru kilometru vai jāmēģina izbraukt laukā iebrauktas grambas ar vieglo autiņu”. Starp citu, autora minētais variants ar piespiedu atvešanu un pasēdēšanu aiz restēm ir visai reāls (katrā ziņā pirmā daļa noteikti).