Vakar beidzot saņēmu savu brand new and shiny Linksys bezvadu rūterīti, pa dienu iepirku vēl 20m tīkla vada, lai būtu ko aizvilkt uz blakus istabu kā arī tos plastmasas āķīšus ar kuriem vadus pienaglot pie sienas.. Biju nolēmis vakarā no darba pārnācis, izklapēt visus vadus un visu smuki sakārtot, taču.. :D kā jau tas vienmēr sanāk.. biju aizmirsis šo to – tīkla vadu kniebjamās knaibles un viss šis tīkla ievilkšanas pasākums atliekas uz nākamo nedēļu..
Tomēr vakarā nevarēju tā mierīgi noskatīties uz rūtera kasti, zinot, ka tas tur stāv pavisam bez darbības. Nu neko, jāmēģina pieslēgt tāpat – patestēt.
Atverot kasti pirmais patīkamais pārsteigums bija, ka šis WRT54GC rūteris ir pavisam maziņš un, ka tā barošanas bloks ir gandrīz rūtera izmēros. Un papētot pašu aparātu, redzam, ka tas ir arī ērti vairākos veidos novietojams. To var novietot uz kāda stabila pamata guļus, var izbīdīt mazu kājiņu un novietot uz tās kā arī piekārt pie sienas. Antena ir grozāma tā, ka tā netraucē rūtera novietojuma maiņai. Komplektā vēl līdzi nāk uzstādīšanas disks, papīru čupiņa un 5 kategorijas tīkla vads. Pašam rūterim ir 4 LAN porti un tas atbalsta 802.11 b un g standartus. Tagad vien atliek visu uzstādīt un nokonfigurēt.
Uzstādīšana bija vienkārša, lai arī tas bija pirmais bezvadu aparāts, ko uzstādu es pats. Norakstīju no datora (kas bija iepriekš pieslēgts internetam) IP adresi, subneta masku, gateway adresi kā arī DNS un MAC adreses, jo bija domam ka vietējais ISP varētu tomēr kontrolēt kas te slēdzas pie viņa. Tad tālāk savienoju rūteri ar savu noutbuku, pieslēdzu to elektrībai un ar pārlūku devos meklēt rūtera administrācijas lapu, kas tika atrasta pierastajā 192.168.1.1. Ielogojamies ar defaulto paroli “admin”.
Lai arī šo administrācijas lapu redzu pirmo reizi, tomēr tā ir saprotama un samērā ērti lietojama. Nomainam rūtera MAC adresi uz to, kas bija datoram, kuram iepriekš bija pieslēgts internets, atrakstam arī visas pārējās IP adreses. Nomainam paša rūtera paroli uz savu mega sarežģīto. Atrakstam Wireless Network Name jebšu SSID ar savu izdomātu nosaukumu un tālāk deaktivizējam Wireless SSID Broadcast. Saprotamos vārdos runājot, noslēpjam bezvadu tīklu no ziņkārīgajiem kaimiņiem. Neesmu tik liels speciālists, bet paredzu, ka ir rīki, kas spēj atrast arī šādus “slēptus” bezvadu tīklus. Tālāk ieslēdzam WPA2 Mixed Mode ar TKIP + AES datu šifrēšanu un uzģenerējam kādus 50 simbolus garu passphrase. Tā kā vēl ir iespējas padarīt tīklu drošāku, tad izmantojam tās. Aktivizējam MAC adrešu filtrēšanu un ierakstam tās MAC adreses, kurām ir ļauts slēgties klāt pie rūtera un izmantot tīkla resursus. Uzliekam arī SDHCP iestatījumos adrešu diapazonu ne lielāku par to cik datorus ir paredzēts slēgt lokālajā tīklā un, protams, nomainam to no defaultā 192.168.1.1~xx uz savu izdomātu adrešu diapazonu.
Vēl tikai papētam kādas iespējas aparātam un noliekam stūrītī, lai dara savu darbu un netraucē. Un iespējas ir pieklājīgos apmēros. Protams, ir nepieciešamie portu forwardingi un, kas man kā administratora patika visvairāk – Access Restrictions. Varam nogriezt/atļaut tīklā esošajiem datoriem izmantot noteiktus web servisus (FTP, POP3, HTTP), varam noteikt kuros laikos ir ļauts izmantot internetu un pat bloķēt lapas (piemēram, draugiem.lv :D).
Jaudas pietiek, jo izstaigāju visu dzīvokli.. Biju pat uz balkona izlīdis un tualetē uz poda apsēdies, tik un tā signāla stiprums – Excellent. Ņiprs krāms, maita :D
Jebkurā gadījumā ar šo ierīci esmu apmierināts uz visiem 100% un varu teikt, ka tie ir vieni no vislabāk iztērētajiem nepilniem 40Ls pēdējā gada laikā.. :D Tagad vienīgā vaina, ka portatīvajām datoram baterija netur tik ilgi cik es gribētu klīst apkārt pa dzīvokli :D
Šeit varam vēl mazliet palasīties par šo rūteri. Un šeit, savukārt, ir paša ražotāja produkta apraksta lapa. Un šeit skatamies kā šis wifi rūteris tiek atjaukts vaļā.
Tā pats agregāts izskatās dabā un sadzīvē:
Līdzīgi ieraksti nav atrasti.
