2004. gada maija beigās Rīgā atvērās mūzikas klubs “PULSē”. Tas atrodas pilsētas sirdī, Citadeles ielā 2, kas ir 2 soļus no Parex, 3 no Latvijas Bankas un 5 soļus no Prezidentes pils. Klubs ir tiešs klubu ”PANNA” un “METRO” (vēlāk “M-808”) mantinieks. Klubs strādā piektdienās un sestdienās no 22.00 līdz 05.00. Tajā tiek atskaņota deju mūzika, dzīvajā [live] vai DJ izpildījumā. Klubs nav krogs, kur var paēst un starp citu arī padīdīties. Tas ir reāls deju klubs. Netiek pārspīlēts ar 1,5m spoguļbumbām un mega-lāzeršoviem. PULSē ir vienkārši normāls deju klubs, kas tāpat kā kādreiz bijušais Metro/m.808, ir jaunatnes subkultūras sastāvdaļa.
Šonakt norisinājās pēdējā PULSē kā elektroniskās mūzikas kluba ballīte un es biju klāt šajā (manuprāt) nozīmīgajā momentā.
Sakarā ar valsts ekonomikas nepārtrauktu lejupslīdi, līdz ar to arī mūsu klientu un uzņēmuma ieņēmumu strauju mazināšanos un ņemot vērā elektroniskās mūzikas popularitātes krišanos, mūsu klientu masveida emigrāciju, mēs šobrīd vairs nevaram turpināt eksistēt kā elektroniskās mūzikas klubs un tāpēc ir pieņemts lēmums: pārtraukt elektroniskā mūzikas kluba darbību. Šobrīd klubam aprit 6 gadi un būtu jāsvin dzimšanas diena, bet sanāk, ka 6 svecītes jāliek pedējā gaitā. Sestdien 19. jūnijā būs pēdējā TECHNO mūzikas party, kas reizē ir arī elektroniskās mūzikas kluba slēgšana, -tagad un uz visiem laikiem. Pa vasaru klubs strādās, tikai bez elektroniskās mūzikas pasākumiem un tikai līdz 1.septembrim, kad, iespējams, slēgsies pavisam, vai arī šajā vietā būs kāda cita iestāde, kurai nebūs sakara ar elektronisko mūziku.
Kārtējo reizi nožēloju, ka neesmu piedzimis gadus 10 agrāk, lai paspētu uz savas ādas izbaudīt mirkli, kad Latvijā ienāca elektroniskā deju mūzika, kad leģendām apvītas ballītes norisinājās klubos Panna un Metro, kad savas aktivitātes zenītā bija tādas apvienības kā VÄRKA KRU, Bio.Codes un Testone. Es aptuveni zinu, kā bija toreiz, kā un kāpēc radās klubs PULSē, taču pats to tā arī neesmu piedzīvojis. Skumji, bet tāda ir dzīve.
Ja mana atmiņa neviļ, tad tieši PULSē ir pirmais Rīgas elektroniskās mūzikas klubs, ko es apmeklēju uzsākot studijas galvaspilsētā. Atceros, ka tas bija dikti izdevīgs man kā Ķīpsalas koju iemītniekam – pārej pāri Vanšu tiltam un klubā iekšā. Tāpat atceros, ka jau pirmajās reizēs nonākot šajā klubā sajutos kā mājās. Brīva, nepiespiesta atmosfēra un mūzika, ko varu saukt par “manējo”. Vairs neatceros konkrēti, bet pirmā apmeklētā ballīte laikam bija tā, kurā fantastisku neurofunk spēlēja Testone vīri. Toreiz es vēl nepazinu nevienu dīdžeju un klubs bija mana svētnīca. Tādējādi šis klubs man uz mūžiem paliks atmiņā.
Gadiem ejot, dzīve izkārtojās tā, ka nu ir tas gods personiski pazīt lielu daļu no Latvijas undergound elektroniskās mūzikas scēnas darboņiem, kā arī pašam spēlēt un organizēt šādas mūzikas ballītes. Ar dubstep.lv vīriem kopā bīdām, spēlējam un sludinām cilvēkos savu skanējumu. Tāpēc šonakt bija pat kaut kā skumji apmeklēt ballīti zinot, ka tas ir PULSē pēdējais elektroniskās mūzikas pasākums. Cik patīkama, tikpat arī bēdīga sajūta bija šī kluba telpās šonakt dzirdēt kā tiek spridzināti āmeņi.
Pats es šajā klubā tā arī nebiju paspējis normāli uzspēlēt, tik vien kā pāris reizes iemēģināt spēkus vinila izstrādājumu savaldīšanā brīvajos dj bāra vakaros. Tomēr klubs man ir bijis nozīmīgs, jo tieši te es uzzināju par tādiem lieliskiem vīriem kā dīdžejiem Dann un Nerone, kas vienu brīdi ļoti aktīvi tur rīkoja savus drum and bass pasākumus. Tieši te es izbaudīju skarbos techno setus no RXD. Tieši te es pirmo reizi dzirdēju kā spēlē deep-z. Tieši klubā PULSē es sapratu, ka dj ir vienkārši cilvēki (agrāk domāju, ka viņi noteikti ir augstprātīgi un uzpūtīgi tipiņi – augstāka rase) un sāku mēģināt ar viņiem iepazīties (pirmajās reizēs, gan drosmei tika pirms tam labi ielietots aliņš :). Tieši šī kluba radīto emociju iespaidā es paņēmu lielo kredītu (ko vēl neesmu izmaksājis), lai varētu nopirkt plašu atskaņotājus un pārējos visai padārgos dj niekus. Tieši šis klubs ir pirmais, kurā uzzināju un praktiski iemēģināju kā tas ir spēlēt uz “lielās skaņas”. Jāsaka, ka pirmā pieredze bija gaužām “zirgaina” :).Par to visu man jāsaka paldies klubam un tā saimniekam Aigaram. Paldies!
Uzskatu, ka šī kluba slēgšanai ir liela nozīme Latvijas undergound elektroniskās mūzikas scēnā. Jā, klubs pēdējos gados bija maz apmeklēts, lai neteiktu nīkuļojošs, taču tas bija. Tā bija vieta, kurā varēja rīkot elektroniskās mūzikas pasākumus, kura vadība zināja, kas tas ir. Un šobrīd nav īsti tāda kluba Rīgā, kur es iedomātos rīkot autentisku elektronikas ballīti. Industriāliem gadījumiem derēs bunkurs zem Preses nama, kur nesen novadījām masīvu dubstep ballīti. Bet mierīgākiem pasākumiem vairs nav kur būt. Man ir fizisks riebums pret visa veida bāriem un citiem glamūrīgiem iestādījumiem. Man nepatīk pielaizītas un sterili kārtīgas vietas. Tāpēc PULSē slēgšana ir liels zaudējums mums visiem. Bet ar to scēnu ir kā ir.. Praktiski neeksistējoša.. Par ko žēl no visas sirds.
Noslēgšu šo skumīgo aprakstu ar stāstu iz dzīves. Neatceros precīzi datumu, bet pirms pāris gadiem Rīgā (VEF teritorijā) norisinājās drum and bass ballīte ar nosaukumu Pirate Station. Tā tika promoutēta kā (it kā) mani saistošs drum and bass pasākums un tāpēc nolēmu to apmeklēt. Zin, Rīgā šāda veida pasākumi notiek visai reti un nav īsti no kā izvēlēties. Aizbraucu uz pasākuma vietu, samaksāju neadekvāti lielu ieejas maksu (ap 15Ls) un tur izturēju aptuveni 20 minūtes. Kaut kā pavisam nepatīkami strīpainās bikšelēs tērpti slāvu puiši, lētais čuru-alus bundžās un izteikti negatīvs “bassu davaj” noskaņojums pasākuma telpās. Un arī veltas bija lielās uz Technical Itch liktās cerības.. bezkaislīgi no diskiem spēlēja kaut kādu atbaidošu “gaļu”, ik pa laikam padzeroties suslu no bundžiņas. Biju pagalam vīlies un atcerējos, ka tonakt PULSē spēlē Dann & Nerone. Aizdevos uz turieni un tur sagaidīju pilnīgi prestatu vakara sākumā piedzīvotajam. Pozitīva un mierīga gaisotne. Kvalitatīvs drumfunk un perfekts dj darbs. Tas bija viens no tiem momentiem, kad PULSē jutos kā mājās. Šādi momenti nu man ir liegti..
Tomēr šādi notikumi nenolieks uz leju mūsu rokas. Mēs iesim uz priekšu, mēs darīsim, mēs stāstīsim, mēs pirksim vinilu un spēlēsim to cilvēkiem, kas spēj novērtēt patiesi skaistu elektronisko mūziku!
P.S. Roberts teiktu, ka šis pavisam noteikti ir apmaksāts reklāmraksts :)
Iesaku izlasīt:
- SINTĒTISKĀ SIRCAPZIŅA 2006
- BarCamp… jau nu nē, bet DUB:SOLIS step#3
- Vairs nav tik svarīgi būt pirmajam
