Līdz vakardienai mazie sīcošie mošķīši bija visnotaļ sāpīga (un niezi izraisoša) problēma, bet tad tai tika pielikts punkts. Mana солнышко iepirka devaisu, kas odus killo nafig. Nu vai vismaz aizbaida. Spraužas rozetē, iekšā liekas ar kautko piesūcināta kartona plāksnīte un.. it works. Vakarnakt neviens ods mūs nepatraucēja, lai arī vakara pusē vēl pa istabu lidinājās dažs labs mazais sīcošais mošķītis.
Pēdējās naktis bija vienkārši neizturamas. Diez ko patīkami nav celties naktī vairākas reizes no tā, ka esi pilnīgi sakosts. Katru vakaru rīkot mazo sīcošo mošķīšu medības ir jautri, taču viņi sarodas no nezkurienes tā, ka viņu iznīdēšanas pasākums pārvēršas par neverending story. Pie tam šogad mošķīši palikuši kautkādi pavisam neganti, maziņi un nīkulīgi pēc skata a bet dur TĀ, ka maz neliekas. Vairs nav izvēlīgi, dur pilnīgi visur vai tas būtu deguns vai galvas matainā daļa.
P.S. Dai, jū kok bladsakāāz!! :D
Iesaku izlasīt:
