Izaugsmes iespējas..


Pēdējās dienās sāku apzināt tos rēķinu kalnus, kuri būs jānomaksā tiklīdz saņemšu savu kārtējo algu un šī apzināšana mani uzvedināja uz pārdomām par algām. Katrs, kas strādā kādu darbu saņemt noteiktu samaksu par padarīto. Šī samaksa var būt pietiekama, nepietiekama, tā var laika gaitā būt mainīga un var būt arī nemainīga.

Šoreiz es nedomāju par algas apmēru, jo tas nav gluži tas trakākais. “Vienmēr” var mēģināt atrast darbu, kurā alga būs lielāka nekā iepriekšējā darba vietā. Mani vairāk uztrauc jēdziens “izaugsmes iespējas”. Es uzskatu, ka jebkurā darbā ir jābūt izaugsmes iespējām, jo cilvēks ilgāk darot vienu darbu, gūst lielāku pieredzi. Viņš gūst jaunas zināšanas, kas ļauj darbu veikt produktīvāk, ātrāk un tas viss noved pie tā, ka šis darbinieks arī būtu jāatalgo vairāk. Pārsvarā tā tas arī ir – ir amatā paaugstināšanas un tieši šo apstākļu dēļ cilvēks arī dara kautko – lai pelnītu vairāk un varētu dzīvot skaistāk, ērtāk, labāk. Bet ir taču padaudz profesiju, kur šis izaugsmes iespējas ir nu..praktiski nekādas. Pieņemsim tas pats skolotāja darbs. Skolotāji saņem noteiktu algu, kura paaugstinās, ja tu vairāk māci (slodžu ziņā), taču cik man zināms, nav praktiski nekādu citu apstākļu, kuru dēļ skolotājam alga būs lielāka. Teiksim, es justos diezgan draņķīgi, ja zinātu, ka vairāk par, teiksim, 300 Ls nevarēšu saņemt, lai arī ko es darītu.

Par laimi, manā izvēlētajā darba jomā šī situācija nav tik bēdīga. Ir pietiekami daudz dažādu kvalifikāciju, kuras ir sasniedzamas, ja uz tām tiecas. Un šīs kvalifikācijas apvienojumā ar nostrādātajām dienām, …, gadiem ceļ arī manu kvalifikāciju līdz augstumiem, kuru griesti vēl nav noteikti (vai arī man vēl nav izzināti). Pēc kāda pusotra mēneša būs pagājis viens gads kopš es strādāju nopietnu algotu darbu un es ļoti spēcīgi izjūtu kvalifikācijas celšanas saldos augļus un tieši tie ir liels virzītājspēks arvien vairāk un vairāk mācīties, darīt, strādāt. Es pat nepieļauju iespēju, ka mana virzība uz augšu būtu kādā veidā ietekmējama/apstādināma. Vēlos kļūt par vislabāko speciālistu un, ja mērķi ir skaidri, atliek vien tiekties uz tiem..

Līdzīgi ieraksti nav atrasti.


 

  • http://sindromz.blogspot.com sindromz

    šajā sakarā atcerējos vienu mazu teksta gabaliņu:
    Как бы, убийствами рук не пачкая,
    С глазами чистыми как летнее небо,
    Деньги грузить в чемоданы пачками
    И чтоб за это ничего не было…?

  • zīdainis

    Saprotu, ko tu saki, bet skolotājiem, cik man zināms, tā vairs nav tik liela problēma. Viņu algas ceļās līdz ar praksi, t.i. nostrādātajiem gadiem.

  • krizdabz

    OK, varbūt skolotāji nav gluži labākais piemērs, bet ideja skaidra..

  • http://zemene.wordpress.com/ Zemene

    Mhm, alga paliek lielāka līdz brīdim, kad tavs stāžs sasniedz 10 gadus, pēc tam jau vairāk nekas netiek paaugstināts, vai strādā 12 vai 30 gadu.

  • krizdabz

    Zemene: tas par skolotājiem?

  • http://zemene.wordpress.com/ Zemene

    Jā.

  • http://0nkulis.blogspot.com/ 0nkulis

    skolotājiem ir pilnīgi čābīgi, ja vien viņi netiek par direktoriem, mācību pārzinēm un ārpusklases pasākumu organizētājiem…

  • http://sindromz.blogspot.com sindromz

    …metodisko apvienību vadītājiem, prēmētiem konkursu uzvarētājiem..u.t.t. Tomēr piemērs par skolotājiem ir ļoti vietā – no visa tā kvantuma tikai dažiem ir iespēja un pietiekami stipras iekšas, lai izsisties….

  • http://dabbler.ex.lv dabbler

    Nu īsti nepiekrītu ne krizdabam, ne zemenei.
    Man mamma ir skolotāja, stāžs ir jau gandrīz 20 gadi, bet izaugsmes iespējas ir.
    Gan dažādas kvalifikācijas(neskaitot ikpa 2 gadi kursus), gan tie amati, kurus minēja 0nkulis.
    Galvenais jau ir gribēt savā profesijā kaut ko sasniegt, nevis sēdēt un neko nedarīt.

Previous post:

Next post: