ITDA – Informācijas tehnoloģiju darbinieku arodorganizācija

Vai nu jautājumu un atbilžu sadaļas vakar, kad apskatīju lapu, nebija, vai nepamanīju. Viedoklis protams uzreiz uzlabojas. Izklausās pietiekami sakarīgi.

Arodbiedrībai vajadzētu webā nopublicēt savu biedru sarakstu. Noderētu

Agri, teorētiski darba devēji varētu sākt diskriminēt pēc tā. Zinot, ka tāds esi jautājums – kā tieši noderētu? Pirms atlaišanas nevajadzētu pārjautāt vai neesi kādas arodbiedrības biedrs?

Bet arodbiedrības vadošo personu vārdus uzvārdus gan ļoti labprāt ieraudzītu.

Mani vispār arī uztrauc tas, ka darba devējs varētu diskriminēt cilvēku pēc tā, ka šis ir arodbiedrībā. Neba ITDA ir pirmā šāda organizācija. Kā ar diskriminēšanu ir citās jomās? It kā jau var teikt, ka darba devējam ir jābūt godīgam pret darbiniekiem un darbiniekam nav jāstrādā pie tāda, kas nerespektē tavas tiesības, taču reāli dzīvē viss notiek pavisam savādāk. Bieži vien savas likumīgās tiesības iebāžam atvilknē, lai tikai algu nenogriež vai kā savādāk netraucē dzīvot.

Pirmkārt, paldies krizdabz, par to, ka mūs vismaz nedaudz popularizē. Tas ir labi.
Otrkārt – par arodbiedrībām runājot ir tā, ka ir uzņēmumi/iestādes piemēram Rīgas Satisksme vai Latvijas Policija, kur būt par arodbiedrības biedru ir tāda kā tradīcija, visi tur ir. Un tām arodbiedrībām ir salīdzinoši laba dzīve, budžets ir – var šo to arī darīt.
Savukārt ir otra galējība – cilvēki, kas baidās par savām tiesībām un nekad nerunās pretī šefam. Šeit, jāsaka, neaizstāvēsi sevi pats – tevi neviens nevarēs pasargāt. Tādi cilvēki arī baidīsies iestāties šādās organizācijās.
Šobrīd tas ir vairāk aicinājums krīzes laikā – tev šefs draud, ka atņems algu vai atlaidīs – un tu vari droši atbildēt “Iepūt man, tu mani nevari tā atlaist”. Un tā tas arī ir no likuma viedokļa.
Pēdējās dienās esmu lasījis dažādus komentārus, ko cilvēki par mums domā – bišķi vēlāk ielikšu skaidrojošu rakstu itda.lv. Ne jau tikai juridiski drošāks statuss, ir viss ko iegūsti iestājoties arodbiedrībā.

Hmz, tavu tvītu gan nokaveju, bet arī es kā IT klaidonis ar nu jau labi daudz vairāk kā 5 gadiem interneta vidē , neko par šo ne ausu galā nebiju manijis. Laikim viņi slēpjas. :D

ramm, interesanti kādas būs darba devēja attiecības mirklī, kad darba devējs pateiks, ka vajadzētu samazināt algu, iesaistās arobiedrība ar savām zināšanām utt.
Šim darbiniekam vairs dzīves un attīstības potenciāls uzņēmumā ir beidzies. Ja uzņēmējs piekāpsies konkrētājā strīdā, tad pēc kāda laika atradīs iemeslus, lai atrastu, un to IR vienmēr.

Māris, jā piekrītu, ja tevi gribēs “izēst” tad arī izēdīs.
Bet ir jautājums, vai tu pats gribēsi strādāt tādā vietā, kur tevi negrib redzēt.
Šajā gadījumā ir ļoti vienkārši – Ja tu esi ITDA biedrs, tad bez rakstiskas ITDA atļaujas tevi likumīgi atlaist nevar. Bet ja tu pats saproti, ka ilgi tur vairs “neizdzīvosi” tad vari ar mums runāt par kompensāciju. Un mūsu priekšsēdētājs ies pie tava šefa un teiks piemēram “Jūs dabūsies atļauju šī cilvēa atlaišanai, ja izmaksāsiet aiziešanas pabalstu 6-9 mēnešalgu apmērā” Savukārt šefs parēķinās, ko viņam potenciāli izmaksās tiesa – un ļoti iespējams, ka piekāpsies. Protams tā teikt “torg umesķen” :)

Faktiski no likuma arodbiedrību var apiet tikai 2 gadījumos – ja tu esi sazadzies vai pieķerts darba vietā šmigā. Abos gadījumos OBLIGĀTI vajag policijas izziņu un vēl dažādus papīrus. Ja tu vienkāši “smirdi pēc alus” tas nav nekāds juridisks arguments….

Redzu, ka ir vairākas lietas kuras cilvēki nav uztvēruši vai arī pavirši izlasījuši jautājumu un atbilžu sadaļu ITDA lapā.
1) Kāds teica ka tu esi norakstīts ja šefs uzzin ka tu esi arodbiedrībā. Sava ziņā piekrītu, bet šeit ir divi momenti. Pirmais ir tas, ka tev jau nav jāiet un jāsaka ka tu esi. Kamēr tev ir pārbaudes laiks tikmēr arodbiedrība tev īsti nevar palīdzēt un darba devējam tas faktiski ir jāzin tikai tad, kad gatavojas dot uzteikumu. Nu un ja viņš gribēja dot uzteikumu tad par kādu nopietnu palikšanu varēja būt runa?! Izņēmuma gadījums būtu koplīguma slēgšana, kas savukārt iet kopā ar otro gadījumu. Ja visi vai liela daļa uzņēmuma IT cilvēku ir arodbiedrības biedri, tad ir iespēja mēģināt ar darba devēju noslēgt koplīgumu par labākiem sociāliem apstākļiem, piemēram, slimības laikā darba devējs algu izmaksā 100% apmērā no pirmās slimošanas dienas u.c. un ja liela daļa ir arodbiedrības biedru, tad represijas nebūs.

2) Ja tevi grib izēst, tad tevi arī izēdīs neatkarīgi no tā vai esi arodbiedrības biedrs vai nē tikai ar to atšķirību, ka ja tu būsi parasts darbinieks tev visticamāk parādīs vienkārši durvis, bet ja tu būsi arodbiedrības biedrs, tad tev visticamāk samaksās tādu atlaišanas pabalstu par kuru tev nebūs žēl aiziet.

3) Iepriekšējais punkts dod atbildi arī uz jautājumu vai 1% no bruto ienākumiem ir daudz. Šeit palīdzēs elementārā matemātika. Iedomājies, ka esi arodbiedrības biedrs un jau trīs gadus maksā biedra naudu un liekas veltīgi. Te pēkšņi sakasies ar priekšnieku un viņš tevi grib atlaist. Protams reāla pamata viņam nav un tādēļ darba devējam ir divas iespējas a) safabricēt faktus pret tevi kur bez arodbiedrības tev diez vai izdosies iegūt taisnību un b) mēģināt ar tevi vienoties, lai darba attiecības beigtos uz savstarpējās vienošanās pamata. Šajā gadījumā tu vari prasīt mazākais trīs vidējās izpeļņas. Un faktiski pa šiem gadiem arodbiedrībai tu esi samaksājis 36% no sava mēneša vidējā ienākuma un ja tu dēļ tā ka esi arodbiedrībā iegūsti pabalstu kaut tikai mēneša algas apmērā – tu jau esi plusos.

4) Un pēdējā būtiskā atšķirība. Ja no iepriekšējā punkta darba devējs izvēlētos “a” gadījumu, tad standart variantā tu tiktu atlaists, tad tev būtu jāiet uz tiesu (cik daudzi tā dara?!) un kaut arī darba strīdi ir bezmaksas tu visticamāk algotu juristu kurš tev pareizi uzrakstītu iesniegumu tiesai un tad vēl tev būtu jāmāk pierādīt sava nevainība un darba devēja ļaunais nodoms, kur visticamāk tu atkal maksātu juristam un cik procenti no tavas vairs neesošās algas tur aizietu? Savukārt, ja tu esi arodbiedrības biedrs tevi nevar vienkārši atlaists un ja vien tu izlem tiesāties tad arodbiedrībai ir jurists kas ir specializējies darba strīdu jautājumos un no vairāk kā trīssimt tiesām ir zaudējis tikai vienā. Šis jurists tevi pārstāvēs, jo tu esi arodbiedrības biedrs un tas 1% uz to arī aiziet. Pie kam, ja arodbiedrība nepiekrīt jūsu atlaišanai un parasti tas tā arī ir, tad darba devējs sūdz arodbiedrību tiesā. Un kamēr risinās tiesa jūs strādājat!

5)Pats, pats pēdējais. Jā ITDA ir vēl “zaļi” taču neaizmirstiet kā mēs esam LAKRS struktūrvienība, kas ir trešā lielākā arodbiedrība valstī ar vairāk kā 15000 biedriem un lielākā šāda veida arodbiedrība kura sevī apvieno dažādu nozaru pārstāvjus.

P.S. Protams jums neviens nespiež ar varu stāties iekšā un pasarg dies vēl ko. Šim visam ir tikai informatīvs raksturs, lai tu IT speciālist zinātu kā ir kāds līdzīgs, kas mazliet vairāk ir lasījis likumus un kuram nav bail Tevi aizstāvēt, ja padomās pirms būs jau par vēlu.

Vienīgais iemesls kuru redzu, lai būtu arodbiedrībā, ir “bonusi pie atlaišanas”. Bet arī tas ir kaut kā divejādi vērtējams. Jo redz – Latvija ir mazmazītiņa valsts. Un IT sfēra ir vēl mazāka. Līdz ar to, ja piederība arodbiedrībai nav masveidīga, tad tie indivīdi kuri ir arodbiedrībā ir pirmie kandidāti uz diskrimināciju. Ja viens darba devējs uz personu X uzrausies un viņam arodbiedrības dēļ būs X jāmaksā baigie bonusi, tad šis darba devējs dos padomu daudziem citiem darba devējiem ar X nekādās darīšanās neielaisties.

Protams, “labam darbiniekam vienmēr gribēs dot darbu, pat neskatoties uz to, ka viņš ir arodbiedrības biedrs”. Bet tad jau jautājums ir – cik liela ir varbūtība, ka šim labajam darbiniekam būs nepieciešams arodbiedrības atbalsts.

Esmu vairākkārtīgi domājis par vai IT nozareiz ir nepieciešamas arodbiedrības. Un līdz šim vienmēr esmu nonācis līdz slēdzienam, ka tas būtu noderīgi tikai tad, ja pasākums būtu masveidīgs. Bet līdz tam ir ļoti, ļoti tālu.

>Endijs Lisovskis

Par to, ka latvijā ir mazs IT tirgus – taisnība, bet nav jau tik mazs, lai aizejot no vienas darba vietas (pat šefam neizdevīgā veidā) tu darbu vairs neatradīsi. Tā jau nu toč nav.

Otrkārt absolūti nepiekrītu tam ka “labam darbiniekam” nevajag arodbiedrību. Dzīve ir sūra – vienu dienu tu esi super guru, labākais darbinieks, un pēc mēneša jau tu esi nevēlams. Salekties var jebkuri divi cilvēki. Un pietiekoši reti šefs ir tas, kas pametīs darbu. (lai gan vienreiz esmu to piedzīvojis)

Tas ir koks ar diviem galiem. Ja darba devējs nav čakarētājs, tad tu arodbiedrību neizmantosi kā ļauno ieroci un viņa tev kalpo kā drošības garants. Savukārt, ja viss sanāk pa nesmuko, tad darba devējs pasaka ka X ir melnajā sarakstā, bet mēs savā lapā sāksim veidot sarakstu ar melnajām firmām, kuras ne visai mīl savu darbinieku un neviens sakarīgs un zinošs tur vienkārši neies strādāt, jo kā minēji Endij, tad valsts ir maza.
Protams, jo vairāk biedru, jo labāk visiem un līdz tam vēl tāls ceļš ejams, bet kādreiz taču ir jāsāk. Šobrīd kad ar darbu ir pašvaki varbūt uzņēmumi ar jebkādu reputāciju dabūs labākos darbiniekus, taču pēc kāda laika viss atkal stabilizēsies.

Draugi, vai jums nešķiet, ka šo visu kropļo patreizējā situācija, kad ir maz vakanču un uz tām (praktiski jebkurām) ir milzīga konkurence? Normālos apstākļos es tiešām piekristu, ka ITDA var būt kā garants, bet tagad jau visi trīc par savām vietām un ir problemātiski atrast darbu tiem, kas vietas zaudējuši.

Protams piekrītu, ka kropļotā tirgū lietas izskatās savādāk, taču nepiekrītu, ka tagad ITDA nevar noderēt. Tieši otrādi. Tagad ITDA var palīdzēt saglabāt šo vietu par kuru tā trīc un ja nu nē, tad naudu par ko iztikt līdz nākamās vietas atrašanai.

Patiecoties tam, ka esmu ITDA brīdī, kad man vēlējās samazināja algu un es nolēmu labāk aiziet es ieguvu pabalstu deviņu algu apmērā, kas ir līdzvērtīgi gada ienākumiem pēc potenciālās jaunās algas, kuras, starp citu, grasās vēlreiz samazināt. Un vēl es varu iegūt bezdarbnieku pabalstu un man šobrīd īpaši nav jāsatraucas par iztikšanu un jauna darba meklējumiem. Es atpūtīšos un atgriezīšos darba tirgū, kad tas būs kļuvis draudzīgāks. Ja es nebūtu ITDA biedrs man nāktos vai nu samierināties ar jauno algu un pēc kāda laika ar vēl vienu algas samazinājumu, kas liktu ļoti nopietni iespringt vai arī aizietu un kļūtu par vienu no tiem kas drudžaini mēģina atrast darbu, jo pabalsts man netiktu izmaksāts visticamāk nekāds vai arī viena mēneša vidējo ienākumu apmērā.

> Endijs Lisovskis

Runājot par “cik liela ir varbūtība, ka šim labajam darbiniekam būs nepieciešams arodbiedrības atbalsts” – neaizmirsti, ka ne visi labie darbinieki strādā pie labiem darba devējiem. Pats savulaik uzrāvos – pēc aiziešanas vēl mēnesi pa vairākām reizēm nedēļā nācās zvanīt / sūtīt sms (klausuli ta’ ne vienmēr vēlējās celt) ex darba devējam, lai nokārtotu saistības (lai arī solījās lielāko daļu nomaksāt pēdējā darba dienā – todien viņš ne tikai nesamaksāja ne santīma, bet pat nodokļu grāmatiņu neatdeva). Nenoliegšu – savu nervu žēl palika ;)

Labi – džeki pierunājāt. Kad nākamreiz meklēšu darbu kādā LV kantorī, tad iešu ar jums draudzēties.

interesanti, nemaz par to nezināju.

Līdz šim uz Ģirta aktivitātēm skatījos ar smaidu līdz pirmajā aprīlī liela somu IT uzņēmuma Latvijas filiāle brutāli atlaida 60 darbiniekus, tai skaitā manu dzīvesbiedru. Šobrīd nopietni skatos uz domu iestāties arodbiedrībā.

Arodbiedrībai jau ir bijuši gadījumi, kad tiek masveidā samazinātas štata vietas un piemēram kāds nesenāks konkrēts gadījums. Kompāniju neminēšu taču tur tika masveidā samazināti darbinieki un no tiem septiņi bija arodbiedrības biedri. Pēc likuma, lai atbrīvotu no darba pienākumiem gandrīz visos gadījumos jāprasa atļauja arodbiedrībai. Šajā gadījumā viena darbinieka atbrīvošanai atļauja tika sniegta taču atlikušajiem sešiem nē. No tiem trijiem tika atrasts līdzvērtīgs darbs uzņēmumā un atlaišana vairs nebija aktuāla, bet par atlikušajiem trim arodbiedrība tika iesūdzēta tiesā. No tiem vienā gadījumā tiesa apmierināja prasītāja intereses un ir iesniegta apelācija. Atlikušajos divos gadījumos tiesa tika pārcelta darbinieku slimības dēļ.
No šā mēs redzam, ka pat pilnīgi legālā atlaišanā, kur liekas, ka štatu samazināšana ir “vienos vārtos” var atrast izeju un cīnīties. Un iedomājaties, ja atlaišanas procedūra netiek ievērota likumā noteiktajā kārtībā! Pats galvenais ir nebaidīties aizstāvēt savas tiesības. Cīnīties būs grūti? Vēl grūtāk būs, ja atļausiet katram izrīkoties ar jums pēc sava prāta!