Pirms nepilna mēneša ņēmu dalību Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) rīkotajā diskusijā “Grāmata 2.0: paradigmas maiņa“, kurā tika runāts par to kā digitālo tehnoloģiju ienākšana mūsu dzīvē maina lasīšanas paradumus. Bez šaubām tēma ir plaša un sarunas raisījās gana interesantas tāpēc LNB telpas es atstāju gandarīts.
Pēc pasākuma ar mani sazinājās pārstāve no Latvijas Radio un uzaicināja ņemt dalību radioraidījuma Kultūras rondo ierakstā, kurā tiktu runāts par līdzīgām tēmām – kā digitālais laikmets maina lasīšanas paradumus. Mazliet apdomājot piedāvājumu, piekritu un pirmdien kopā ar jauno tehnoloģiju lietotāju, plaša profila mākslinieku Edgaru Groševu piedalījāmies raidījumā. Tā kā raidījumam ir ierobežots laiks, tad neko plašas diskusijas neizvērtās, tomēr centāmies sniegt vismaz mazu ieskatu tajā kā mainās lasīšanas paradumi, ka tagad grāmatas ir iespējams lasīt digitālā formātā (datorā, mobilajā telefonā vai e-grāmatu lasītājā), kādi ir šādu tehnoloģiju plusi/mīnusi, kā arī centāmies pazīlēt kas mūs sagaida nākotnē. Raidījumā var dzirdēt arī audiofragmentus no LNB notikušās diskusijas.
Apzinos, ka šī raidījuma klausītājs nebūt nav jaunietis, kas to vien dara kā sēž Internetā, tomēr ceru, ka mūsu apskatītās tēmas bija gana interesantas un spēs raisīt pārdomas un radīs vēlmi pameklēt informāciju par tām lasīšanas iespējām, ko mums sniedz jaunās tehnoloģijas. Uzskatu, ka svarīgāk ir nevis izrunāt konspektīvu un sakārtotu vēstījumu, bet “pacelt” tēmu, lai cilvēki par to uzzina un tālāk pašu intereses vadīti domā, meklē un saprot.
Pēdējā mēneša sarunas par analogo/digitālo grāmatu manī pašā raisa pārdomas par to, cik interesantā laikā dzīvojam. Mūsu vecākiem grāmatas ir lielā cieņā, viņi grāmatas ir lasījuši gadiem un lasa arī tagad, cik nu ir iespējas. Agrāk tas bija nozīmīgs informācijas gūšanas avots, tagad (iespējams) vairāk baudījums lasot daiļliteratūru. Es pats augu tādā laikā, kad no vienas puses bērnībā arī gana daudz esmu lasījis grāmatas, tomēr līdz ar Interneta un to pavadošo tehnoloģiju iepazīšanu, informāciju gūstu pārsvarā no tā. Šādam pavērsienam ir savas labās puses (operativitāte, lētums) un sliktās (informācijas seklums un sadrumstalotība, avotu neuzticamība), tomēr tas viennozīmīgi maina manu attieksmi pret grāmatām kā tādām. Jā, es joprojām lielā cieņā turu to specifiski smaržojošo grāmatu, kas iesieta biezos vākos un kuru tik patīkami lasot “aprīt”, taču tehnoloģiju ienākšana manā dzīvē liek vēstījumu uztvert kā “pliku” informāciju ar kuru varu operēt pēc savas sirds patikas un gūt to no jebkuras saderīgas ierīces. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka mani bērni – nākamā paaudze lasīs (iegūs informāciju) pavisam savādāk. Iespējams mēs pat nevaram iedomāties kā tas izskatīsies un iespējams mēs nespēsim izprast savus bērnus tik viegli kā gribētos.
Latvijas Radio biju pirmo reizi un vienmēr ejot garām šai lielajai ēkai Doma laukuma malā ir bijis interesanti kā tad tur iekšā izskatās. Ieejot pa lielajām durvīm garām paiet Raimons Pauls un gaiteņos dzirdi diktoru balsis, ko n-tos gadus esi dzirdējis pa radio cenšoties sazīmēt kā varētu izskatīties to saimnieki. Latvijas Radio telpas nezina, kas ir eiroremonts, tomēr tas drīzāk ir efekts nevis defekts. Nepārprotiet, lūdzu, mani. Telpas ir normālā stāvoklī, taču izskatās tā it kā mēs būtu nonākuši gadus 40 vecā pagātnē. Tām ir sava aura, ko neatradīsi tajās stikla/metāla mūsdienās celtajās ofisu ēkās.
Lai arī pirms šī raidījuma, esmu runājis radio vilņos, tomēr pirmdien bija pirmā reize, kad esmu piedalījies kāda nacionālās radiostacijas raidījuma ierakstā un man tas nozīmē daudz. Varat uzskatīt mani par vecmodīgu, bet es uzskatu, ka savu vēstījumu nodot radiovilņos savā ziņā ir gods. Tieši tāpēc vēlos teikt lielu paldies Latvijas Radio producentei Andai Buševicai par uzaicinājumu, kā arī Laimai Slavai un Ingvildai Strautmanei par diskusijām.
Diskusija meklējama raidījuma otrajā pusē un noklausāma Latvijas Radio 1 arhīvā (11. maijs, 14:05, raidījums Kultūras rondo): mms://lr1w.latvijasradio.lv/pppy?20090511A140500150000 (Windows Media straumējumfails)
P.S. Pie reizes vēlos arī paziņot, ka ir sākusies reģistrācija 3. bibliotekāru „nekonferencei” BibCamp, kura 26.maijā notiks Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Tās temats būs informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ikdienā, mācībās, pakalpojumu sniegšanā un to loma bibliotēkās. Pasākumu rīko informācijas tehnoloģiju kompānija TietoEnator Alise un to atbalsta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte, valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas” un Latvijas Nacionālā bibliotēka. BibCamp laikā paredzēts apspriest tādus tematus kā interneta resursu izmantošana, dažādu valsts informācijas sistēmu savstarpējā mijiedarbība, drošība internetā, pašapkalpošanās sistēma bibliotēkā, wiki, „čivināšana”, e-apmācība, e-rīki laika plānošanā un citus.
No savas puses varu vien piebilst, ka iepriekšējās konferences BibCamp bija saturīgas, interesantas un nenoliedzami informatīvi bagātināja tās apmeklētājus. Jālūko apmeklēt arī šī.
Iesaku izlasīt:
- radiokrize.wordpress.com – Latvijas Radio izveido krīzes blogu
- Latvijas Radio 1 runā par blogiem
- MOSKVA.FM – FM radio on steroids
- Diskusija „Grāmata 2.0: paradigmas maiņa”
- Pāris skumjas vēstis Interneta radio sakarā
