Pirms pāris dienām ģimeņu vortālā managimene.lv uzdūros „Centra Dardedze” psiholoģes Lauras Ļebedevas un Net-Safe Latvia projekta ekspertes, psiholoģes Daces Bērziņas veidotajam rakstam par Interneta atkarību. Šī tēma man šķiet ļoti aktuāla un vēlos izvērst diskusijas par to arī savā blogā.
Interneta atkarība (Internet Addiction Disorder) – psihisks stāvoklis, kas raksturojas ar uzmācīgu vēlmi lietot internetu un nespēju pārtraukt to darīt. Interneta atkarības jēdziens pirmo reizi tika ieviests 1990.g., lai aprakstītu nepārvaramu patoloģisku tieksmi pēc interneta lietošanas.
Interneta atkarības iedalījums:
- atkarība no tīkla (obsesīva aizraušanās ar azartspēlēm tīklā, izlozēm, iepirkšanos vai pārdošanu internetā)
- atkarība no informācijas (kompulsīva sērfošana tīklā vai datu bāžu apmeklēšana)
- datoratkarība (obsesīva datorspēļu spēlēšana).
Interneta atkarības simptomi:
- Dators tiek izmantots, lai izjustu prieku, gandarījumu vai atvieglojumu;
- Pārtraucot ar datoru saistītās aktivitātes parādās disforiski simptomi – nemiers, aizkaitināmība, miega traucējumi, palielināta trauksmainība, nomāktība vai naidīgums;
- Uzmācīgas domas par internetu – domā par pieredzi, kas gūta pie datora, plāno atgriešanos pie datora, pērk jaunāko, modernāko datortehniku un programmas;
- Iegulda arvien vairāk laiku un/vai naudu ar datoru saistītās aktivitātēs;
- Parādās nevērība pret sociāliem, ģimenes, izglītības vai darba pienākumiem;
- Melo par to, cik ilgs laiks tiek pavadīts pie datora;
- Izmaiņas dienas režīma;
- Parādās risks zaudēt nozīmīgas personiskās attiecības;
- Parādās risks zaudēt sasniegumus, kā arī turpmākas attīstības iespējas;
- Neveiksmīgi mēģinājumi kontrolēt savas ar datoru saistītās aktivitātes;
- Fiziski (somatiski) traucējumi – muguras sāpes, acu sausums, neregulāra ēšana, personīgās higiēnas neievērošana.
Interneta atkarības cēloņi:
- Iespēja iegūt dažādas identitātes dažādās apakšvidēs
- Iespēja iegūt plašu atbalsta vidi
- Iespēja iegūt vidi, kurā izpaust savas dažādas psihopatoloģijas, tieksmes un noslieces
- Interneta vidē nepastāv reglamentēta kārtība un konvencionālās sabiedriskās normas
- Iespēja veidot plašu un dažādu saskarsmi
Avots: managimene.lv
Es pats vidēji ik dienu pie datora un tātad arī Interneta (mūsdienās tas mēdz iet roku rokā) pavadu 10-15 stundas. Es ceļos no rīta sešos, lai pirms darbadienas uzsākšanas varētu izlasīt to, ko sarakstījusi dumjā hamburgeru ēdāju nācija. Darba laikā nekur tālu no Interneta netieku, jo tas ir nepieciešams informācijas ieguvei un manu tiešo darba pienākumu veikšanai. Pēc darba pārnākot mājās pirmā lieta, ko izdaru ir datora pieslēgšana, lai tas savelk jaunākos meilus/ziņas kamēr pārģērbjos. Un tad kā piesēžos, tā pavadu savu laiku Internetā līdz gulētiešanas brīdim. No vienas puses šāda rīcība jau uzreiz var šķist ne īsti vesela, bet no otras.. man interesē tehnoloģijas un kur gan citur es visoperatīvāk varu iegūt jaunumus kā Internetā. Mana galvenā aizraušanās ir mani blogi, kas darbojas Internetā, un, kuru tematika ir vistiešākajā veidā saistīta ar datoriem un Internetu. 24/7 es monitorēju Twitteri un faktiski izlasu visu, ko sarakstījuši tie >1300 cilvēki, kam sekoju. 99% sarakstītā, protams, ir pilnīgs bezsakars, bet kamēr Twitteris būs vieta, kur visātrāk parādās jaunumi, būtu muļķīgi to neapskatīt. Tās pāris citas manas aizraušanās ir arī cieši saistītas ar Internetu. Piemēram, informāciju par jaunāko dubstep pasaulē es meklēju Internetā, jo man nav iespējas aizbraukt uz Bristoli patērzēt ar producentiem/dj. Dienā es ar vairāk cilvēkiem sazinos virtuāli nekā reāli un tas izskaidrojams ar to, ka mūs vieno kopīgas intereses, kas saplūst medijā, ko sauc par Internetu. Ja es vēlos apgūt jaunas lietas, es dodos Internetā meklēt resursus par šo tēmu vai grāmatas, kuras turpat nopērku/nozogu. Es lietoju mobilo telefonu, kas faktiski ir mazs dators, kas ikvienā brīdī, diena vai nakts, ļauj man pieslēgties Internetam, lai novilktu jaunākos e-pastus vai Twitter paziņojumus.
Tad jautājums sekojošs. Kur ir tā robeža, kad aizraušanos var sākt dēvēt par atkarību? Ja es vēlos sasniegt kaut kādus sasniegumus (galvenokārt, pēc paša izpratnes) savu tīmekļa resursu veidošanā, tad es darīšu visu iespējamo, lai būtu veiksmīgs un realitātē tas izpaužas kā nepārtraukta atrašanās tiešsaistē. Ja sportists cenšas sasniegt rekordu kādā disciplīnā, tas trenēsies cik vien jaudas. Vai šādu analoģiju var attiecināt arī uz datora lietošanu? Internetu vairs nekas nespēj pārspēt informācijas apjoma un iegūšanas ātruma ziņā, bet tas rada problēmu (?) – cilvēks pārāk aizraujas ar informācijas ieguvi, cenšas uzzināt ātrāk/vairāk. Kurā momentā alkas pēc svaigas informācijas kļūst par atkarību?
Šī problēma tuvākajos gados noteikti tiks uzsvērta daudz vairāk, jo nekur mēs no tehnoloģijām neizbēgsim. Un vai nav tā, ka daļa atbildības jāuzņemas dažādu Internetā darbojošos servisu (kas nenes reālu labumu) autoriem? Nu tur dažādas tīmekļa spēles, virtuālās pasaules un vietnes, kur notiek darbības ap un ar virtuāliem objektiem, kam nav nekādas nozīmes reālajā pasaulē. Neviens jau par tādām lietām nedomā, vienai cilvēku kategorijai tā ir nauda, citiem – problēma. To vispār kaut kā var regulēt un vai vajag/ir vērts?
Visu atkarību ārstēšanas procesā pirmais solis ir savas problēmas atzīšana. Es tagad palasīju augstāk pieminētos Interneta atkarības simptomus un secināju, ka tie izveidoti tādi, ka es vairumu no tiem varu attiecināt uz sevi. Un tagad es vairs nesaprotu. Man ir savs priekšstats kādam ir jābūt tādam riktīgam Interneta atkarīgajam – netīrumu un ēdiena atlieku ieskauta antisociāla būtne, kas izspūrusi un nemazgājusies sēž pagrabā pie datora. Es vispār ļoti skeptiski skatos uz blogiem, jaunajiem medijiem, Twitteriem un uzskatu, ka pa lielam tajos saturu veido reālās dzīves neveiksminieki un apskatītās tēmas nepārzinoši diletanti, kas ar apskaužamu sparu ģenerē milzīgus nekam nederīgas informācijas apjomus. Tomēr ar laiku nāk izpratne par to, kam var ticēt, ko laist gar ausi un veiksmīgu piemēru meklēšanā atrodi savu burvību. Es neskaitāmas reizes esmu domājis (pat vēlējies) kādu jauku dienu pilnībā pārtraukt izmantot Internetu, taču tikpat daudz reizes esmu aizdomājies, ka tas nebūtu īsti prātīgi, jo ko tad es darīšu bez tā, ja jau mana ikdiena/aizraušanās ir ar to saistītas. Domāt kaut ko jaunu vietā? Zelta vidusceļš būtu stingri plānot savu ikdienu un pieturēties pie izplānotā grafika, bet.. ar ko aizpildīt tās stundas, kas tiks atbrīvotas no Interneta. Dievu lūgt vai darīt citas tamlīdzīgas muļķības? :D Respektīvi, nav jau ko likt vietā un tāpēc jāturpina labi iesāktais, jāsasniedz uzstādītie mērķi un jāpārmetas iekarot citas virsotnes.
Rau, Rīgas atkarības profilakses centrs pat ir notulkojuši kādu “Vai esi Interneta atkarīgais” tipa testu: http://narcomania.ltn.lv/tests.php?t=18
Iesaku izlasīt:
- Mana Interneta “rakstnieka” vēsture
- Pāris skumjas vēstis Interneta radio sakarā
- Kā saglabāt dziesmas no Last.fm Interneta radio
- Latvijas Bankai jauna interneta lapa
- Krievijas Interneta top web 2.0 servisi
