Pēdējā Maksima un Johas veidotajā podkāstā – Jokāstā ar numuru 74 pavisam “garām ejot” tika aizskarta tēma par to vai blogu autori (blogeri) raksta savus blogus, jo ir iespējams “paslinkot” darba laikā jeb tomēr tas ir daudz nopietnāk un bloga rakstīšanai tiek atvēlēta konkrēta vieta viņu dienas plānā.
Man šī tēma šobrīd ir visai tuva un par to liecina kaut vai fakts, ka šajā mēnesī līdz šai dienai savu blogu esmu papildinājis tikai ar 6 rakstiem, kas ir gaužām maz salīdzinot, piemēram, ar rakstiem bagātāko mēnesi šī bloga pastāvēšanas laikā – 2006. gada augustu, kad es to vien darīju kā blogoju – publicēju veselus 54 rakstus.
Es nevarētu teikt, ka man visa šī padarīšana ir apnikusi. Tāpat es nevarētu arī teikt, ka man ir aptrūkušās idejas par ko varētu uzrakstīt, tomēr savā dzīvē esmu veicis šādas tādas prioritāšu maiņas kā rezultātā blogošana ir mazliet pabīdīta zemāk manā prioritāšu sarakstā. Teikšu kā ir, man ir pietiekami daudz ko paveikt/iespēt/paspēt skolas sakarā. Es ceru, ka šis būs tas gads, kad es tomēr spēšu iegūt augstāko izglītību. Inflācija dara savu, nu gribot negribot ir jāpievērš lielāka vērība ikdienas darbam ar kuru es pelnu savai dienišķajai maizītei. Arī tur pienākumu mazāk nepaliek un tāpat vien vairāk neviens man nemaksās.
Kopumā tas rada patīkami stresainu un aizņemtu strādājoša un vienlaicīgi arī studējoša mūsdienu jaunieša ikdienu. Bet pat neskatoties uz šo visu, saglabāju vairāk vai mazāk, bet pozitīvu skatījumu uz dzīvi.
Principā ar šo ierakstu es gribēju būt godīgs pret jums, mani lasītāji, un paziņot, ka uz kādu brītiņu te var negaidīt biežus ierakstus.. Bet es labi zinu, ka ar laiku viss atgriezīsies vecajās sliedēs un savas domas izlikšu publiskai apskatei. Jauku dienu!
Iesaku izlasīt:
