Jā, tieši tik gadi un tieši vakar palika uzņēmumam kurā es strādāju. Šim notikumam par godu bija ieplānots mazs tusiņš – no sākuma iestiprināšanās ķīniešu restorānā un pēc tam boulings. Rezultātā es mājās pārnācu vēlu, pilnīgā autā un pa ceļam vēl nobloķēju savu maksājumu karti :D Bet par to visu mazliet izvērstāk..
Svētku mielasts, kā jau minēju, bija ķīniešu restorānā ar dīvaino nosaukumu Dun Fan, kas atrodas Rūpniecības ielā ar numuru 5. Jau ienākot iekšā pasmaidīju par iekārtojumu un visām austrumnieciskajām dekorācijām. Un arī meitene apkalpotāja tāda nekāda [kā vēlāk izrādījās arī lēnīga pēc dabas].
Man jau principā diez ko nepatīk nelatviski paēdieni tad nu te tādu bija papilnam. Iesākumam kautkādi salātiņi, kuru sastāvdaļas bija pat tīri pierastas: gurķi un vistas gaļa. Rokās irbuļus un vakara jautrība varēja sākties :D Nu nesanāk man operēt ar šiem stickiem, pēc brīža metu mieru un paņēmu eiropietim tik pierasto dakšiņu :D Atnesa zupiņas.. Man paveicās, dabūju ar gaļu, citiem ar jūras veltēm. Ja manējo vēl varēja ēst :D tad ar jūrasveltēm nu.. ja neskatās un nesmaržo, tad var ielikt rīklē. Pie tam ielikt, nevis ieliet, jo zupas tādas recekļainas.
Pāris veidu rīsi, garneles pāris veidos, daži ēdieni, kurus apostījis palaidu tālāk par negaršojis. Šefs ieteica mums ar kolēģi notestēt aso zupu.. Notestējām, bet nekas mega-ass tur nelikās – normāla asa zupiņa, bet fcuk.. atkal ne šķidra. Bet var jau būt, ka manas garšas kārpiņas alkohols jau bija pārņēmis savā varā :D jo tas visai pieklājīgos apjomos skalojās gar manām kārpiņām.
Iesākumam plūmju vinčiks – ir ok, salds, var dzert ne pārāk lielos daudzumos. Ietestējām arī sake [kuru mums atļāvās atnest aukstu. Pat es zinu, ka sake dzer siltu]. Sake = fui. Atgādina laukus.. Silta, smirdīga kandžiņa.. Tad nu tika trektierēts Jack Daniel’s. Lēnīgās apkalpošanas dēļ aizdzeramais kavējās, bet tā kā sīvais bija tik iekārojams, tad nu dzērām tāpat. Aizkost riskanti – nevari būt drošs, ka aizkožamais būs labāks par džeku :D Vienīgais, kas normāli garšoja bija paēdiens ar nosaukumu Gun Bao: gaļas, gurķu un riekstu sautējums.. mm, superlabs, vienīgais arī te ne bez fokusiem. Fokusi izrādījās mazu superasu pipariņu formā.. Uhh.. Ugunīgi :D
Paēsts tika brangi. Laiks ripināt bumbas Zelta Boulingā. Bumbas kā bumbas, apaļas un ar caurumiņiem.. :D Pagāja kāds laiciņš kamēr atradu sev piemērotu bumbu, kas nav par smagu, nav par vieglu. Tad vēl dzira.. un vēl dzira un pavisam normāli aizgāja spēle. :D Foršiņi.. Par nožēlu izrādījās, ka iestādījums strādā tikai līdz pusnaktij. Tizls darbalaiks, bet var jau būt, ka tas tikai darbadienās tāds. Nu ko, tā kā nakamajā dienā bija jābūt darbā, tad visi pa mājām..
Es, protams, sadomāju, ka vaig mīļumam iepirkt kādu ņammu, lai pārāk nedusmo, ka es mājās parādos naktī un ne gluži labākajā kondīcījā. Līdz bankomātam tiku, karti ieliku.. Tālāk netiku.. Dažas reizes nepareizs PIN kods un šķīros no savas kartes :D Tak pietika man vēl prāta zvanīt bankai un runāt, lai dod jaunu karti. Sarunāju uz piektdienu, pat norunāju kurā filiālē vēlos saņemt karti, bet.. ir viens bet.. No rīta diemžēl neatcerējos kuru filiāli norādīju.. :D Nācās zvanīt uz banku :D
Uz lekcijām nākamajā dienā aiziet nevarēju.. darbā sausa mute..
Rezumē.. Jauks pasākums.. Ķīniešu virtuve fui.. Dun Fan fui.. :D
Iesaku izlasīt:
