The Soviet Story (Padomju Stāsts) ir latviešu režisora Edvīna Šnores uzņemta dokumentālā filma par padomju sistēmu (es gan labāk to nosauktu par režīmu). Filmā apskatīts: Ukrainas bads (1932/33), Katiņas masu slepkavība (1940), SS-NKVD sadarbība, deportācijas, medicīniski eksperimenti GULAGā. Filmā arī analizēts padomju režīma atstātais mantojums šodien un tā ietekme uz mūsdienu Eiropu. „Padomju stāsts” ir filma par sāpēm, netaisnību un „reālpolitiku”. Lai arī šīs filmas pirmizrāde notika jau kādu laiciņu atpakaļ, aprīļa sākumā, tomēr neko diži daudz par to dzirdējis nebiju, tik vien kā pāris reizes fragmentāri manīju tās nosaukumu pāris tīmekļa medijos (starp citu, blogos).
Šodien filmu noskatījos arī es. Principā mans uzskats ir tāds, ka par politiku un vēstures notikumiem pēdējā laikā runā daudz un dažādi cilvēki, taču tikai maza daļa no tiem reāli izprot par ko runā. Tieši tāpēc es nevēlos īpaši daudz izteikties par padomju laika notikumiem. Es uzskatu, ka ir muļķīgi runāt paaugstinātos toņos pirms neesi izstudējis neskaitāmus vēstures avotus par toreizējo laiku notikumiem kā no komunistu viedokļa, tā arī no hitleriskās Vācijas skatu punkta. Citas iespējas vienkārši nav, jo tikai retais ir reāli savām acīm redzējis šos notikumus. Taču jāņem vērā, ka vēstures faktus mēdz sagrozīt un tas tiek darīts jau daudzus jo daudzus gadus. Un skolās pasniegtais vēstures kurss ne obligāti ir tas patiesais. Ar šo rindkopu es gribētu apzīmēt tos cilvēku pūļus, kas konkrētos “Uzvaras dienu” pasākumus skaļi sludina savu “taisnību”.
Filma ir skarba un reālistiski ataino podomju režīma tumšo pusi – gana daudz parādīti masu slaktiņos noslepkavoto cilvēku līķi un tas liek aizdomāties par to, ko mēs vispār zinām par to laiku vēsturi. Nav obligāti jāaizdomājas par Marksa un Engelsa sludināto mācību, pietiek ar faktu, ka gan padomju vara, gan Hitlers ir uzdevuši iznīcināt miljoniem (!!!) cilvēku, kas tolaik šķita “ienaidnieki”. Abas šīs lielvaras ir noziedznieki taču atšķirība ir tāda, ka Vācija pēc kapitulācijas nolaida galvas un īpaši necentās runāt par šiem noziegumiem, taču otra puse – Padomju Savienība burtiski lepojas ar paveikto un slepkavas godā par kara veterāniem (varoņiem). Un filmas noslēguma kadros režisors nav nobijies ievietot daudz skaudrāku patiesību – neviens īsti nevēlas no Krievijas pieprasīt kara noziegumu pārskatīšanu, jo gluži vienkārši daudzi ir atkarīgi no Krievijas resursiem.
Nevajag domāt, ka, ja dokumentālo filmu uzņēmis latviešu režisors, tad tiks apskatīti tikai padomju varas noziegumi tagadējās Latvijas teritorijā. Tā nav, filmā Latvija pieminēta tikai fragmentāri un tas ir tikai labi – visi līdzekļi izlietoti tam, lai izveidotu filmu, kas var būt noderīga jebkuram, kas interesējas par padomju laiku vēsturi. Pozitīvi, ka filma ierunāta angļu valodā (vēlos piezīmēt, ka kvalitatīvi) un tas ļauj cerēt, ka tādējādi to noskatīsies daudz vairāk cilvēku ne tikai režīma “skartajās” valstīs.
Rakstot šo ierakstu, iegriezos lielākajos Latvijas ziņu portālos, lai palasītu cilvēku domas par filmu, taču komentāros manīju tikai mūžīgo mēļu trīšanu par tēmu “latvieši pret krieviem”. Man tas šķiet pagalam nejēdzīgi un muļķīgi. Tas ir pašsaprotami, ka komunisti sastrādāja briesmu darbus, tur nav ko iebilst un apspriest. Tad kamdēļ par to bļauj/lamājas cilvēki, kam ar to nav pilnīgi nekāda sakara un nav sajēgas par šīm lietām. Un neviens no šiem jaunajiem cilvēkiem nav karojis, 99% pat nav rokās turējuši ieroci. Tik vien kā pakļauti zombēšanai un tas ir nožēlojami.
Es iesaku šo filmu noskatīties arī saviem lasītājiem. Nav tā, ka filma pēkšņi radīs kaut kādas atklāsmes (filmā apskatītie notikumi nav jaunatklāti), taču var palīdzēt palielināt izpratni par pagātnes tumšajiem notikumiem. Vai arī radīt to daudziem mūsdienu cilvēkiem, kas uzskata, ka vēsture nav jāzina un pietiek ar to, ko redz šodien. Taču nevar arī uzskatīt, ka noskatoties šo filmu pēkšņi radīsies pilna izpratne par šiem pagātnes notikumiem – The Soviet Story tomēr apskata vēsturi tikai no viena konkrēta skatu punkta, tādējādi ir jāmeklē arī citi materiāli.
Kur noskatīties?
Šī filma jau ir pieejama p2p tīklos, un jau ir izlikta arī uz Google Video, kuras video arī centīšos pievienot šī ieraksta beigās. Tāpat vēl varam noskatīties šo dokumentālo filmu kinoteātrī Rīga: 8. un 10. jūnijā plkst. 15:00 (te vairāk info).
Iesaku izlasīt:
- Padomju laiku klasika
- Patiesība par 9/11 notikumiem
- Filma :: “Manderlay”
- Filma :: “Табор уходит в небо”
- Filma :: “Saw 3″
