Es esmu blogeris. Es veidoju un uzturu vairākus blogus gan Latvijā, gan ārpus tās. Es savus blogus papildinu ar jaunu, aktuālu un lasītājiem noderīgu informāciju. Es raugos, lai nav tehnisku šķēršļu bloga apmeklētājiem sazināties savā starpā, lai apmainītos ar viņiem svarīgu informāciju komentāru veidā. Es runājos ar cilvēkiem un palīdzu viņiem sarunāties savā starpā. Es uzskatu, ka Internetā galvenais ir sarunas! Atkarībā no bloga, es varu uzrunāt arī simtiem un tūkstošiem cilvēku un pastāstīt par lietām, kas man šķiet svarīgas vai kā savādāk noderīgas.
Es esmu gīks. Ar neviltotu entuziasmu sekoju līdzi tehnoloģiju jaunumiem. Es aktīvi iesaistos dažnedažādos tīmekļa servisos, ja saskatu, ka tie man var nest kādu tieši vai netiešu labumu – atvieglot darbu vai ikdienas sadzīvi. Es sekoju pāri par tūkstoš Twitter lietotāju teiktajam un lielāko daļu arī izlasu. Es interesējos par jaunākajiem mobilajiem telefoniem un raugos kādas to funkcijas maina mūsu telefonu izmantošanas un saziņas paradumus. Es cenšos neieciklēties uz vienu operētājsistēmu. Ikdienā uz laptopa man ir Mac OS, darbā lietoju Windows un brīvajā laikā eksperimentēju ar Linux sistēmām. Tas mani interesē un es varu negulēt nakti, lai tikai izmēģinātu kādu jaunu un tikai citam gīkam saprotamu lietu.
Es esmu cilvēks. Tas nozīmē, ka man ir visai daudz trūkumu. Es mēdzu aizmirst atbildēt vai izdarīt kādus darbus. Es mēdzu būt ass savos izteikumos, ja redzu, ka sarunas biedrs manu viedokli nerespektē un runā no “augšas”. Tomēr es cenšos darīt labu citiem cilvēkiem un mani līdz šim paveiktie darbi, lai runā par to.
Latvijā blogu nav īsti daudz, vien ap pusotra tūkstoša no kuriem aktīvi ir varbūt pāris simti. Starp tiem kvalitatīvi sava darba veicēji ir vien daži desmiti. Es gribu uzskatīt, ka mani blogi ir starp šiem dažiem desmitiem. Jo es labi zinu kādas pūles ieguldu, lai spētu piedāvāt ierakstus, kas cilvēkiem būs noderīgi. Ierakstus, kas informē, izglīto un palīdz pieņemt labāk apdomātus lēmumus. Blogos es publicēju savas domas par lietām un man nav svarīgi vai tās ir pozitīvas, vai negatīvas. Svarīgi, lai ir mans un patiess/godīgs skatījums. Es personīgi pazīstu ļoti daudzus manu blogu lasītājus un es viņus cienu. Tieši šī cieņas izjūta man neļauj melot un piepušķot. Tas nav tik viegli kā varētu šķist no malas!
Bieži vien mani kā blogeri uzaicina apmeklēt ar tehnoloģijām saistītus pasākumus, prezentācijas vai piedāvā apskatīt jaunus un interesantus mobilos telefonus vai citas tehniskas ierīces. Gadu gaitā dabīgā veidā ir izveidojusies sadarbība gan ar reklāmas aģentūrām, gan konkrētiem to darbiniekiem. Parasti sadarbība izpaužas tādā formā, ka uz aptuveni nedēļu saņemu ierīci uz testiem un pēc tam man ir iespēja sagatavot aprakstu par to. Ir bijuši gadījumi, kad kādu ierīci esmu izmēģinājis, bet tā arī neesmu radis viedokli ar ko padalīties. Tādā gadījumā jūtos mazliet vainīgs, jo reklāmas aģentūra ir tērējusi laiku/līdzekļus, bet tieša rezultāta nav. Es uz to skatos šādi: kamēr man par aprakstiem nemaksā (un līdz šim kaut kā neviens nav pat iedomājies piedāvāt par to naudu), es arī netaisos rakstīt par ierīci rakstīšanas pēc, kaut man nav īsti ko teikt. Ir bijuši gadījumi kad ierīce man kaut kādu pamatotu un argumentējamu iemeslu dēļ nav patikusi. Šādā gadījumā pareizais risinājums ir sazināties ar atbildīgajiem cilvēkiem un izskaidrot savu bēdu. Iespējams tā ir tikai konkrētās ierīces problēma. Piemēram, pirms kāda laiciņa biju saņēmis uz testiem kādu telefonu, kam tumsā uz ekrāna bija redzama jūtama ņirboņa (slīdošas joslas). Nododot informāciju atbildīgajiem cilvēkiem, secinājām, ka tas ir konkrētā telefona defekts, nevis visas sērijas problēma. Kaut arī tik viegli būtu bijis uzrakstīt, ka telefons ABC ir slikts un nekvalitatīvs. Ja ierīces reklāmas materiāli stāsta vienu, bet realitātē ir savādāk, tad es uzskatu par vajadzīgu par to rakstīt. Protams, reklāmas cilvēkiem nepatiks tāds blogeris, kas par viņam dāsni iedotu mantiņu tiks rakstīts negatīvais. Bet gudrs cilvēks sapratīs, ka visiem uzņēmumiem var gadīties neveiksmīgi produkti un pratīs novērtēt argumentētu un pamatotu kritiku. Tā virza progresu uz priekšu. Svarīgi ir būt godīgam pret sevi, sadarbības partneriem un cilvēkiem ar ko runā!
Pēdējo gadu laikā man ir gadījušies vairāki spilgti un ilustratīvi piemēri par to kā Latvijas reklāmas aģentūras mēģina strādāt ar blogeriem un es vēlos par to mazliet parunāt. Es uzskatu, ka savs darbs ir jāveic profesionāli neatkarīgi no tā cik mazā pīļu dīķī mēs dzīvojam. Cilvēkiem parasti nepatīk runas par to “kaut ko” un es no tādām centīšos izvairīties nosaucot divus konkrētus sadarbības gadījumus. Tomēr iesaistīto cilvēku vārdus nenosaukšu, pietiks ar kampaņas/produkta aprakstu. Tie kam vajadzēs, sapratīs arī vārdus. Tiem kas nesapratīs, tātad tas nav aktuāli.
Negatīvais piemērs
Pavisam nesen man piedāvāja iesaistīties kampaņā “Skābelis – Latvija stāda kokus”. Aicinājumā man kā (kaut kādās aprindās) zināmam blogerim palūdza ierunāt video par to ar ko man asociējas skābelis un koku stādīšana. Labi apdomājoties, es pieklājīgi atteicos no piedāvājuma. Paskaidrošu kāpēc. Es esmu gīks, kas labprāt staigā apkārt apkrāvies ar gadžetiem. Es labprātāk braucu ar auto pat, ja var iet kājām. Es īsti nesportoju. Es ēdu fast food pārtiku biežāk nekā vajadzētu. Vienvārdsakot, es neesmu cilvēks, kam šobrīd īpaši svarīgi šķiet ekoloģijas jautājumi. Es par to neinteresējos un man tie šķiet attāli, jo ir reālas problēmas un darbi, kas deguna priekšā. Tieši tāpēc uzskatu, ka varu atļauties nerunāt publiski par lietām par ko man maz intereses. Es uzskatu, ka liela daļa sabiedrībā populāro cilvēki dažādās kampaņās tiek izmantoti tikai viņu vārdu dēļ un lielākoties viņiem vienalga par kampaņas misiju, kurai ļauj izmantot savu vārdu. Tā ir manas nepatikas pirmā daļa. Otrā daļa – man šoreiz kaut kā ļoti nepatika tas, ka šī kampaņa ož pēc konkrētu uzņēmumu tēla spodrināšanas akcijas. Tas varbūt nav nekas slikts un tāda tā prakse ir, taču šoreiz man tas kaut kā ieķērās galvā un ar savu negatīvismu nespēju tikt galā. Uzskatu, ka šis otrais iemesls ir vēl būtiskāks kāpēc man nepiedalīties. Viss būtu ļoti veiksmīgi noslēdzies un pēc nedēļas arī es būtu aizmirsis par šo (kārtējo) kampaņu, kad to pavisam grīstē aizlaida uzcītīga reklāmas darbone. Pēc mana izskaidrojuma kāpēc es nevēlos piedalīties, saņēmu ļoti personiska rakstura aizvainojumu, kas faktiski arī pagrūda mani uzrakstīt šo ierakstu. Ja strādā reklāmas un SA jomā, tad, lūdzu, esi profesionāls darbinieks un respektē citu cilvēku viedokli! Ja cilvēks saka, ka nevēlas piedalīties, tad tas tā arī jāsaprot un aizvainojot viņš nepiekritīs. Tieši otrādi, esmu guvis negatīvu pieredzi ar konkrētu cilvēku, aģentūru un produktu. Un noteikti tas kādreiz izlīdīs laukā. Es saprotu, ka Latvija mums maza, visi visus pazīst, bet darba jautājumos (par ko saņem naudu) esiet profesionāli. Blogeri ar jums vēlas sastrādāties, bet ne tādā izkārtojumā, ka darīs visu ko vien reklāmas cilvēks sagrib. Man ir svarīgāks mans viedoklis un gluži vienkārši taisnīgums nevis kārtējais jūsu klients. Un cik profesionāls ir reklāmas darbonis, kas atļaujas izteikties, ka tāds un šitāds viņa klients par blogeri izsakās tā un šitā? Godīgums un atklātība ir manas darbības pamatā. Punkts!
Pozitīvais piemērs
Atceraties, pirms kāda laika es rakstīju kāda Nokia telefona apskatu, kurš sanāca visai negatīvās nokrāsās. Man pamatoti nepatika tik daudzas tā tehniskās nianses, ka nevarēju ar saviem novērojumiem nepadalīties. Tas ir telefons, ko es nenovēlu nevienam no saviem draugiem un paziņām. Pēc apraksta publicēšanas es nevarēju rimties un gāzu laukā žulti arī Twitterī šādā veidā apvainojot cilvēkus, kas ar produktu strādā. Un guvu mācību. Es rīkojos klaji neprofesionāli un savā ziņā pat neētiski. Es pastāstīju par ierīces trūkumiem, bet nekādā gadījumā nedrīkstēju aizskart cilvēkus, kuru darbs ir šo telefonu tirgot/reklamēt. Liela daļa reklāmistu pēc šāda blogera izgājiena nospļautos un uz mūžiem iegūtu viedokli, ka blogeri ir lecīgi idioti, kam nedrīkst vairs dot mantiņas paspēlēties, jo noteikti uzrakstīs kaut kādas riebeklības un vēl pašu apvainos. Tomēr šoreiz man bija izdevība redzēt kā strādā sava aroda profesionālis. Aprunājoties ar viņu, es sapratu ko biju izdarījis greizi, atzinu savas kļūdas un atvainojos. Es sajutu, ka cilvēks ar mani runā par lietu, izskaidrojām abas versijas un nonācām pie konkrētiem secinājumiem. Un man ir patiess prieks, ka ar šo gadījumu mūsu sadarbība neapstājās. Tieši otrādi, es tagad daudz nopietnāk attiecos pret lietu, ko daru. Es vēlos, lai šādu profesionāļu būtu vairāk, tad arī izdotos izveidot veiksmīgu komunikāciju tik daudzās jomās. Pārāk daudz mums ir puskoka lēcēju. Ne visi briļļainie mataiņi ir veiksmīgi blogeri un ne visas smukās meitenes ir reklāmas un SA speciālistes.
Es daudz esmu domājis par to vai Latvijā no blogeriem vispār ir kāda jēga un vai ir vajadzība viņiem dot testēt telefonus/gadžetus. Nav nekādas pieredzes cik varētu maksāt reklāmraksti, apskati vai apraksti. Nav skaidrības par viņu auditoriju (te gan jāpiezīmē, ka pirms mēneša top Latvijas blogi ieguva apmeklējuma datus ar Gemius). Ja iedod ierīci bez maksas, tad var piedzīvot arī godīgu (ne pozitīvu) viedokli. Ir aģentūras, kas no tā baidās. Tomēr man ir radies uzskats, ka uzticama un godīga blogera viedoklim (!!!) ticēs vairāk nekā kārtējam spīdīgam rakstiņam kāda ziņu portāla tehnoloģiju portālā. Jā, protams, atšķirsies rakstu skatījumu daudzums, bet es jūtu, ka svarīgāks ir tieši personiskais cilvēka viedoklis un reāla pieredze nevis kārtējo reizi apžļambāti glancēti reklāmas materiāli.
Un par sevi varu teikt tā, es vienmēr paturu tiesības rakstīt sliktu par produktu/pakalpojumu, ja tas tiešām ir slikts. Tomēr man nav nekāda labuma speciāli rakstīt sliktu. Jo nav jau atšķirības es piepušķoju uz pozitīvo vai negatīvo galu. Tāpat to visu lasīs cilvēki, kas pamanīs jebkādu manu kļūdu vai neprecizitāti un tas jau notiek ikdienā. Un būsim atklāti. Man vajag ierīces/idejas/viedokļus/pasākumus ko apskatīt, lai radītu saturu, ko lasīs cilvēki. Jums vajag mani, lai es uzzinātu par produktu/pakalpojumu/ideju, par to ieinteresētos, lai man tas iepatiktos un spētu savu sajūsmu nodot apkārtējiem cilvēkiem. Tā ir sadarbība, kur abas puses ir vienlīdzīgās lomās un pieiet lietai ar atbildību un profesionāli. No sava puses es tiecos uz pilnveidošanos un arī pretī sagaidu profesionālu attieksmi. Paldies!
P.S. Iesaku izlasīt arī Māra Reliņa pārdomas par līdzīgu tēmu rakstā “1/4 blogeris“.
Iesaku izlasīt:
- “Unified. Simplified.” – Microsoft vīzija par nākotnes komunikācijām
- Uzzinam par jaunumiem ar draugiem.lv Mini aplikāciju
- Pāreja uz 8 ciparu numerāciju
- Deniss no web.hc.lv piedāvā bezmaksas SEO konsultāciju
- telecomblog.lv – telekomunikāciju ziņas
