Vakar izlasīju Klāva Sedlenieka rakstu “Neredzēju, nepatika, sūds” kurā viņš pamato komentāru atslēgšanu pie saviem ierakstiem. Redz, internets ir nebeidzams karnevāls, kura dalībnieki slēpjoties aiz maskām taisa visādus sūdus. Rakstu viņš nobeidz ar teikumu: “Varat man nepiekrist, bet esmu pārliecināts, ka tādā veidā ne tikai pasargāšu vienu otru sev dārgu nervu šūnu, bet arī veicināšu kvalitatīvas diskusijas kultūru.” Lasot šīs rindas manī radās nepārvarama vēlme komentēt cienījamā speciālista teikto. Un tā kā komentāru iespēja ir atslēgta (dooh), neatliek nekas cits kā savu komentāru rakstīt šeit.
Es piekrītu, ka lielākā daļa komentāru vairumā tīmekļa resursu ir nekvalitatīvi, negatīvi un bieži vien ne par tēmu. Bet jāsaprot ka tāds ir Internets, tā kultūra. Ja aizdomājamies, Internetā taču notiek tik daudz dažādu muļķīgu un nekam nevajadzīgu padarīšanu: visādas fermas, tizlu joku video utt. Taču ar to ir jārēķinās nevis jāizvairās. Ja tev sanāk dzīvot Maskačkā, tad kā risināsi šī rajona lielāko bēdu – kriminālo situāciju? Šaubos, ka risinājums būs – nekad, nekad neiziešu no mājas. Tieši tā es saprotu komentāru pilnīgu atslēgšanu blogos. Ir gana daudz iespēju kā cīnīties ar šiem neveiksmīgajiem komentāriem un neveiksmīgo Maskačku. Nestaigāt apkārt pa nakti, ielikt dzīvoklim labas durvis, ierīkot signalizāciju. Tas pats attiecas arī uz Interneta vidi. Tu nevari to mainīt, bet vari pielāgoties un tik un tā gūt pozitīvo sarunas.
Saruna! Es nemitīgi esmu uzsvēris, ka Internetā galvenais ir saruna. Mans blogs ir saruna starp mani un maniem lasītājiem un bez tās nav jēgas šim blogam. Es neesmu žurnālists, kas izvirpo savu sleju, publicē un tālāk nekrata ar ausi par sekām. Tas tā darbojās t.s. vecajos medijos, ko var dēvēt par ruporu, kur daži izvēlēti cilvēki ņem rokās megafonus un bļauj uz savu auditoriju. Viņiem nav nekādas nojausmas vai sakāmais aizķer, bet tik turpina bļaut. Internetā viss notiek daudz savādāk, tiek ieviesta atgriezeniskā saite un ikvienā momentā tu vari būt kontaktā ar savu auditoriju. Uzraksti savu sakāmo un uzreiz arī caur komentāriem (vai atsauksmēm citviet Internetā) uzzināsi ko par to domā cilvēki. Ja tu esi uzņēmums, tas ir vēljovairāk svarīgi. Cilvēki par tevi (vai taviem produktiem) Internetā runās jebkurā gadījumā un vien paša interesēs ir vismaz sekot līdzi tam ko viņi saka. Ideālā gadījumā – iesaistīties.
Bet atgriežoties pie blogu tēmas. Liegt komentēšanas iespēju blogā ir pilnīgi nepareiza un ačgārna taktika. Ir visai maz tādu blogu bez komentēšanas iespējas, kurus es apmeklētu. Tādos ienākot autors liek noprast, ka viņš nav gatavs atbildēt par savu sakāmo un diskusijas iespējas ir nocirstas pašā saknē. Iespējams komentāri būs, bet citos resursos. Un kā man kā lasītājam justies, ja es zinu, ka sarunas kaut kur raisās, bet es nezinu kur. Ko darīt, ja man šī tēma tiešām saista? Kāpēc autors man liedz piedalīties satura/diskusijas veidošanā? Viņš mani neciena? Varbūt viņš iztiks bez manis?
Es saprotu, ka daudzos t.s. blogos, kas iestrādāti tradicionālo mediju Interneta versijās, nav iespējas autoram vadīt savu rakstu komentārus un tas ir pilnīgi nepareizi. Mūsdienās Internetā autors ir atbildīgs vairs ne vien par savu rakstīto, bet arī komentāriem, kas seko pēc raksta. Bet te vaina jāuzņemas šo sistēmu plānotājiem, kas, acīmredzot, neizprot ko un kam veido. Lai gan, cik vērā ņemami ir šādi “blogi”, kuros rakstu autori katru atsevišķu ierakstu sauc par blogu. Un tas nav vien snobisks izteikums no manas puses, drīzāk skumja atziņa par pilnīgi neizpratni par to, ko dara.
Savos blogos es vienmēr cenšos aktīvi raisīt diskusijas komentāros, jo bieži vien tieši komentāru sadaļa kļūst par vērtīgāko. Piemēram, manā rakstā par (iespējams) negodīgo draugiem.lv spēli Alabama, ir pievienoti pāri par 300 komentāriem, kuros cilvēki stāsta par savu pieredzi. Un tieši pieredze ir tas, kas ir svarīgi šajā gadījumā. Man vajadzētu ieguldīt milzīgas pūles, lai pats spētu savākt tik daudz informācijas, bet šeit lasītāji paši viens otram palīdz. Un šāds raksts nav vienīgais.
Tomēr gadās arī pa kādam nevēlamam komentāram. Ja ar spamu man cīnās automatizētas sistēmas, tad ar lasītāju-troļļu komentāriem jāpacīnās pašam. Priekš tā man blogā ir ieviesta komentāru premoderācija, kas darbojas šādi. Jebkurš komentārs no iepriekš šeit nekomentējuša autora tiek ievietots rindā, ko apskatu un manuāli apstiprinu, ja viss kārtībā. Un es uzskatu, ka tas ir vislabākais variants kā uzturēt kvalitatīvas diskusijas kultūru. Tāpat zem komentāru ievades laukiem man ir konkrēta atruna kādi komentāri ir pieļaujami.
Es šoreiz nevēlos runāt par ziņu portālu komentētājiem, jo tas tomēr ir atsevišķs stāsts un es saprotu, ka paši mediji īsti nav ieinteresēti te ko mainīt, jo bieži vien šie naidīgie komentāri ir galvenais iemesls kāpēc lasītāji nāk, klikšķina un virinas lapas. Un šiem medijiem jau neko vairāk nevajag, ka tik lapu skatījumi un klikšķi uz banneriem.
Zinu, ka arī tepat, Latvijas blogosfērā cilvēkiem dalās viedokļi par to vai blogos ir jābūt komentāru iespējai. Abās frontēs būs kaismīgi sava viedokļa aizstāvētāji un es vēlos dzirdēt vai jūs savos blogos ļaujat lasītājiem pievienot komentārus? Tā kā esmu PAR komentāriem blogos, tad īpaši vēlos dzirdēt to cilvēku viedokli, kas komentāru iespēju ir atslēguši. Kā jūs tiekat galā ar slikto komentāru moderāciju? Vienkārši dzēšat? Te nevar kaut kā piepīt vārda brīvības un cenzūras tēmu?
Iesaku izlasīt:
- Vai YouTube video ievietošana blogos ir noziegums?
- “Par autoru” sadaļa blogos
- coComment – komentāru pārvaldības sistēma
- nombre.lv jaunums: Top komentētāji
