Nu jau mazliet vairāk kā nedēļu mans primārais dators ir nesen iepirktais mazais melnais Apple MacBook nezvērs. Principā teikšu kā ir: man īsti nebija vēlmes un nodoma kaut ko rakstīt par šo datoru, taču pēdējās nedēļas laikā daudziem ļaudīm ir tik daudz jautājumu/ieteikumu/uzbraucienu/aicinājumu šī pirkuma sakarā, ka pilnīgi ij nezinu kā lai jūtas. Vieni ar interesi prasa: “Nu kā tad ir? Vai viss darbojas?”, otri dod šajā grūtajā mirklī tik noderīgos padomus, citi apsveic ar iestāšanos kaut kādā sektā. Vēl ir ļaužu kategorija, kuriem šķiet, ka nu esmu papildinājis viņu zilganās nokrāsas rindas. Un tad vēl ir arī Zandis, kurš ik pa laikam mēģina ierunāties par šo tēmu, tiesa ne pārāk veiksmīgi.. :)
Par pirkumu
Jāatzīst, ka rakstot neseno ierakstu, kurā lūdzu jums izteikt ieteikumus datora iegādes jautājumā, es jau diezgan skaidri zināju, kas būs mans pirkums. Un daži labi komentāri šo pārliecību tikai nostiprināja – paldies par to! Ap kaut kādiem divpadsmitiem piektdienas dienā es Interneta veikalā aboluveikals.lv veicu pasūtījumu un jau pēc pāris stundām varēju doties uz veikalu (XNet) pēc sava pirkuma – MacBook “vecais” melnais 13″.
Lai nebūtu nekādu lieku runu, pateikšu tā: tieši šo modeli es gribēju. Un summa, ko samaksāju ir adekvāta tiem dzelžiem (gigaherci, kodoli, gigabaiti utt.), kurus saņēmu. Apvienojumā, protams, ar legālu OS (lai vai kāda tā arī nebūtu). Es nenodarbojos ar video montēšanas un atombumbas sprādzienu modelēšanas darbiem tāpēc daļa jaudas kumeļu tā arī paliktu stallī laiski žāvājoties. Un jaunajos Makbukos tie jauninājumi (metāla korpuss? so what?) nav man tik aktuāli, lai es būtu gatavs par tiem maksāt 280 latus vairāk. Cita runa, protams, būtu, ja man būtu uzdevuma nostādne: “Nopirkt pašu krutāko, dārgāko, superīgāko dzelzi, kas atvērtu ceļu uz ikvienas latvju daiļavas emm.. sirdi!!one!!eleven!!”
Nevēlos arī tagad īpaši apcerēt visas konkrētā datora fiziskās dabas nianses. Tās bez manis jau lieliskā formā ir aprakstījuši citi. Vēlos vien bilst, ka tas magnētiskais lādētāja konektors jau vienu reizi ir glābis datoru no neparedzēta lidojuma maršrutā “galds – grīda”. Patīkami, ka korpusa apakšā nav nekādu ventilācijas spraugu, kuras gribot negribot tiktu pozicionētas uz manas spalvainās kājas tādējādi samazinot to lietderības koeficientu līdz nullei. Tāpat par praktiski ērtu es uzskatu arī lādētāja vadu garuma samazināšanas iespēju. Mans pirmais dators, kuram CD/DVD ietaisei nebrauc laukā nekādas trauslas “ragutiņas”, tik vien kā sprauga korpusā, kura izdod visnotaļ jancīgas skaņas, kad tur tiek ievietots kāds disks. Visādi citādi vienkārša un pat askētiska dizaina ierīce (yeah, no stickers!!!). Vienīgais, kas mani izbrīnīja – pasmags tomēr tas dators. Papīros rakstīts, ka tas sver 2.27kg, tomēr turot rokā un redzot tā izmērus tas šķiet pasmags. Nekas īpašs, tomēr tāda pamanāma nianse. Un vēl, man pašam prieks, ka 13″ ir īstais (labsajūtas) izmērs. Ja agrāk šaubījos vai nebūs par mazu tas ekrāns, tad tagad saprotu, ka tas (man šobrīd) ir optimālākais ekrāna izmērs.
Par Mac OS X
Pirms sava Makbuka iegādes, šo Apple operētājsistēmu biju dabūjis pabakstīt vien pāris reizes mūžā kaut kādos veikalos un toreiz vēl pie sevis nodomāju: “Meh, MacOS.. Viss tik spīzdīgs līdz vemšanai un tā..” Un piestartējot pats savējo datoru secināju to, ka “spīzdīgums” nekur nav pazudis. Makbuks ir apveltīts ar lielisku ekrānu (spilgts un spējīgs sulīgi attēlot krāsas) un Mac OS X by design ir viena izteikta konfekte (no vārda “eyecandy”).
Ar datoriem darbojos nu jau vairāk kā desmit gadus un šo gadu laikā esmu redzējis gan Windows saimes operētājsistēmas, gan dažādus Linux distributīvus. Pirmajā vakarā manas izjūtas darbā ar Mac OS X vislabāk raksturo šāda frāze: “Tas ir tāds kā Linux, tikai smuks un vienkāršs“. Tomēr dienām ejot, savas domas esmu mainījis – smuku var padarīt arī Ubuntu (visi tie Compiz, visi tie Beryl), taču lietošanas vienkāršība ir tā nianse kura vai nu ir, vai nav. Jā, jā – pie visa var piešauties tomēr, teikšu godīgi – esmu (vēl joprojām) izbrīnīts par to cik ērti un vienkārši lietojams ir pats Mac OS X un tam rakstītās programmas. Lai nav tā, ka tikai leju ūdeni pa tukšo, vēlos norādīt uz vienkāršu piemēru. Un piemērs saucas Skype. Ja Win pasaulē kā labi zinam, nākamā 4 versija būs milzonis pa visu ekrānu, tad Skype priekš Mac ir pats kompaktuma kalngals. Nekādu lieku pogu, nekādu lieku logu – viss vienkāršs, bet tai pat laikā funkcionāls. Un tā tas ir ar daudzām programmām, nopietni. Un interesantākais, ka šo pašu programmu Windows versijas bieži vien ir drausmīgas un nelietojamas pēc skata.
Interesanti, ka Mac pasaulē ļoti iziet uz tastatūras saīsinājumkombinācijas (heh, domāts bija: keyboard shortcuts) izmantošanu. Personīgi man tas nav nekas jauns, jo arī Windows pratu lietot dažādas taustiņu kombinācijas, lai operatīvi pārslēgtos starp logiem utt. Mac gadījumā tas tiek pacelts jaunā līmenī – ir vesela gūzma šo kombināciju, kas lēnām “ieietas” manās darbībās ar šo datoru un atvieglo daudzu uzdevumu veikšanu. Protams, visu var izdarīt arī ar peli, taču tas būs laikietilpīgāk.
Par to ātrdarbību un sistēmas stabilitāti. Tas, ka Mac OS X nekad nekaras – mīts. Šad un tad aplikācijas mēdz nokrešot, bet tas notiek tiešām reti un bieži vien kādas manis paša veiktas loģiskas kļūdas dēļ. Tas, ka Mac OS X ir zibenīgs – tuvu patiesībai. Kad kāda programma ir palaista (un biežāk lietojamās programmas ciet neviens never), tad visas darbības ar to un pārējām programmām ir ļoti ātras. Lai arī Mac OS X prot “logus zīmēt” ar visādiem specefektiem, tomēr darot to – nelažo – viss notiek zibenīgi un efekts tā arī “nepaspēj” pāraugt par defektu. Kompis startējas un emm.. beidzējas (LOL) ne zibenīgi, bet pozitīvi ātri. Bet tas ir diezgan saprotams un pat sagaidāms – Apple kontrolē gan dzelžus, gan programmatūru, kas uz tiem darbojas. Un šajā gadījumā nepiedodamas būtu lielas problēmas pašas OS darbības ziņā.
Atceramies tagad to laiku, kad tirgū ienāca Microsoft Vista. Gana daudz rakstu un video bija par to, ka, redz, tādu un šitādu funkcionalitāti/dizaina elementus Vista ir “aizguvusi” no Mac OS. Toreiz man tas likās dumja bļaustīšanās un kārtējie fanboju izgājieni. Tomēr tagad, kad pats ikdienā darbojos ar Mac OS, saprotu, ka tie raksti un video ir pamatoti. Tā sagadījās, ka vakar piesēdu pie viena ar Vistu “spēcināta” datora un, ziniet, brīžiem tiešām tādas interesantas sajūtas, kad šis vai tas (lielais meklētājs, sidebar gadgets, explorer view) šķiet tāds kaut kur redzēts. Es te nevienam neko nepārmetu, vienkārši aprakstu savas izjūtas.
Mac OS X ļoti ērta ir Expose fīča. Un tā lieti noder, kad zināmas problēmas sāk radīt Windows lietošanas ieradumi. Redziet, lietojot Windows saimes operētājsistēmas, esam pieraduši pie t.s. “palodzes”, jeb taskbar. Tā ir rīkjosla uz kuras redzam atvērtās aplikācijas un varam viegli starp tām pārslēgties. Mac OS X viss ir mazliet savādāk – es (Dokā) redzu, kuras aplikācijas ir palaistas, taču tā uz sitiena nevaru atvērt konkrēto logu, kas man dotajā brīdī ir vajadzīgs. Tas nav slikti, tas nav labi – tāda ir Mac OS X uzbūve. Šeit mums talkā nāk Expose (apskatamies video un sapratīsim par ko runa), kas ļauj fiksi tikt līdz mūsu vajadzīgajam logam. Tāpat ir pieejamas arī virtuālās darbavirsmas – Spaces (Linux lietotāji sapratīs). Vēl mani kā rūdītu Windowsistu vēljoprojām kretinē tas, kā Mac OS X (man nepierastā veidā) izprot logu maksimizācijas darbību. Respektīvi Mac OS X logu mēdz nomaksimizēt tik lielus, cik uzskata par vajadzīgu un tas ne vienmēr nozīmē, ka logs izpletīsies pa visu ekrānu. Un brīžiem tas reāli kretinē. Tāpat brīžiem pietrūkst iespējas saminimizēt visus logus, lai redzētu kas darās uz ekrāna, bet te es jau atradu pāris apvedceļus.
Esmu redzējis, ka Expose-like un Spaces-like fīčas mēģina ar atsevišķām programmām iedzīvināt arī Windows vidē, tomēr Mac OS X gadījumā tās te jūtas tik natīvas, tik piederīgas. To ir diezgan grūti izskaidrot, bet tāda sajūta man nu ir radusies.
Es gan labi saprotu, ka cilvēks, kas nekad nav redzējis Mac OS X un tai radītās programmas, mani nesapratīs nevienā acī. Tāpēc pieņemiet nu, lūdzu, manu viedokli bez liekas daiļrunības. Redziet, man nepatīk runāt par lietām, kuras neesmu redzējis – to pašu ieteiktu apdomāt arī jums, draugi!
Par aplikācijām
Gatavojoties pirkt datoru es painteresējos par to vai priekš makintošiem ir gana daudz programmas sarakstītas. Un guvu iespaidu, ka ar to nu (man) problēmu nebūs. Patīkamā ziņa, iespaids atbilst realitātei. AutoCad man nevajag, bet viss pārējais man nedēļas laikā kaut kā ir piemeklējies. Esmu izgājis cauri vairākiem mega sarakstiem (100 mac apps you should have utt.) un laiskā garā salicis sev nepieciešamo un pagaidām sēžu mierīgs. Radīsies vajadzība pēc kaut kādas programmas, pameklēs tīmeklī un novilks. Tur nu problēmu nav nekādu. Un, jā, viss ir nozogams.. :D
Par to Windowsista dabu
Jā, ir tāda lieta un ik pa laikam spraucas laukā ar lielu negantumu. Ziniet, kad atvēru makintošu pirmo reizi, es centos nedomāt par to, kā es kaut kādas darbības daru vienā vai otrā OS. Iespēju robežās centos nepiekasīties pie darbībām un darīt lietas tā, kā konkrētajā OS tas ir domāts. Un nav svarīgi vai tā ir Apple, Pear vai Potatoe OS. Skatamies uz to kā jaunu lietu apguvi. Tu taču iesēžoties motorlaivā nespļaudīsies par to, ka tā vadās “sūdīgāk” par velosipēdu ;) Bet tomēr atzīstu, ka brīžiem tas nu nav viegli. Es tiešām (kā jau mxz piezīmēja) esmu gana daudz atstrādājies ar Windows saimes OS un tur tik pierastās darbības brīžiem traucē darbā ar Mac OS X. Jā, man zemapziņā gribas pašam kontrolēt mapju struktūru, man gribas (kaut aptuveni) zināt kur programmas tomēr ieinstalējas. Un šobrīd vēl joprojām ir momenti kur esmu apjucis un nezinu kā īsti organizēt savas bildes vai citus failus. Bet tās visas ir nianses ar kurām vienkārši ir jāaprod. Es netaisos tagad te ņerkstēt tikai tāpēc, ka viss notiek, bet tikai savādāk.
Par pašu pirmo vakaru
Jā, tas bija visnotaļ interesants. Sen nebiju juties tik lamerīgs sēžot pie kompja kā tovakar. Ieslēdzu kompi, caur dažiem vedņa logiem tiku līdz darbavirsmai. Man vajadzēja minūtes 20, lai saprastu kā operēt ar touchpad: ka scrollēšanu var izveikt ar divu pirktu šļūkāšanu pa touchpad virsmu, kā veicās klikšķi – parastie un labie. Tad man ilgi nepieleca tā daudzu izslavētā vienkāršā programmu instalācija Mac OS X vidē. Man vajadzēja vēl 20-30 minūtes, lai no dmg faila tiktu līdz uzstādītam Firefox (sorry, Safari nespēju pieņemt). Tas arī vēl nav viss – vēl minūtes 20-30 aizgāja kamēr sapratu kā Firefoxā atvērt jaunu tabu. Un smieklīgākais, ka pirmais variants ko atklāju, ir taustiņu kombinācija cmd+t nevis caur izvēlnēm, kuras es visu vakaru tā arī “neredzēju”. Man diezgan grūti pieņemama izrādījās tā apziņa, ka visām programmām galvenās izvēlnes dzīvojas ekrāna augšā. Bet vēlāk tā lieta jau aizgāja un otrais, trešais vakars jau bija daudz pierastāks. Mūziku protu ieslēgt, Internetu lasīt arī zinu kā un mantiņas zogas tikpat vienkārši kā zem citām OS :D Obligāti vēlos piezīmēt, ka pirmajās dienās ĻOTI palīdzēja macpasaule.lv pamācības.
MAC vs. PC
Tik tieši kā vēl nekad šajās dienās es izjūtu lielo cepienu MAC vs. PC un man beidzot ir izkristalizējies viedoklis par abām iesaistītajām pusēm. Un ir tā, ka PC fanāti tiešos tekstos brauc augumā MAC lietotājiem un MAC lietotāji (aizstāvoties? piebesīti?) mēģina savu (pārākumu?) taisnību atklāt citiem. Abas puses ir vienādi bērnišķīgas. Un to es tagad ļooooooooti labi redzu. Agrāk, kad man nebija Mac, uzvedos līdzīgi – PC forevā un mac saks! Tā bija norma un ikdiena. Kretinēja Apple fanboji un aci pievēru uz PC bļaukām. Tagad situācija ir mainījusies. Man ir mac un saprotu par ko ir (var būt) cepiens. Jā, daudzas lietas šajā Mac OS X ir ērtas un smukas. Jā, dizaina ziņā šis aparāts ir lielisks. Tomēr – tas tomēr ir tikai dators, kas veic visas tās pašas funkcijas (ļoti vispārinot) kā dajebkura cita ražotāja dzelzis ar dajebkādu citu OS. Un fanot par to fanošanas pēc ir debili. Tomēr pasaulē tā notiek daudzās jomās. BMW ražo labākās automašīnas, DG uzmodelējuši vislabākās džinsas, Technics pārdod vislabākos plašu atskaņotājus un Sony – vislabākos TV. Cik cilvēku, tik viedokļu. Tomēr lietojot sevi interesējošos produktus, nevajadzētu kļūt par muļķi, kas to vien zina, kā savas mantiņas apdziedāt. Grow up! ;)
Rezumē
Tas ir dators, tikai savādāks.. :) Tieši tā un nekā savādāk. Slavas dziesmas par uzlaboto seksuālo dzīvi un algas pielikumu kā arī sejas grumbu pazušanu dziedāt netaisos, vien pateikšu, ka ar pirkumu esmu patiešām apmierināts. Par iztērēto naudas žūksni saņemu pēc skata lielisku datoru ar atbilstošiem jaudas rādītājiem. Mac OS X iesākumā ir nepierasts, bet nav nekas neapgūstams – darbojas ātri, korekti un viss izskatās patiešām lieliski. Es zināju uz ko parakstos un vismaz pagaidām man patīk tas, ko es esmu ieguvis. Ja pašam vēl nav makintoša, bet tuvākās desmitgades plānos ir vēlme to iegādāties, tad es teikšu tā – ja ir laiks/vēlme/iespēja nedēļu pabūt lamera lomā, kamēr aprod ar Mac OS X vidi, tad go for it – pirkums būs tā vērts!
Līdzīgi ieraksti nav atrasti.
