Apple jaunumi izglītības iestādēm un pēc zinībām kārajiem


Šodien Apple ir paziņojuši par vairākiem jauniem produktiem, kas paredzēti izglītības iestādēm un to dalībniekiem (studentiem, pasniedzējiem). Tu vari doties uz Apple in Education tīmekļa vietni un izlasīt visu par prezentētajiem jaunumiem. Vari arī noskatīties visu aptuveni stundu garo prezentācijas video.

Ja nemaldos, tad pirms kāda laika Stīva Džobsa biogrāfijā es lasīju par to, ka Stīvs ar Apple ir ieplānojis mainīt telekomunikāciju pasauli. To viņš paveica ar iPhone. Bija vēl dažas citas jomas, kas Stīva prāt ir nepietiekami kvalitatīvi apstrādātas un kurās ir vieta lieliskiem Apple produktiem un servisiem. Piemēram, mūzika. iTunes ir ļoti būtiski ietekmējis visas pasaules mūzikas biznesu. Atceros, ka Stīvam bija vēlme mainīt arī izglītības procesus un šodien mēs redzam produktus, kas realizē viņa sapņus arī šajā jomā.

Vakar es apmeklēju apgāda Zvaigzne ABC veidotā interaktīvā mācību materiāla prezentācijas pasākumu un redzēju, ka arī Latvijā sāk kustēties ledus šajā jomā. Sāk parādīties līdzīgi produkti un lēnā garā izglītojas skolotāji un skolniekiem rodas iespējas apgūt mācību vielu daudz interaktīvākā veidā. Man savā ziņā ir skaudība par tiem bērniem, kas skolā sāks iet pēc gadiem 5-10, viņiem mācības būs pavisam citādas nekā tās bija manos skolas gados, kad vienīgie materiāli bija apšmulētas grāmatas. Es saskatu, ka interaktīvie mācību materiāli kļūs tikai populārāki kā bērnu/studentu, tā arī pieaugušo apmācības procesā. Tas man šķiet loģisks attīstības solis, kad mācību procesā tiks iestrādātas mūsdienīgas tehnoloģijas. Bērni vairs nav tie, kas bija pirms 10 gadiem un viņi ir pelnījuši mūsdienīgas apmācības metodes.

Un man patiešām patīk kā Apple ir izveidojusi savus produktus. Lai arī Apple šobrīd nav vienīgie, kas piedāvā digitālus mācību materiālus (ir vēl arī, piemēram, Kno), tomēr ābolkompānijas veidotie produkti man šķiet vienkārši uztverami un tie darbojas intuitīvi. Protams, kārtējo reizi žēl, ka Latvija ir tāda bedre, kur parasti datori ir diezgan liela eksotika, kur nu vēl Apple produkti. Un neizskatās, ka lieliskie un kvalitatīvi nostrādātie Apple produkti masveidā ienāks Latvijā pirms šo zemi būs pārpludinājuši šaubīgas kvalitātes Android planšetdatori uz kuriem arī jau pavisam drīz noteikti parādīsies savi interaktīvo mācību materiālu risinājumi.

iBooks 2 – mācies moderni

Kompānija ir atjaunojuši savu e-grāmatu lasīšanas programmu iBooks un pievienojuši tai jaunu sadaļu – Textbooks, kas mums varētu būt saprotama kā Mācību grāmatas. Tagad uz iPad caur iBooks ir iespējams piekļūt modernām mācību grāmatām, kuras ir sagatavojušas pasaulē populāras mācību materiālu izdevniecības. Grāmatas vairs nav pliks teksts, tajās ir animācijas, video, pārbaudes darbi – tās ir patiešām interaktīvs mācību materiāls. Skolnieki un studenti var ērti meklēt sev vajadzīgo informāciju, veikt piezīmes, kā arī pārdomāti atkārtot apgūto vielu. Iedomājamies, ka tagad vairs uz skolu nebūs jāstiepj pilna skolas soma ar neērtām papīra grāmatām – visu vajadzīgo varēs apgūt no planšetdatora. Mācību materiāliem vienmēr jābūt aktuāliem un nopirkta papīra grāmata aktuālāka vairs nepaliks kamēr digitālus materiālus var nemitīgi pielabot un papildināt. Bez tam Apple nodrošinājis, ka mācību grāmatas nemaksās vairāk par $15. iBooks jaunākā versija jau pieejama App Store un nemaksā neko.

Atjaunoju iBooks un pats apskatījos kā mācību grāmatas izskatās dabā. Jāatzīst, ka viss darbojas patiešām patīkami, ir saprotami un materiāli ieturēti patiesi gaumīgā Apple stilā. Uzreiz redzu, ka bērniem šādi materiāli var radīt vēlmi mācīties un apgūt jaunas lietas.

Noskaties iBooks 2 video un te iepazīsties ar iPhone un iPod paredzētajām mācību lietotnēm.

iBooks Author – veido mācību materiālus

Viena lieta ir mācīties no citu sagatavotiem mācību materiāliem, pavisam cita – tos veidot. Apple ir parūpējušies par abām pusēm un pasniedzējiem bez maksas piedāvā iBooks Author rīku (lejuplādē to no Mac App Store) ar ko var veidot modernus mācību materiālus un publicēt tos iBooks mācību materiālu sadaļā.

iBooks Author ir patiešām vienkāršs redaktors, kas ļauj veidot mācību materiālus, kas sastāv no teksta un dažādiem multimediju elementiem – video, animācijas, jautājumu bloki utt. Apple ir sagatavojuši vairākus šablonus, lai pasniedzējiem nav jādomā par vizuālo noformējumu. Izveidotos materiālus uzreiz var apskatīties un notestēt kā tie darbosies uz skolnieku planšetdatoriem.

Noskaties iBooks Author video.

iTunes U – veseli studiju kursi vienuviet

Apple ir pilnveidojuši iTunes U sadaļu, kas jau kopš 2007. gada apkopo dažādus bezmaksas mācību materiālus – lekciju video, podkāstus, prezentācijas. Tagad bez maksas ir pieejama iTunes U lietotne, kas ļauj šiem kursiem piekļūt no iPhone, iPod Touch un iPad ierīcēm. Servisā ir pieejami mācību materiāli no daudzām mācību institūcijām, arī no leģendārajām  Stanford, Yale, Oxford, un UC Berkeley universitātēm. iTunes U varam arī paši veidot un publicēt pilnīgus lekciju kursus par kādu mums zināmu tēmu.

 


Iesaku izlasīt:
 

  • Example

    Kāpēc skolniekiem domātie materiāli ir ar tik dīvainu vizualizāciju – grāmatas plauktiņā, spirālīte, utml? Tas der vecajai paaudzei, jaunajai paaudzei grāmata plauktā ir “izdrukāts internets”. Nedomāju, ka tāda vizualizācija ir nepieciešama. Būtu labi arī, ja bērniem mācītu rakstīt ar normālu klaviatūru 120 simbolus minūtē, nevis bakstīt burtus skārienjūtīgajā ekrānā.

    Rakstā pietrūkst kritiskās pieejas. Piemēram, grāmatu neatsverama priekšrocība ir tā, ka materiāls ir ierobežots un pabeigts, tā ir fiksēta informācijas versija. Cilvēkiem ir ļoti grūti uztvert bezgalīgu informāciju, kāda tā ir interaktīvajos materiālos, kuros uz saites saišu galā, video, audio un vēl viss kas.

    Kā arī tas, ka priekšā nolikts video – tas ir ļoti labi vecajai paaudzei, kas skolas gados mācījās vizualizēt teoriju, iztēloties. Laiks rādīs, par ko izaugs bērni, kuriem šāda nepieciešamība nav bijusi.

  • http://onkulis.com Miks Latvis

    Par vizualizāciju tiešām var pastrīdēties. Šobrīd pietiekami daudz vadošu dizaina speciālistu nosoda Apple vēlmi UI piebāzt ar virtuālām grāmatām, virtuāliem piezīmju blokiem, virtuāliem kalendāriem utt.

    Par klaviatūru, būtu interesanti ļaut kādam skolniekam vienu mācību gadu palietot iPad un tad jau varētu salīdzināt vai viņš uz tās klaviatūras neraksta ātrāk kā jebkura biroja žurka uz savas normālās klaviatūras. Laiki mainās un būtu laiks arī klaviatūrām mainīties. Vai ne tā?

    Par fiksētu vs bezgalīgu informācijas daudzumu, gan es pilnīgi piekrītu. No otras puses netiek mainīta mācību grāmatu koncepcija. Piedāvātais variants ir to pašu grāmatu pārnest jaunā vidē, un lapaspušu numuri joprojām ir aktuāli. Lai arī grāmata ir elektroniska tajā tik un tā būs noteikts skaits lappušu.

    Vizualizācijas, manuprāt, ir labākā lieta, kuru piedāvā šis mācību modelis. Es nevaru iedomāties, cik daudz vērtīgākas būtu bijušas manas mācības bioloģijā, ķīmijā, fizikā, ģeogrāfijā, kultūras vēsturē, ja man būtu bijusi iespēja redzēt tās lietas, kuras bija sausi aprakstītas grāmatā. Es ticu, ka ar labiem mācību materiāliem var sagatavot jaunu paaudzi, kurai interesē gan ķīmija, gan fizika un kurai nav bail no dabaszinātņu priekšmetiem.

    Ja redzēt nozīmē ticēt, tad beidzot ir rīks ar kura palīdzību skolās bērni sāks ticēt zināšanām, ne tikai iekals galvā zināšanas par lietām, kuras nav ne redzētas, ne saprastas.

  • 10minutes.lv/blogi

    Draugiem.LV taču arī izstrādāja programmu skolām?

  • http://mrserge.lv Sergejs Bižāns

    Visvairāk man tajā visā mulsina viena lieta — kāpēc dialogs par vizualizāciju notiek tieši tagad, kad Apple ir prezentējusi jaunu PowerPoint paveidu un interneta veikala sadaļu, kur skolnieku vecākiem būs obligātā kārtā jātērē 15$ par katru mācību materiālu? Latvijā jau vairākus gadus tiek uzstādītas interaktīvās tāfeles skolās, tikai nez kāpēc par to softu, kas tās kurbulē, neviens īpaši nekur apkārt nerunā. Kā tās tāfeles darbojas skolēnu ikdienā, arī neviens īpaši nediskutē.
    Kas attiecas uz elektronisko apmācību kā tādu, tad es uzskatu, ka šī apmācības metode der kaut kur ap vidusskolu. Pamatskolā bērniem ir jāmācās uztvert lietas «manuāli». Rakstīšana ar roku attīsta smadzeņu darbību, lapaspušu šķirstīšana attīsta vizuālo atmiņu, dažādu grāmatu konspektēšana, zīmējumu/grafikas veidošana attīsta domāšanu un iztēli. Galu galā apdrukātam papīram ir faktūra, raksts, smarža. Tas viss nav iespējams digitāli.
    Mums bija diskusija par šo tēmu pirms kāda laika tviterī un es vēl joprojām uzskatu un mūžīgi uzskatīšu, ka mazam bērnam lasīt Vinniju Pūku no iPad ir tikpat slimi, kā skatīties kopā ar viņu porņukus. Bērnam ir jādod iespēja iztēlei, tā arī ir būtiskākā grāmatas sastāvdaļa. Bildītes, kustības un viss pārējais tikai notrulina domāšanu, it īpaši tad, kad cilvēks ir jauns.
    Pavērtējiet savas ikdienas darbošanās — ja teksts būs garāks par četriem ekrānlaukumiem, tajā nebūs neviena iesprauduma, bildes, video vai izcēluma, jums būs īpaši jāsaņemas, lai to tekstu izlasītu, pat ja tas ir ļoti interesants. Tas ir tiešs rezultāts tam, ka mēs esam pieraduši informāciju gremot, līdz galam neiedziļinoties būtībā. Ja šāda virspusējās uztveršanas metode tiek pielietota izglītībā (īpaši uzsverot pirmsskolas un pamatskolas izglītību), tad rezultāts ir samērā prognozējams — cilvēks, kurš teorētiski kaut kad ir dzirdējis, bet patiesībā neko nesaprot.

  • http://krizdabz.lv Kristaps Skutelis

    Kādu un kur?

  • http://krizdabz.lv Kristaps Skutelis

    Es taču minēju, ka Latvijā kaut kas šajā virzienā notiek. Zinu, ka ir pāris veidu interaktīvās tāfeles, kuras virza dažs labs uzņēmums. Zinu, ka mazliet ir interaktīvi materiāli pasniedzējiem un tie sāk parādīties arī skolniekiem.

    “Pamatskolā bērniem ir jāmācās uztvert lietas «manuāli». Rakstīšana ar roku attīsta smadzeņu darbību, lapaspušu šķirstīšana attīsta vizuālo atmiņu, dažādu grāmatu konspektēšana, zīmējumu/grafikas veidošana attīsta domāšanu un iztēli. Galu galā apdrukātam papīram ir faktūra, raksts, smarža. Tas viss nav iespējams digitāli.”

    Un cik ilgi šis būs spēkā?

  • http://krizdabz.lv Kristaps Skutelis

    Būtu labi arī, ja bērniem mācītu rakstīt ar normālu klaviatūru 120 simbolus minūtē, nevis bakstīt burtus skārienjūtīgajā ekrānā.
    Agrāk skolās bija traktormācība un vēl visādas mūsu laikiem neizprotamas mācības, jo toreiz tas bija aktuāli. No skolas sola tu varēji doties uz savu traktoru un strādāt. Tas pats ar tastatūru. Tuvākajos gados tā vēl būs izmantota daudz, bet tāpat viss pāriet uz skārienjūtīgām virsmām. Bērni jau tagad prot drukāt krietni ātrāk par 120 simboliem minūtē, laiks apgūt tādas saskarnes, kas būs ikdiena pēc gadiem.

  • http://onkulis.com Miks Latvis

    Man kaut kā bija pārliecība, ka šis rīks ir domāts galvenokārt vidusskolai. Nedomāju, ka tur būtu par ko cepties. Maziem bērniem atņemot visus ierastos mācību rīkus tiešām rastos ziepes, bet tas taču nav plānots.

    Savukārt viens apgalvojums ir diezgan svarīgs:
    “Bildītes, kustības un viss pārējais tikai notrulina domāšanu, it īpaši tad, kad cilvēks ir jauns.” Pierādot, šo apgalvojumu jaunā mācību metode tiešām kļūst par lāstu. Vienīgi, vai šādam apgalvojumam ir kāds zinātnisks pierādījums, vai arī tas balstīts mākoņos?

  • http://onkulis.com Miks Latvis

    Te drīzāk jautājums par to, ka visiem gribas aizskriet 5 soļus uz priekšu un pateikt, ka kaut, kas ir slikts tikai tāpēc, ka “bērniem atņems papīru.” Jauns mācību līdzeklis nenozīmē, ka pedagogi pārstās mācīt pamata iemaņas. Tikai tāpēc, ka skolā būs kaut kāds aipads bērni nepārstās spēlēties ar kartona kastēm un celt iedomātus cietokšņus un pilis.

  • http://krizdabz.lv Kristaps Skutelis

    Bet patiesībā sajūsma jau ir par ko? Par to, ka tie paši mācību materiāli, kas atrodami papīra grāmatās arvien vairāk sāk kļūt interaktīvi – animācijas, video, testiņi. Tas viss var ieinteresēt apskatīt doto mācību materiālu. Es arī domāju, ka visādās dabas zinībās ar pliku tekstu un skolotāja zināšanām + klases nodrošinājumu jau var būt par īsu. Jaunajam prātam gribas redzēt, ja ne dzīvē, tad vismaz video vai animācijā ko dara konkrēta lieta. Tā pati Saules sistēma vai elektronu izkārtojums labāk, lai ir 3D formā, pagrozāms un apskatāms no visām pusēm nevis statiska 2D bilde. Tas pats attiecas uz zvēriem, kuru Latvijā nav un nekad nebūs. Viena lieta tos redzēt bildītē, cita – video. Kāda te nozīme Apple? Ir nozīme kā jau jebkurai milzu kompānijai, kas var iekustināt  kādu jomu ar saviem produktiem vai pakalpojumiem un Apple var. Man rezultātā diezgan vienalga no kāda ražotāja veidotiem produktiem/materiāliem mācīsies mani bērni, svarīgāk, lai tie materiāli ir kvalitatīvi un atbilstoši valstī pastāvošajai izglītības sistēmai. Nevar arī laist garām faktu, ka Apple gadījumā pakalpojumi ir savā starpā saistīti (iTunes U saistīti ar iBooks) un spēj piedāvāt pakalpojumu kopumā un labā kvalitātē. Protams, “mīnuss” redzams – vajag būt konkrētu produktu saimniekam.

  • http://twitter.com/maris_t Maris T

    Nav skaidrs, kāpēc tik asi tiek noliktas Android planšetes. Ok, planšetes. Visas. Neatkarīgi no OS. iOS visvairāk, jo TAS ir par maksu.

  • http://mrserge.lv Sergejs Bižāns

    Pierādījums ir ārkātīgi vienkāršs: tas novērš uzmanību un samazina koncentrēšanās spējas. Ir lietas, kuras būtu obligāti jāiemācās skolā paralēli pašai mācību vielai, tai skaitā koncentrēšanās spēja (to ļoti veiksmīgi var apgūt, piemēram, lasot un analizējot garākus teksta apjomus), loģiskā domāšana (tas ir praktiski visas vidusskolas matemātikas tēmas galvenais uzdevums), arī socializēšanās spējas utml.

    Ja mēs runājam konkrēti par skaistām bildītēm foršā ierīcītē ar interesantām programmiņām, kurā ir jāmēģina izanalizēt, piemēram, «Dvēseļu puteni», esmu par 99% pārliecināts, ka neviens skolnieks to nespēs izdarīt kaut nedaudz kvalitatīvi.

  • http://onkulis.com Miks Latvis

    OK, piekrītu, bet tā jau ir speciāla piekasīšanās un problēmu meklēšana. Es vienkārši nespēju iedomāties labāku rīku par iPad – vēstures, kultūras vēstures, ģeogrāfijas un bioloģijas stundās, kur tik daudz informācijas tiek dota par lietām, kuras lielākā daļa skolnieku savas dzīves laikā tā arī aci pret aci neieraudzīs. Tikai tāpēc, ka šis rīks dažās jomās būs neatbilstošs nevajag to apzīmogot kā nederīgu.

    Galu galā arī pašiem skolotājiem ir galvas uz pleciem un tas jau būs viņu rīcībā nolemt, kas konkrētajā brīdī strādā vislabāk. Ja vienā priekšmetā, šis nav ērti, bet 7 citos ir ērti, tad tā tik un tā ir pietiekami jaudīga inovācija.

  • http://mrserge.lv Sergejs Bižāns

    Mācībās jebkurš rīks ir labs. Man, piemēram, kultūras vēstures stundās visvairāk gribētos ļaut no māla lipināt figūras, bioloģijas stundās mani sūtīja mācīties fizioloģiju un preparēt vardes, ģeogrāfijā mēs griezām no papīra kartes un sekojām līdzi kontinentu izmaiņām gadu tūkstošos, vēstures stundas tika pavadītas, analizējot lasītās grāmatas. Tas viss ir (bez šaubām, manā personīgajā skatījumā) sasniedzams taustāmā, bakstāmā darāmā veidā. Ja viss tas pats notiek uz elektroniskas ierīces (nav nozīmes ražotājam vai brendam), var rasties priekšstats, ka māla pikucis pārtop par skulptūru, uzbakstot ar pirkstu uz stikla (protams, nedaudz pārspīlēju).

    Es redzu jēgu šīm iekārtām vienīgi speciālos izņēmumu gadījumos, kad tiešām kaut kas konkrēts ir jāparāda. Nu, teiksim, nav klasē 20 mikroskopi, ir tikai viens, un tas pats saplīsis. Skolotāja parāda visiem video, kā izskatās vēžveidīgie, kas dzīvo puķūdenī. Savukārt es to atceros nevis tāpēc, ka man rādīja, kā vēžveidīgais izskatās, bet tāpēc, ka mēs to puķūdeni tiešām paši pētījām un bakstījāmies gar mikroskopiem. Līdz ar to vairāku procesu vienlaicīga darīšana veicināja vielas apguvi.

    Planšetdatoru gadījumā viss mācību process kļūst vienveidīgs. Un nevajag mani mēģināt pārliecināt, ka teksts, video, audio un vēl kāda spēle pa vidam nozīmē dažādību mācību procesā. Tas ir viens un tas pats — vienveidīga sēdēšana pie planšetes.

  • Valdis Linde

    Nu nav jau tā ka par interaktīvo tāfeļu programmatūru neviens un nekur nediskutē. Vienkārši šis jautājums ir aktuālāks tieši starp skolotājiem un skolotāji pulcējas nedaudz citās web lapās. 

  • http://mrserge.lv Sergejs Bižāns

    Būtu priecīgs, ja tu padalītos ar resursiem, kur varētu palasīt skolotāju diskusijas par interaktīvajām tāfelēm.

  • http://onkulis.com Miks Latvis

    Tas viss ir ļoti jauki. To visu var darīt, bet kāpēc tāda pretestība pret tehnoloģijām? Es tiešām neredzu kādu ļaunumu veic planšete, kas stāv uz galda un aizvieto 10 grāmatu staipīšanu apkārt.

    Jā, vienveidīgums būtu nepatīkama blakusparādība, bet tāpēc klasē ir skolotājs, kas vada stundu. Minētās lietas (ar papīra modeļu veidošanu) taču var darīt paralēli neskatoties uz to, ka mācību procesā ir iesaistīta arī planšete un es ticu, ka ir skolas, kur tas jau notiek.

    Lai pilnvērtīgi apgūtu ģeogrāfiju, kultūras vēsturi un bioloģiju ir nepieciešamas mācību grāmatas, kas pilnas ar kvalitatīvām fotogrāfijām. Neviens neveido GEO līmeņa (fotogrāfiju ziņā) mācību grāmatas, jo tā būtu papīra izniekošana pie katras nodaļas pievienojot 20 lapas ar lielām skaistām fotogrāfijām. Atceros kultūras vēstures mācīšanos no sakopētiem materiāliem, kuros bija “redzamas” gleznas. Kāpēc liegt skolniekiem iespēju redzēt šīs gleznas pilnā izmērā un iespēju pētīt detaļas?

    Var runāt par abstrakcijas līmeņiem: cik daudz informācijas ir nepieciešams ielikt skolnieka galvā par valsti X? Var viņam likt iemācīties, valsts karogu, atrašanās vietu kartē, galvas pilsētu. Ar to pietiks, lai nokārtotu ieskaiti. Bet var dot iespēju ielūkoties šīs valsts vizuālajā prezentācijā. Praktiski viss skolas laiks paiet runājot par lietām, kas ir tālu no sadzīves un ikdienas. Noteikti ir svarīgi klausīties skolotāja stāstā par to, kā izskatās stepe, tuksnesis un mūža mežs, bet to var arī parādīt ar “dzīvākiem” piemēriem. Un te ir jautājums par tehnoloģisko risinājumu, vai katrā klasē ir projektors, vai katram ir savs planšetes dators.

    Es domāju, ka elektroniskā grāmata izdevējiem dod iespēju īstenot grāmatas autora ieceres, kuras līdz šim ierobežojis grāmatas biezums un svars un formāts.

    Var jau iedomāties sliktāko variantu. Grāmata pilna ar interaktīviem rotaļu rīkiem, kas “iznieko” uzmanību un galvā nekas neaizķeras. Bet neviens jau neliek piekarināt pilnu grāmatu ar spīguļiem, manuprāt, šeit runa ir tikai par ērtību.

    Kā var neredzēt, ka šis ir solis uz priekšu – papīra grāmatas dabiska evolūcija nevis traģēdija un izglītības sistēmas pagrimuma sākums?

  • Valdis Linde

    Lūk daži raksti un video par interaktīvajām tāfelēm: 
    http://www.e-klase.lv/lv/zina/aktualitates/interaktivas-tafeles-un-citas-tehnologijas-tiek-izmantotas-intensivi/ 
    http://tv.delfi.lv/video/TP4u1aez/ 
    Bet diskusijas par tām esmu redzējis  www.skolotājs.lv

  • http://mrserge.lv Sergejs Bižāns

    Pirmie divi resursi ir blah blah blah par to, cik forši ir, kad ir interaktīvā tāfele (principā tas ir šīs tāfeles tirgojošo uzņēmumu PR).

    skolotajs.lv reģistrējos un gaidu apstirpinājumu, varbūt tur kaut kas ir.

    Ir kāds resurss, kur reāli parādīts, kā tas štrunts strādā un kādi materiāli tiek izmantoti Latvijā skolās?

  • http://mrserge.lv Sergejs Bižāns

    Tas nav pagrimums, tomēr paskaties nākamo komentāra pavedienu, kur Valdis Linde iedeva resursus par interaktīvajām tāfelēm. Principā nekā nav, pliks bullšits par to, cik forši, ka mums ir jauna spēļmantiņa un vienīgais ieguvums ir tas, ka nav jātērē nauda flomasteriem un jāsmērē rokas ar krītu.

    Ar to es gribu teikt, ka kamēr saturs nebūs kvalitatīvs, tikmēr arī jēgas no tā visa neredzu. Par kvalitatīvā satura iespaidiem es pagaidām smēlies esmu vienīgi Kristapa rakstā http://krizdabz.lv/pasakumi-dzive/diskusija-vai-interaktivie-macibu-materiali-radis-apversumu-izglitibas-sistema/ kur redzamie ekrānšāviņi no mācību programmas tīri no vizuālā viedokļa vien ir vemšanu izraisoši. Kādas estētiskās vērtības izveidosies cilvēka smadzenēs, ja jau bērnībā viņam uz šādiem brīnumiem jāskatās? No tāda viedokļa Apple kvalitātes standartu ieviešana, bez šaubām, ir solis uz priekšu. Tomēr es neticu, ka notiks loģiska un pārdomāta ASV izglītības sistēmai paredzēto materiālu pārstrāde Latvijas tirgum un, līdz ar to nenotiks arī kvalitatīva digitālo iespēju izmantošana.

  • Patricietis

    Tas ka nākotnē mācību līdzekļi neizbēgami kļūs interaktīvi, tas visiem ir 100% skaidrs. Punkts.
    Šis vairāk ir jautājums par tēmu no dziesmiņas “video killed the radio star” :)
    Tāpat kā kādreiz domāja, ka radio nogalinās avīzes, ka tv nogalinās radio, ka video savukārt nogalinās tv un ka internets nogalinās avīzes utt utjp. Ko mēs redzam realitātē? Katrai avīzei ir interneta versija, vai tad kinoteātri ir tukši? Vai papīra avīzes un žurnāli ir izmiruši? Viss tomēr kaut kādā simbiozē līdzāspastāv :) Kas nemainīsies, tas neizdzīvos! 

    Progresu nav iespējams apstādināt ;) Patīk tas vai nē.
    Skaidrs ir arī tas, ka bērniem ir jālasa arī papīrgrāmatas un jāattīsta iztēle un loģiskā domāšana!!! Daiļliteratūra manuprāt nevar kļūt par interaktīvu balagānu uz dažām lapiņām (kā tas ir mūsdienu interneta portālu gadījumā). Bet 100% piekrītu arī faktam, ka ja manā laikā bioloģijā būtu interaktīvi materiāli, tad viela tiktu apgūta n-reizes labāk (tagadējai Discovery kanālu paaudzei jau ir reālas priekšrocības, jo tur rāda visādas interesantas lietiņas par ķīmiju, dabu, zvēriem, kosmosu utt utjp.). Mums (80-o gadu skolniekiem) viss kosmoss bija jācenšās iztēloties savās galviņās… jo valstī bija tikai viens planetārijs (tagad tur pareizticīgajiem baznīca :) ), toties tagad ar Celestia vai Google Sky var ceļot laikā un telpā :) Vai tad tas nav super?

    Galvenais, lai mēs nekļūstam par jauno tehnoloģiju vergiem un neaizmirstam par priežu meža smaržu un jūras viļņu šalkoņu :) 

  • http://aidzis.lv/ Aigars Dzerviniks

    Kopumā atbalstāma tendence, bet vislielākais mīnuss ir vienas kompānijas darbošanās šajā jomā. Ja kaut ko tādu ieviest, tad ar iespēju izvēlēties starp vairāku uzņēmumu produktiem.

  • http://twitter.com/iZvaigzne iZvaigzne

    Ir labi, ka raisās diskusija par interaktīviem mācību materiāliem. Vadot seminārus skolotājiem, visi kā viens apgalvo, ka mūsdienu “digitālie pilsoņi” ir ar pavisam savādāku mācīšanās uztveri nekā mēs, kas mācījāmies pagājušā gadsimta 80. gadu beigās. Šodienas skolēniem neder lekciju veida stunda, kad uz nākamo stundu jāizlasa no tās līdz tai lapai un jāatreferē. Ir ļoti labi, ka skolēniem un skolotājiem ir iespēja izmantot savām prasībām atbilstošus mācību resursus, un tiem skolēniem, kuriem ir audiovizuālā uztvere, ir iespēja darboties ar interaktīvajiem mācību materiāliem skolā stundu laikā vai mājās individuāli pie sava datora. Ir labi, ka Latvijā vairāki uzņēmumi sāk piedāvāt šādus resursus. Mēs nevaram gaidīt, kad un vai vispār kāds “guru” kā Apple ko šādu piedāvās Latvijas skolēniem, tāpēc nevajag noniecināt Latvijā veidotos/lokalizētos/adaptētos/izmantojamos/testētos resursus. Bet par to, kā skolēniem un skolotājiem patīk darboties tieši ar iZvaigzne sērijas materiāliem, ikviens var pārliecināties brīvi pieejamajos youtube ievietotajos video no dažādiem pasākumiem. Tehnoloģijas vēl ilgi neaizstās skolotāju, jo pēc būtības izglītības sistēma nav mainījusies kopš Sokrata laikiem, bet mainās veidi, kā zināšanas nodod no paaudzes paaudzei.

  • Valdis Linde

    Latvijas skolās pašlaik tiek izmantoti  materiāli, kas pieejami http://www.dzm.lu.lv/
    Ļoti labus materiālus ir sagatavojuši  http://www.zvaigzne.lv/lv/izvaigzne/aktualitates/
    Vēl interaktīvos materiālus gatavo izdevniecība Lielvārds

    Bet lielākoties skolotāji kas ir ieinteresēti darboties ar šim tehnoloģijām veido paši savus interaktīvos materiālus.
    Internetā gan neesmu uzgājis resursu kurā kāds neatkarīgs eksperts būtu veicis pētījumu par interaktīvo tāfeļu izmantošanu Latvijā

  • Example

    Tu mūsdienīgu traktoru/kombainu esi redzējis?

  • http://mrserge.lv Sergejs Bižāns

    Cik noprotu, tad tu pats arī esi skolotājs vai ar skološanos saistītais. Varbūt tu varētu iedot papētīt kaut ko, ko skolotāji paši ir taisījuši?

  • Example

    > To visu var darīt, bet kāpēc tāda pretestība pret tehnoloģijām?
    Tāpēc, ka tehnoloģijas gāžas pāri katru dienu jaunas, katra sola nez kādus brīnumus, atbīdot malā pārbaudītās lietas. Laiks ir neatgriezenisks resurss.

  • http://mrserge.lv Sergejs Bižāns

    Paskatījos ar diskusijas skolotajs.lv (atnāca reģistrācijas apstiprinājums). Par interaktīvajām tāfelēm tur vispār neviens neko nediskutē. Tātad, vēl joprojām gaidu, kur tad nu būs kāds konkrēts skatāms/lasāms materiāls par to, kā notiek darbs uz interaktīvajām tāfelēm (nevis par to, cik forši, ka tagad nauda flomasteriem nav jātērē).

  • Cikuuzis

    Ak, dievs, vai tiešām tik grūti saprast, ka nav runa par to, ka planšete aizstās mikroskopu lietošanu, varžu preparēšanu, koka priekšmetu gatavošanu darbmācībā un tamlīdzīgi. Tu jau centies implicēt, ka tagad ārsti mācīsies operēt cilvēkus bīdot kaut kādu aplikāciju uz Ipada. Planšete neaizstās praksi, bet gan mediju, kurā tiek uzkrāta teorētiskā (teksti, nevis prakses simulācija) informācija, kas ir saistīta ar attiecīgo praksi. Ķirurgi joprojām secēs līķus un pavāri ceps pankūkas uz reālas plīts, lai saprastu, kā tas darāms, bet to, cik kambaru ir sirdij, vai, cik ilgi var glabāties zivs, viņi izlasīs Ipadā un kaut kāda sentimentāla īdēšana par “papīru, kurš vairs nepieskarsies pirkstgaliem” ir personīgas attieksmes jautājums, kuru nevar izmantot argumentācijā. Tik pat labi, var teikt, ka rakstāmašīnas ir labākas, jo tur var aiztikt papīru ar roku, un var just, kā ož tinte. No kurienes nāk visi šie papīra fetišisti? Jums ir kaut kāda seksuāla fiksācija, ka visur bāziet iekšā savu nostaļģiju par to, cik gan jauki kādreiz bija aiztikt papīru?

Previous post:

Next post: