Google Chromebook jau no 15. jūnija, vai tas mainīs pasauli?

Šajās dienās Sanfrancisko notikušajā Google izstrādātāju konferencē Google I/O 2011 kompānija tās dalībniekiem dalīja iespaidīgas mantiņas (Samsung Galaxy Tab 10.1 planšetdatorus, Sony Ericsson Xperia Play Android tālruņus u.c.) un paziņoja vairākus nozīmīgus jaunumus. Tika publiskots Google mūzikas serviss Google Music, kas gan pagaidām pieejams tikai ASV. Tāpat Google pavēstīja savus plānus un jaunumus Android platformas sakarā. Nākamā Android versija būs ceturtā pēc skaita sauksies Ice Cream Sandwitch – darbosies gan uz telefoniem, gan planšetdatoriem. Google ir papildinājusi arī to valstu sarakstu, kurās var iegādāties Android maksas programmas un starp tām ir arī Latvija. Tagad arī Latvijā varam pirkt Android programmas. Noslēdzot konferenci, kompānija paziņoja, ka Google Chrome OS spēcinātie Chromebook portatīvie datori būs nopērkami jau pavisam drīz – sākot ar 15. jūniju. Šis Google mēģinājums tirgot datorus, manuprāt, ir plašākas apskates vērts notikums.

Netbuki – mazi un lēti datori

2009. gadā popularitāti iemantoja netbuki (netbook). Tie ir mazi (līdz 13 collām), energoefektīvi (līdz pat 8 stundām darbības) un lēti (ap 200 Ls) portatīvie datori, kuru galvenais pielietojums saistīts ar Interneta izmantošanu (tīmekļa pārlūkošana, e-pasts utt.). Zinu daudzus cilvēkus, kas toreiz sapirkās šādus datoriņus un daļa no viņiem tos izmanto, kad sanāk braukāt apkārt un nav vēlmes staipīt līdzi lielākus datorus. Un tur, kur ir Internets vēlas būt arī Google. Kompānija ir nospraudusi mērķi izveidot (aktīvam Interneta lietotājam) pieejamu un ērtu netbuku uz kura darbināt Google tīmekļa servisus/programmas un… rezultātā pakļaut pasauli. Mērķis strauji tiek sasniegts – no 15. jūnija būs nopērkami Google netbuki, jeb Chromebuki un tos darbinās Google Chrome OS.

Google Chrome OS

Jauno operētājsistēmu Google sāka veidot jau 2009. gadā un tā nogalē 19. novembrī Google operētājsistēmas kodu darīja pieejamu plašākai publikai – publiskoja Chromium OS projektu. Tas ir ieturēts labākajās atvērtā koda projektu tradīcijās un kamēr ar Chromium OS kodu var spēlēties un veidot savus projektus ikviens, Google pati veidos Chrome OS, ko uzstādīs uz speciāli veidotiem datoriem un virzīs saviem lietotājiem. Chrome OS izstrādē piedalās arī kompānija Canonical, kura veido populāro Ubuntu Linux distributīvu. Toreiz ziņa izraisīja ļoti plašas diskusijas un par šo notikumu rakstīju arī es. 2010. gada 25. janvārī, divas dienas pirms Apple prezentēja savu iPad planšetdatoru, Google plašākai publikai parādīja kā Chrome OS izskatīsies uz planšetdatoriem.

Chrome OS

Cr-48 ir pasaulē pirmais Chrome OS dators un Google to prezentēja 2010. gada 7. decembrī. Tomēr tas ir uzskatāms tikai par prototipu un veidots testēšanas nolūkiem. Tika saražoti aptuveni 60 000 šādu datoru un tie tika izdalīti testētājiem. Interesanti, ka šajos datoros Caps Lock taustiņš nomainīts uz meklēšanas taustiņu. Atceros, ka arī es reiz mēģināju uz tādu pieteikties, taču neveiksmīgi. Lai arī Cr-48 nebija ideāla ierīce, tomēr kā testa rīks tas savus uzdevumus pildīja un testētāji aktīvi ziņoja par problēmām, kam jāpievērš uzmanība pirms produktu nodot plašākai publikai. Tomēr izkristalizējās arī šāda datora pozitīvā puse – daudziem tas kļuva par datoru, kur fiksi pieskriet un apdarīt visus ar Internetu saistītos darbus. Lietotāji ļoti augstu novērtēja datora ātro ieslēgšanos – 8 sekundes un jau vari to lietot. Vidusmēra mūsdienu datorsistēmai šis laiks ir krietni lielāks un parasti tas ļoti tracina lietotājus. Tāpat ērti ir tas, ka dati atrodas mākonī un nav svarīgi pie kura datora atrodies, vienmēr vari pieteikties ar savu lietotāja kontu un piekļūt datiem. Vairs nekādu antivīrusu vai atjauninājumu – viss notiek automātiski.

Samsung un Acer Chromebook datori jau no 15. jūnija

No 15. jūnija būs pieejami divi tehniski līdzvērtīgi hrombuki – viens no Samsung un otrs no Acer. Tie abi būs mazi un viegli datori, kas aprīkoti ar ātriem divkodolu procesoriem un spējīgi bez uzlādes darboties 6-8 stundas. Tā kā hrombuki pamatā darbojas Internetā, tad par to atbild WiFi un 3G savienojumi, pie tam Google solās nebloķēt datorus un varēsim tos ar savām vietējām SIM kartēm lietot arī Latvijā. Cenas arī pietiekami draudzīgas: Samsung hrombuks ar WiFi un 3G atbalstu maksās 499 dolārus, kamēr tikai WiFi versija maksās lētāk – 425 dolārus. Acer datori maksās sākot no 349 dolāriem.

Google šos datorus piedāvās arī izglītības iestādēm un biznesa lietotājiem, slēdzot atsevišķus (nomaksas) līgumus. Lasi par to vairāk: Business & Education programmas lapā. Izglītības iestādēm šāds dators/servisi maksās 20 dolāri mēnesi, kamēr biznesa cilvēkiem cena lielāka – 28 dolāri mēnesī plus izmaksas par Google Apps izmantošanu. Google sola nodrošināt spēcīgus datoru pārvaldības rīkus, lai savu jauno produktu padarītu pievilcīgu izglītības un biznesa sektoram.

Chrome Web Store – lietotņu avots

Hrombuki darbojas Internetā un visas vajadzīgās programmas varēsim iegūt no Chrome Web Store par kuru, starp citu, Google paziņoja tieši pirms gada Google I/O izstrādātāju konferencē. Vairs nevajadzēs nekādus diskus vai programmu lejupielādes – viss vajadzīgais būs pieejams Chrome Web Store, kas ir Google mēģinājums atkārtot Apple App Store veiksmes stāstu, tikai šoreiz Internetā.

Chrome Web Store

 

Programmas tiek veidotas izmantojot modernas tīmekļa tehnoloģijas (HTML5) un realizētas kā tīmekļa lietotnes, ko var lejuplādēt un uzstādīt Chrome pārlūkā un viss Chrome OS patiesībā ir viens liels Chrome pārlūks. Pat atsevišķām lapām var izveidot aplikācijas, kā to ir izdarījis Pauls no pbs.lv. Nu ko, īstais laiks sākt veidot Chrome versijas saviem tīmekļa servisiem? :)

Jau šobrīd Chrome Web Store ir pieejams liels skaits dažādu programmu un to skaits tikai pieaug. Tomēr šobrīd vēl ir ļoti daudz tādu programmu, kas nav pārveidotas, lai darbotos tīmeklī un pie tā Google strādā aktīvi sadarbojoties ar Citrix.

Lai arī Chrome Web Store tika publiskots jau decembrī, tomēr tikai no vakardienas tas ir pieejams visiem Chrome lietotājiem. Protams, šī programmu vietne tiks monetizēta un ir arī maksas programmas, kā to varam novērot Android vai Apple programmu servisos. Izstrādātāji saņems 95% ienākumu no programmās veiktajiem pirkumiem, pārējie 5% paliks Google. Salīdzinājumam, Apple no iOS izstrādātājiem noņem drakonisku 30% daļu.

Platformas, platformas, platformas

Tehnoloģiju pasaule milzīgiem soļiem skrien uz priekšu un jau pēc desmit gadiem bērniem būs smagi izprotami tie datori, kurus mēs lietojam tagad. Vairs nebūs lielu diskusiju par herciem vai baitiem – dzelžu slānis būs neaktuāls vairumam no mums. Svarīgas būs platformas!

Datorus mēs varēsim iegādāties uz nomaksu slēdzot servisa izmantošanas plānus kā tagad daram ar mobilajiem telefoniem. Konkrēti Google ar saviem hrombukiem vēlas panākt to, lai datori kļūst arvien vienkāršāki, un, lai mēs aizvien vairāk laika pavadītu Internetā.

Viss Google bizness balstās uz mūsu būšanu internetā. Katrā sekundē, ko pavadam internetā, Google nopelna naudu ar saviem reklāmas tīkliem. Un Google ļoti mēģina mūs pēc iespējas ilgāk aizkavēt Internetā, piemēram, Google TV ir televīzija, kas apaudzēta ar tīmekļa servisiem. Tas viss noved līdz loģiskam solim – pilnībā internetam paredzētiem datoriem – hrombukiem.

Ja dators spēs ielādēties nepilnās desmit sekundēs, būs drošs un piedāvās plašu interneta servisu klāstu, tad to cilvēki lietos ļoti labprāt. Galu galā, arvien vairāk kļūst tādu lietotāju, kas visu iemanās padarīt Interneta servisos un es sevi varu pieskaitīt pie tādiem – mana dzīve pa lielam aizrit internetos un daudz manu datu atrodas dažādos tīmekļa servisos, jeb mākoņos. Mākoņi un mākoņskaitļošana vispār ir atsevišķas un plašas diskusijas vērta tēma, taču var piezīmēt, ka nākotne būs atrodama dažādos publiskos un privātos (piemēram, uzņēmumiem) mākoņos. Dati atrodas “kaut kur” un tu vari tiem piekļūt no jebkurienes un jebkad (ja vien neatgadās kāda ķibele, kā pavisam nesen atgadījās ar Amazon mākoņservisu).

Loģiskais mīnuss – kas notiek gadījumos, kad Internets nav pieejams? Google sola veidot programmām bezsaistes (offline) versijas un tādējādi datori būs izmantojami arī gadījumos, kad tīmeklis nav pieejams. Tādējādi šāda tipa (nākotnes) datoru veiksme patiesībā atkarīga no Interneta pieejamības, jo tie būs diezgan nelietojami bez piekļuves tīmekļa resursiem. Tomēr situācija šajā jomā strauji iet uz augšu un arī Latvijā ir liels skaits Interneta lietotāju – aptuveni 70% no iedzīvotāju skaita (http://www.lia.lv/statistika/).

Patiesībā šajā virzienā burā arī Apple, kas ar laiku uz visām savām ierīcēm izlīdzinās vienotu operētājsistēmu, kas programmas/saturu varēs iegūt no Apple nodrošinātiem servisiem. Abām kompānijām varbūt mazliet atšķiras ceļš kādu tās iet, tomēr pēc gadiem mēs visi lietosim tādas datorsistēmas, kurās vairs nebūs uzsvars uz dzelžiem, bet gan uz platformu. Izskatās, ka arī Microsoft lēnā garā dodas šajā virzienā, tomēr šim milzenim tas būs sasodīti smags process, jo tai tomēr ir smagnēja un izteikta desktop filozofija. Tādējādi vieglāk veiksies tādām uz tīmekli tendētām kompānijām kā Google vai Apple.

Ko domā par to?

Un ko par to visu domā tu? Cik ļoti izmanto tīmekļa servisus? Vai būtu gatavs lietot šādus datorus? Kādas prognozes par hrombuku veiksmes iespējām?

[poll id="13"]

Papildus lasāmviela:

14 komentāri

  1. “Izglītības iestādēm šāds dators/servisi maksās 20 dolāri mēnesi, kamēr biznesa cilvēkiem cena lielāka – 28 dolāri gadā plus izmaksas par Google Apps izmantošanu”
    izklausas pārāk labi lai būtu patiesība

  2. Nu nezinu… cena pārāk liela… tad jau jāpagaida ~ 1 gadiņš un jāskatās cik maksās planšetnieki ar AndroidOS, kas būtībā spēs to pašu, ko ChromeOS, bet atšķirībā no Chromebook, planšetnieki ir ērtāki, stilīgāki, vieglāki pēc svara, ērtāk lietot + skārienjūtīgi. Kā jau kaut kur lasīju, tagad sanāk, ka pats Google konkurē ar sevi, t.i., AndroidOS vs ChromeOS. Nu nezin, nezin, kas tur beigās sanāks…

    Es personīgi negribētu tādu netbooku, ja var nopirkt daudz “seksīgāku” Samsung Galaxy Tab 10.1 :), kur spēj to pašu.

  3. Šaurās vietas vairāk ir saistītas nevis ar pašu ideju kā tādu, bet Google pakalpojumiem kopumā. Tas piedāvājums biznesam kopumā ir vilinošs (tikai ne jau 28$ mēnesī, bet gan pirkt uzreiz), bet šobrīd vēl stipri jēls, jo biznesa aplikāciju piedāvājums nav nekāds spožais (īpaši jau Latvijai un citām sīkvalstīm). Pēc pāris gadiem varbūt būs vērts paskatīt vēlreiz.

    Un otrs moments. Nesaprotu, kāpēc Google tērē resursus divu OS uzturēšanai? Kāpēc neveltīt spēkus Android x86 projektam, kas šobrīd ir diezgan tālu ticis un ļauj lietot Android uz gandrīz jebkura laptopa un atsevišķiem desktop kompjiem? Paši sev un neatkarīgo koderu komūnām noēd resursus. Tiks veidotas Chrome versijas, kas ripos uz planšetēm (un iespējams arī smārtfoniem) un tiks veidotas Android versijas, kas ripos uz kompjiem. Tā vietā, lai pievērstos vienam projektam, kas rada OS derīgu smārtfonam, tabletei, netbukam, laptopam un galu galā arī desktopam. Serverim jau gan droši vien- nē :-)

  4. Hmm, nekad neesmu tā īsti pat mēģinājis lietot Google Chrome uz Mac. Joka pēc kādu nedēļu patestēšu.

    Ņemot vērā ar kādu vērinienīgumu Google šim visam pieiet, Hrombukiem vajadzētu tīri labi aiziet uz urrā un vēl plaukšķināt plaukstas. Manīju internetu dzīlēs bildi ar baltu Hrombuku – izskatās glīši. Jācer, ka ierīces parādīsies arī Latvijā. Kas zi’ Google ar savu Nexus un Hrombuku būs alternatīva tiem, kuriem ābola piedāvājums nešķiet cenai atbilstošs. Skatoties no citas puses, kā jau augstāk komentāros lasāms, tik pat labi var nopirkt galaxy tab 10.1. Iespējams, ka vienkārši neesmu netbuku (Hrombuku) īstā auditorija.

    Daudz vairāk no Google gaidītu ziņu, lai visi atjauninājumi ātrāk nāk Androīdam, it īpaši jau arī Eiropā.

    • Gūglei pēdējā laikā vispār pašvaki iet ar jaunajiem produktiem. Ar Google Wave sāka skaļi, bet projekts nomira dabīgā nāvē. Ar Google Buzz sāka skaļi, bet arī šis projekts izbeidzās. Tāpēc nav akmenī cirsts, ka ar šo projektu veiksies ideāli.

      Kas attiecas uz Androidu atjauninājumiem, tad te lielākā daļa akmeņu veļami pašu ražotāju dārziņos, jo neba Google kodē atjauninājumus katram ražotājam.

      • Piekrītu par Google izgāšanos ar Wave un Buzz. Tāpat ir vēl daudzi citi mazie projekti, ko nezin kāpēc Google ir pametis novārtā. Piem., vairāk nesuportē savu “google.com/notebook”, lai gan ideja kā tāda ir ļoti laba un perspektīva… tagad to nišu aizņem Evernote un Springpad-veidīgie. Tāpat Google vēl joprojām nav uztaisījuši saviem Google Tasks attiecīgu Androidu aplikāciju… nu kauns Google… kauns :) Lai gan tikko laikam izdeva savu Tasks API developeriem un ir cerība, ka kaut kas pavirzīsies šajā jomā.

        Vēl ļoti ceru, ka Google varētu tomēr uztaisīt interesantu “projektu menedžmentu” mākoņ-aplikāciju… tā teikt sajūgt kopā savu Calendar, Notebook, Tasks, Docs, uzlikt to paralēli uz Android un būtu super produkts!

  5. Doma jau jauka, jo lielākajai daļai tapat neko vairak no datora nevajag ko spēj dot tāds Chromebook, izņemot to ka nav torrentu – filmu un mūzikas. Maniem vecīšiem derētu…

      •  Žēl, ka es arī sen jau neesmu visi :-)
        Lai skatītos filmas on-line ir vajadzīgs kārtīgs nets. Tāds, kāds ir pieejams 20- 30% mājsaimniecību, teritoriāli tas ir labākajā gadījumā 5% Latvijas, bet ja paskatās finansiāli, tad labākajā gadījumā tie paši 20-30% arī vien sanāks.

Add Comment Register



Pievienot komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligāti aizpildāmie lauki ir atzīmēti ar *