23 Feb 2010
Saistītās tēmas: e-grāmatas, grāmatas
Raksta autors: krizdabz | Skatīts: 1045x
Ceturtdien, 25. februārī plkst. 12.00 Ķīpsalas hallē Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Grāmatnieku ģildi „Latvijas Grāmatu izstādes 2010” ietvaros aicina uz diskusiju „Grāmata digitālajā vidē. E-grāmata.” Diskusijas mērķis ir aktualizēt digitālo tehnoloģiju lomu lasīšanas procesā, iepazīties ar jaunākajām lasīšanas ierīcēm, kā arī runāt par e-grāmatu attīstības scenārijiem Latvijā.

Diskusijā piedalīsies rakstnieks Pauls Bankovskis, blogeris un jauno tehnoloģiju entuziasts Kristaps Skutelis, izdevēja Vija Kilbloka, „e-lasītāja” projekta vadītājs Dainis Rudušs un Edgars Ivanovs, Guntis Stirna no projekta egramata.lv. Diskusiju vadīs Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas „Letonica” vadītājs Uldis Zariņš un LNB sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Valtiņa
Diskusijā tiks skarti arī jautājumi par e-grāmatu tehnoloģijām, standartiem, platformām un to pieejamību pasaulē un Latvijā, par biznesa modeļiem saistībā ar e-grāmatu tirdzniecību, par to, vai e-grāmatas šobrīd Latvijā ir pieprasītas un kāds varētu būt izdevēju piedāvājums nākotnē, kā arī par digitālo bibliotēku lomu e-grāmatu attīstības scenārijos. Uz diskusiju laipni aicināti visi interesenti.
Jāatzīst, ka ar neviltotu interesi gaidu šo diskusiju, jo pēdējā laikā arvien biežāk aizdomājos par drukātās vs. elektroniskās grāmatas tēmu. Pats pēdējos mēnešos esmu izlasījis vairākas pilna izmēra grāmatas no datora, apsveru e-lasītāja iegādi un mani interesē ko par šīm tēmām var pastāstīt pārējie diskusijas dalībnieki. Es patiešām ceru, ka spēsim raisīt saturīgu sarunu, kas vainagosies ar atziņām, kuras būs konvertējamas taustāmos (cik nu digitāls ir taustāms) darbos.
Tweet
Šim rakstam ir 12 komentāri
Mfz
23.02.2010 @ 21:05
1Godīgi sakot, jūtos kā tāds oldschoolers, bet man tās digitālās grāmatas neiet pie sirds. Nav arī tā, ka neesmu taustījis tos elasītājus un mēģinājis pdf’ā grāmatas no datora lasīt. Tas aptuveni tas pats, kas plates aizvietot ar mp3 diskiem. Darīt lietas var, bet pazūd tā saucamais “feelings”.
krizdabz
23.02.2010 @ 21:20
2Digitālajām grāmatām ir savi plusi un mīnusi no kuriem dažus centīšos apskatīt:
+ Viegli/ātri iegūstams materiāls. Nav vairs jāgaida tās dienas/nedēļas kamēr saņemsi vajadzīgo grāmatu. Tā ir lejupielādējama minūšu laikā.
+ Viegli strādāt ar digitālu materiālu. Kārtot/meklēt/apstrādāt un tirgot. Elementāri sagatavot preview apskates paragrāfus Internetā, lai pircējs var iepazīties ar grāmatu pirms to pērk.
+ Digitālās grāmatas var būt lētākas (vajadzētu) par papīra, jo galu galā digitāla materiāla izplatīšanas izmaksas tiecas uz 0.
+ Digitālās grāmatas un tieši to izplatīšanas mazās izmaksas paver iespējas izdot tādus darbus, kas nebūtu rentabli drukātajā variantā.
- Pagaidām nav pieejamas daudzas grāmatas digitālā formātā un jo specifiskāks žanrs, jo šī problēma ir smagāk izjūtama.
- Digitālās grāmatas ir pagrūti lasāmas, jo labākajā gadījumā ir vajadzība pirkt atsevišķu ierīci - e-lasītāju, kura tehnoloģija vēl nav pavisam perfekta, bet lasīt e-grāmatu no datora ir visai pasmagi (ekrāns nogurdina acis, pārējās aplikācijas ļoti novērš uzmanību).
- Daudzi izdevēji vēl nav sapratuši elektroniskā formāta lietderību un spītīgi tam pretojas (īpaši labi tas izjūtams kaut vai Latvijā).
Personīgi man šķiet, ka digitālās grāmatas ir nākotne, bet to realizācija ir tāds kā pagaidu eksperiments, kas vismaz šobrīd nav īsti veiksmīgs un tāpēc nespēj radīt atbilstošu pieprasījumu pēc šāda tipa grāmatām, lai strauji attīstītu šo žanru.
Aivars
23.02.2010 @ 23:15
3Mfz, tev nešķiet ka papīra grāmatas ir slikti indeksētas un meklēšana tajās praktiski nestrādā? Kodu piemērus arī ne vienmēr gribas ar rokām pārrakstīt. Ja vēl tu īsti neatceries kurā no grāmatām tieši jāmeklē, tad vieglāk uzreiz meklēt googlē.
Iepriekš minētais protams attiecas uz tehnisko literatūtu. Daļliteratūrai šādas prasības parasti neizvirza un tur tiešām svarīgāks ir “feelings”.
Tehnisko literatūru 95% lasu no monitora, daiļliteratūru dažādi, bet pēdējās 3 grāmatas esmu izlasījis uz iPhona ekrāna. Nejūtu, ka nogurtu acis, par redzi nesūdzos.
Būtu forši, ja e-grāmatas ne tikai pārdotu, bet tās būtu iespējams arī abonēt vai īrēt. Līdzīgi kā bibliotēkā, uz laiku saņemt lietošanā. Digitālās filmu nomas taču ir, varētu tās izdevējiem parādīt, kā piemēru. Jo baidos, ka pārdošanas cena īpaši neatšķirsies no papīra grāmatas cenas.
kārlis
24.02.2010 @ 10:03
4smalki :)
tikai neaizmirsti par audiogrāmatām
krizdabz
24.02.2010 @ 10:18
5Ar audiogrāmatām man nav bijusi praktiski nekāda saskarsme un es nezinu kur tādas meklēt un kā ar tādām apieties tāpēc par šo tēmu īsti nebūšu spriest spējīgs.
krizdabz
24.02.2010 @ 10:21
6Aivar, bet neaizmirsti, ka tehnisko literatūru (papīra grāmatu gadījumā) bieži pavada disks, kurā tie paši koda gabali ir digitālā formātā.
Sandijs Mandijs
24.02.2010 @ 10:24
7Gribi vai negribi, bet digitālās grāmatas ir mūsu nākotne. Ātrākai to ieviešanai, protams, šobrīd traucē augstās sākotnējās izmaksas (e-lasītāji).
Kuras pielīdzināmas lētākajiem datoriem. Mana izvēle būs par labu datoram.
Ar laiku cenas noteikti samazināsies un viena no iespējām ir veidot piedāvājumu (no izdevējiem), kā ar dotētajiem telefoniem. Tu pērc produktu grupu, kam pievienots e-lasītājs. Šajā kontekstā vajadzētu arī iesaistīt avīžu un žurnālu izdevējus. Jo jau šajā brīdi vairāki laikraksti ir pieejami abonēšanai digitālā formā.
Un noteikti apspriedes vērts ir e-lasītāju izmantošana izglītības jomā. Jo daudz ātrāk ir iespējams atjaunot mācību literatūru un samazinās grāmatu daudzums, ko nepieciešams nēsāt bērniem.
krizdabz
24.02.2010 @ 10:47
8Jā, es arī uzskatu, ka vienīgais veids kā beidzot masām dot iespēju lasīt digitālās grāmatas ir subsidējot e-lasītājus. 99% lietotāju šobrīd nepirks tādu ierīci kā e-lasītājs. Bet te atkal no otras puses izdevēji neko nesubsidēs kamēr nebūs droši, ka tas atpelnīsies. Un vismaz Latvijā es šajā ziņā saskatu visai drūmu nākotni.
Aivars
25.02.2010 @ 00:43
9Krizdab, protams, ka ir piejami diski un normālām grāmatām ir arī programmu kodi izdevniecības mājas lapā. Bet neredzu vajadzību gaidīt kamēr Amazon atsūtīs papīra grāmatu, ja varu elektronisko versiju saņemt uzreiz. Kur Latvijā pirkt tehnisko literatūru nemaz nezinu. Krieviski 636 un Janus ieved, bet izvēle nav tā plašākā. Latviski neko vērtīgu nemaz netaisās tulkot, neatmaksājas, kur tirgo angliski nezinu. Bet tas jau uz daiļliteratūru neattiecas, nez vai kādam ienāktu prātā meklēt informāciju uzreiz vairākos romānos.
Bet par audiogrāmatām iesaku painteresēties, lieliski palīdz izklaidēties garākos braucienos. Angliski un krieviski izvēle ir ļoti plaša, meklē turpat kur seriālus ;) Latviski audiogrāmatu praktiski nav, bērniem ir pasakas, piemēram pasakas.net
krizdabz
25.02.2010 @ 07:56
10Man pēdējo gadu laikā reti gadās garāki braucieni un ja arī gadās, tad pašam jāstūrē un es negribu pie stūres vēl iedziļināties kādā audiogrāmatā - man pietiek ar savām domām. Vispār man liekas, ka audiogrāmatas ne visiem cilvēkiem ir viegli uztveramas. Piemēram, man ir izteikta redzes atmiņa - es atceros kas ir bijis kurā lappusē, kā tas ir izskatījies utt., bet dzirdes atmiņa man ir pavisam čābīga un es visai ātri domās aizklīstu prom no klausāmās grāmatas. Tā man šķiet, bet būs jāpamēģina kaut kad.
Vika
25.02.2010 @ 11:29
11hohoo, jāiet paausīties :)
parasts
02.03.2010 @ 16:37
12Kādi bija diskusijas rezultāti? kas sarunāts, izrunāts ? :)
Šī raksta komentāru RSS padeve
Tavs viedoklis ir svarīgs: