Kaut kā pēdējā laikā bieži sanāk rakstīt par dažādiem ar Tīmekļa lietošanu saistītiem pētījumiem, jo es ar interesi cenšos sekot līdzi tam kā mainās Interneta lietotāju paradumi digitālajā laikmetā. Šoreiz vēlos pastāstīt par neatkarīgās tehnoloģiju un tirgus izpētes kompānijas Forrester veidoto pētījumu par cilvēku ne/vēlēšanos maksāt par saturu Tīmeklī.

Pētījuma rezultāti rāda, ka ASV un Kanādā aptuveni 80% Interneta lietotāju nevēlas maksāt par ziņām, ko iegūst no Interneta medijiem. Atlikušie, maksāt gatavie lietotāji, galvenokārt, vēlas apmaksu veikt abonēšanas formā un tikai niecīgi 3% lietotāju maksātu mikromaksājumus par konkrētām ziņām. Pētījumā tiek apskatīti arī lietotājiem vēlamie ziņu saņemšanas kanāli/veidi Interneta vidē. 37% lietotāju vēlas lasīt ziņas, kā pierasts, tīmekļa pārlūkos datoros, 14% izvēlētos mobilos tālruņus kā lasīšanas ierīces, 11% lasītu ziņas no portatīvajiem datoriem vai netbukiem. 10% nobalsojuši par ziņām PDF formātā, ko saņemt uz e-pastu un 3% lasītu jaunumus no e-grāmatu lasītājiem, kas noteikti skaidrojams ar šādu ierīču pagaidām nelielo izplatību.

Forrester pētnieki ir arī izveidojuši maksāt gatavā Interneta lietotāja demogrāfisko profilu un tas norāda, ka gatavību maksāt par saturu Internetā neietekmē personas dzimums vai ģimenes stāvoklis. Pētījuma rezultāti rāda, ka par žurnālu saturu vairāk maksāt ir gatavi mazliet jaunāki lietotāji (43 gadi), taču par laikrakstu/ziņu saturu maksāt gatavi gan jaunāki, gan vecāki lietotāji. Izrādās, ka arī ienākumu līmenis maina visai maz, lai gan cilvēki ar lielākiem ienākumiem ir vairāk gatavi maksāt par saturu Internetā (tieši laikraksta ziņu formātā), kas ir tikai loģiski.

Forrester norāda, ka izdevējiem ir trīs iespējas: turpināt lietotājiem piedāvāt saturu par brīvu (ienākumi no reklāmu eksponēšanas), lietotājiem piedāvāt izvēlēties starp multikanālu ziņu abonēšanas vai mikromaksājumu variantiem. Trešā iespēja būtu atrast kādu “trešo pusi”, kas apmaksātu (subsidētu) satura izmaksas. Tas varētu būt, piemēram, kāds ierīces ražotājs ar kuru var lasīt ziņas un tādējādi tas iegūtu ekskluzīvas iespējas saturu lasītājiem (bez maksas) piedāvāt savās ierīcēs.

The New York Times ir publicēts raksts par līdzīgu pētījumu un interesanti, ka tā rezultāti ir daudz optimistiskāki. Oktobrī Boston Consulting aptaujājot 5000 ASV Interneta lietotājus, noskaidroja, ka 48% no šiem cilvēkiem būtu gatavi maksāt par ziņām Internetā. Interesanti, ka Eiropā dažās valstīs ir pat vairāk nekā 60% lietotāju, kas gatavi maksāt par saturu Internetā (Boston Consulting ir pētījuši situāciju arī Eiropā). Runājot par konkrētām izmaksām, amerikāņi ir gatavi mēnesī maksas ziņām tērēt vidēji 3$, kamēr Itālijā dzīvojošie gatavi maksāt vidēji 7$ ik mēnesi par ziņām Internetā. Pētījuma autori norāda, ka šāda situācija saistīta ar to, ka ASV ir pieejamas daudzas bezmaksas iespējas kā piekļūt jaunāko notikumu apskatiem un mediju tirgus ir sadrumstalots. Pat ja ASV mediji censtos apvienoties un iekasēt maksu par saturu (kā iepriekš lasījām, Ruperts Mērdoks mēģinās gan), vienmēr būs iespējams atrast resursus, kur ziņas pieejamas par velti. Eiropā situācija ir lietotājam nedraudzīgāka un pastāv lielāki mediji, kas tad arī kontrolē ziņu tirgu. Pētījums arī parāda, ka par saturu Internetā vairāk gatavi maksāt ir tie cilvēki, kas jau ikdienā aktīvi lasa drukāto presi un tādējādi vēlas atvieglot informācijas uzņemšanas procesu un tieši tā medijiem būtu jāizprot Internets. Nevis kā baismīgs bubulis, kas atņem viņiem auditoriju, bet kā ļoti spēcīgs rīks ar ko nogādāt klientiem saturu un papildus pakalpojumus. Bez tam Internetā piegādāt saturu izmaksā maz.

Avoti:
New Forrester Report: Consumers Weigh In On Paying For Content [Forrester]
About Half in U.S. Would Pay for Online News, Study Finds [The New York Times]

Par raksta autoru:

Kristaps (krizdabz) ir aizrautīgs jauno tehnoloģiju fans kā Internetā, tā ārpus tā. Ikdienā strādā par datorsistēmu administratoru un interesi par šo arodu neierobežo darba stundas. Internetā aktīvi darbojas veidojot blogu krizdabz.lv, tā mazāko brāli mini.blogeris.lv, kā arī pieskata urbānās vides baudītāju projektu bradajumi.lv. Pēdējā laikā aizrāvies ar Google aizsākto mobilo ierīču platformu Android un tāpēc veido resursu androids.lv. Viņa ikdienas gaitām var sekot līdzi Twitterī.