20 Oct 2009
Saistītās tēmas: Barnes & Noble, e-grāmatas, Google, Google Books, lasīšanas paradumu maiņa
Raksta autors: krizdabz | Skatīts: 570x
Ziņu aģentūra Reuters ziņo, ka Google plāno palaist elektronisko grāmatu Interneta veikalu, kas nodrošinās pieeju elektroniskajām grāmatām jebkurai ierīcei, kas aprīkota ar tīmekļa pārlūku. Šo jauno e-grāmatu tirdzniecības servisu sauks Google Editions un to ir plānots palaist nākamā gada pirmajā pusē. Iesākumā pirkumiem būs pieejamas aptuveni pusmiljons elektronisko grāmatu no tiem izdevējiem ar kuriem Google sadarbojas jau šobrīd veidojot savu Google Books servisu. Google piedāvās grāmatas pirkt ne vien caur pašu Google Editions elektronisko grāmatu veikalu, bet arī citos resursos caur affiliate mārketinga risinājumiem. Abos gadījumos grāmatas fiziski atradīsies uz Google serveriem, atšķirsies tikai izplatīšanas veidi. Grāmatu izdevēji saņems 63% peļņas no e-grāmatu tirdzniecības un atlikušos 37% paturēs Google par tirdzniecības darījumu nodrošināšanu, ja tās tiks pirktas pa taisno no Google Editions veikala. Gadījumos, kad šīs grāmatas tiks nopirktas caur citiem izplatītājiem, izdevējs saņems vien 45% peļņas un 55% tiks izplatītājam (Google paturēs sev vien mazu peļņas daļu). Tādējādi izplatītāji tiks motivēti sadarboties ar Google Editions. Par grāmatām varēs norēķināties ar Google maksājumu servisu Google Checkout un izskatās, ka tas būs pirmais nozīmīgais tīmekļa veikals kur varēs norēķināties ar Google Checkout, kas pastāv jau vairākus gadus un līdz šim nav izcēlies ne ar ko īpašu. (Google, ļauj, lūdzu, manu nopelnīto AdSense naudu pārskaitīt uz Google Checkout kontu. Lūdzu, lūdzu!)

Vispār lasot pēdējā laika ziņas, var novērot, ka Google ir ļoti aktīvi iesaistījusies grāmatu biznesā un kā piemēru var minēt servisu Google Books, kura dēļ Googlei ir nācies pat cīnīties cauri smagām tiesas prāvām ar grāmatu izdevējiem un autortiesību turētājiem (par to, ka tā ir digitalizējusi lielu daudzumu grāmatu “bez atļaujas”). Lai vai kā, bet šobrīd Google Books ļauj meklēt informāciju starp aptuveni septiņiem miljoniem grāmatu un iegūt tās grāmatas uz kurām vairs neattiecas autortiesību ierobežojumi. Meklēšanas gigants ir noslēdzis līgumus ar vairāk nekā 20 000 grāmatu izdevējiem un autoriem, tādējādi savu grāmatu meklēšanas servisu papildinot ar milzīgu skaitu digitalizētu grāmatu. Google patlaban sadarbojas arī ar bibliotēkām ar mērķi digitalizēt grāmatas un iekļaut tās Google grāmatu meklētājā. Resursā Google Books Settlement Agreement varam izlasīt vairāk par to kā Google operē ar grāmatām un kā nodrošina meklēšanu tajās.
Domāju daudziem iedomājoties vārdu salikumu “e-grāmatu lasītājs”, prātā nāks Amazon veidotais Kindle, kas ļauj vienkārši piekļūt milzīgajam šī paša veikala grāmatu klāstam. Nemaz ne tik sen Amazon ir palaidis tirdzniecībā jaunu un uzlabotu lasītāja Kindle versiju un pēdējie jaunumi ir tādi, ka šīs ierīces tirdzniecība ir uzsākta arī 100 valstīs ārpus ASV. Kindle nu var nopirkt arī Latvijas iedzīvotāji. Savā ziņā šis Google gājiens apdraud Amazon Kindle e-grāmatu biznesu, jo pērkot grāmatas Google Editions nebūs vajadzības pēc atsevišķas ierīces un grāmatas varēs aplūkot/lasīt jebkurā ierīcē, kurā ir tīmekļa pārlūks. Un mūsdienās šādas ir ierīces ir ļoti plaši sastopamas dabā un sadzīvē: datori, portatīvie datori, netbuki, mobilās ierīces u.c. ASV lielākais grāmatu tirgotājs Barnes & Noble jūlijā palaida savu lielo Interneta grāmatnīcu barnesandnoble.com un baumas vēsta, ka tuvākajās dienās paziņos arī par savu grāmatu lasītāja ierīci (starp citu, to darbinās Android).
Kārtējo reizi apzinos, ka dzīvojam ļoti interesantā laikā. Vēl pirms dažiem gadiem par grāmatu digitalizēšanu interesējās tikai retais, taču tagad tas ir nozīmīgs punkts Interneta milzoņiem Google un Amazon. Ja kompānijām tas galvenokārt ir bizness, tad mums lietotājiem/lasītājiem tas nozīmē kardinālas lasīšanas paradumu izmaiņas. Es pieņemu, ka tuvāko dažu gadu laikā digitālās grāmatas mēs lasīsim arvien biežāk, jo tehnoloģijas/servisi būs attīstīti tik tālu, ka gluži vienkārši tas būs vienkāršākais/ātrākais/lētākais veids kā tikt pie mūs interesējošās lasāmvielas. Savā ziņā es nākotni gaidu ar interesi un ceru, ka gaidot nebūšu pazaudējis interesi lasīt un izlasīt grāmatas. Jo lasīšanas paradumu izmaiņas diemžēl nav gluži bez saviem mīnusiem - cilvēki jau tagad nespēj koncentrēt savu uzmanību uz vienu uzdevumu, iegūst informāciju haotiski, virspusēji - tie var iesākt lasīt piecas grāmatas un nepabeigt nevienu no tām, mūžīgi pārmetoties uz citu, kas tajā brīdī ieinteresējusi vairāk vai kuru “iesmērējuši” šie pieminētie servisi. Bet tas jau ir atsevišķs stāsts par ko var diskutēt ilgi un dikti.
Šim rakstam ir 7 komentāri
asmo
20.10.2009 @ 10:59
1Nu par to kardinālo lasīšanas paradumu maiņu, gan šaubos. Ja cilvēks lasa grāmatas (digitālas vai analogas) viņš viņas turpinās lasīt, savukārt, ja viņš nelas tad arī nelasīs, ja nu sākumā mēnesi centīsies to darīt, lai nedaudz papontotos ar savu jauno agregātu, bet pēc tam daba paņems savu.
Bet teikšu no savas pieredzes, jā digitālās grāmatas iegūt ir viegli, bet tev kaut kā tomēr trūkst tās sajūtas, ka tev viņas ir. Tādēl pieturos pie stratēģijas, labas grāmatas pērku uz papīra, pelavas digitāli.
krizdabz
20.10.2009 @ 11:09
2asmo, ar to lasīšanas paradumu maiņu es vairāk domāju kā aug un attīstās jaunā paaudze. Tava gadagājuma cilvēkiem (pieņemu, ka esi gadiem 10 vecāks par mani) ir viena izpratne par grāmatām un lasīšanu, taču tiem, kas tagad deldē skolas solus, ir pavisam cita izpratne par lasīšanas kultūru. Tas pat savā ziņā mani satrauc..
Atis
20.10.2009 @ 16:40
3Kamēr nebūs lasītāja, kuru var nevērīgi iemest somā un tai pēc tam uzsēsties vai arī grāmatu lasītājam nevarēs, to nesalaužot, uzkāpt, nez vai tādu pirkšu. Dažreiz man suns grāmatas panēsā apkārt un mazliet nogaršo, negribu domāt kā elektroniskais brīnums to pārcietīs, turklāt arī suns var saindēties. Nerunāju par vajadzību nepārtraukti domāt par bateriju stāvokli (manam pleijerim baterija strādā neganti daudzas stundas, tomēr vienmēr nobeidzas tieši tad, kad to visvairāk nevajag) un to, ka tā ir elektroniskā ierīce un nevaru viņu lietot, piemēram, lidmašīnai paceļoties.
Nemaz nerunāju par kvalitatīvu krāsaino ekrānu, daudzām grāmatām tomēr ir svarīgi attēli. Vai žurnāliem, nevaru iedomāties sevi lasām National Geographic uz Kindle :). Tad kad būs smuks pilnkrāsu elektroniskais papīrs, tad varbūt.
Man liekas, ka grāmatām papīra formā ir vēl garš mūžs priekšā. Nu ok, tehniskā literatūra uz elektroniskajiem lasītājiem gan jau pāries ātri, man nebūtu nekas pretī likumu blāķus lasīt no elektriskās grāmatas, bet literatūra izklaidei…
Fedja
20.10.2009 @ 17:34
4Faktiski ir iestājies drukātās preses un grāmatu laikmeta beigas. Es jau esmu pieradinājies lasīt grāmatas uz portatīvā datora, un ar Sony eBook Reader vai Kindle to darīt ir vēl ērtāk. Gan jau drīz vien parādīsies jaunas un lētas ierīces uz Androida. NG, protams, ir cits stāsts, bet droši vien nepaies ne pāris gadi, kad NG tekstu lasīsim un kaut kāda eReadera, savukārt bildes un HD video vērosim uz projektora vai LCD televizora caur bezvadu interfeisu.
Es par to visu tikai priecājos - mazāk tiks izcirsti meži un dabā nonāks mazāk hlora un visādas smagas ķīmijas, vismaz tīri teorētiski.
krizdabz
21.10.2009 @ 17:21
5Es te šodien pusdienās tā apcerīgi sēdēju un domāju. E-grāmatu lasītāji pavisam nevajadzīgi apaug ar visādām papildus iespējām un, piemēram, tīmekļa pārlūks šāda tipa ierīcē nevis vienkārši nav vajadzīgs, bet pat ir ļoti traucējošs. Ja es gribu lasīt grāmatu, man nevajag nekādus traucēkļus apkārt. Vajag vienu labas kvalitātes E-ink ekrānu ar mazliet iespējām pielāgot kontrastus un viss. Nekādus audio, nekādus bezvadu risinājumus. Visas šīs papildus lietas ir atrodamas datorā un man nevajag mājās vēl vienu mazu datoru.
asmo
22.10.2009 @ 16:53
6Šeit es tev piekrītu E-lasīklim visādas papildus fīčas nav vajadzīgas. Galvenais, lai ir maksimāls lasāmais laukums ar minimumu pogām. Wifi ir lieka štelle, jo grāmatu lasīšanā nav tā ka tev vajag lasīt tūlīt un tagad (protams, ja vien tev galvā nav putni). Pat kontrasta pielāgošana nav būtiska, man šķiet, ka pašreizējam e-ink nemaz nekā tāda nav.
A.
01.11.2009 @ 00:57
7Jā, e-grāmatu lasītājiem nekādas fīčas, kas vilina novērsties no grāmatu lasīšanas nevajag.
Kāda atšķirība starp e-Ink (e-grāmatu lasītāji) un LCD (datorveidīgās ierīces)? Iesaku kādreiz paskatīties dzīvē un tad domāt, vai Google Books pārdošana tādā veidā konkurēs ar e-Ink. Es nemaksātu par iespēju blenzt LCD ekrānā. Vispār es nesaprotu, kā es visu dienu varu noskatīties LCD ekrānā (kas tieši acīs raida gaismu!). Grāmatām laikam tomēr tas nav izturams, jo vajag koncentrēties un to darīt ar 100% atdevi.
e-Ink kontrasta regulēšana nav un nav nepieciešama. Var lasīt spilgtā saulē un joprojām var brīnišķīgi redzēt tekstu tieši tāpat kā normālam (neglancētam) papīram. Vienīgi pašlaik tik lielā gaismā var redzēt, ka fōns ir nevis tīri knapi bēšīgi bāls, bet tur vēl ir tādi maziņi, maziņi, maziņi melli punktiņi (kas netraucē).
Šī raksta komentāru RSS padeve
Izsaki savas domas: