Vakar bija tas gods piedalīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīkotajā diskusijā „Grāmata 2.0: paradigmas maiņa” un man ir ko teikt par redzēto.

Kā jau ieraksta virsrakstā varam lasīt, tad uzskatu, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ir malači rīkojot šāda veida pasākumus. Tas nav pirmais, jo aptuveni pirms gada tajā pašā vietā jau notika diskusijas ar nosaukumu “Blogi: sērga vai jaunas iespējas?“. Es zinu, ka LNB ir progresīvi domājoši un gana tālu gājuši jauno tehnoloģiju apguves ziņā. Viņi digitalizē ne tika rakstu darbus, bet arī audio materiālus. Tātad vadībai un/vai darbiniekiem ir vīzija par to, ko viņi kopā vēlas sasniegt turpmākajos 5-10 gados un tas ir svarīgi. Tomēr būtiski ir ieklausīties arī apkārtējos (kaut ne tiešā veidā saistītos) cilvēkos, lai pārbaudītu kā viņu darbi/plāni sapas ar realitāti. Un šiem nolūkiem tieši vietā ir diskusijas, kurās tiek pieaicināti relevanti runātāji un klausītāji. Tieši šādās diskusijās var atklāt kādas “sāpes” ir aktuālas t.s. average Joe un kā Bibliotēka var nākt palīgā. Un pēdējo pāris gadu laikā esmu novērojis kā LNB mēģina sevi “popularizēt” Latvijas Internetā. Pagaidām tas sanāk veiksmīgi un tas jau ir daudz.

Paldies saku LNB pārstāvei Signei Valtiņai par uzaicinājumu pastāstīt par savu pieredzi ar grāmatu lasīšanas paradumu maiņu digitālā laikmeta iespaidā. Savā prezentācijā es centos parādīt kā gadsimtu gaitā grāmata ir no ekskluzīva un vērtīga priekšmeta mainījusies uz lētu, viegli/lēti/ērti pieejamu mediju, kas kalpo kā vēstījuma, jeb informācijas nesējs. Digitālajā formātā mums ir palicis tikai saturs (content) ar kuru varam operēt ar matemātisku precizitāti. Tāpat aizskāru arī e-grāmatu lasītāju tēmu, lai norādītu, ka cilvēki cenšas pēc iespējas optimizēt savus lasīšanas paradumus un alkst vienā ierīcē ietilpināt pēc iespējas vairāk informācijas, kas viņiem ir noderīga. Prezentācijā gan piemirsu pieminēt interesanto e-grāmatas konceptu priekš neredzīgajiem. Lai arī esmu pārliecināts jauno tehnoloģiju fans, tomēr spēju redzēt problēmas, kuras mums atnes digitālais laikmets - avotu uzticamības trūkums, wiki paaudze un virspusējā informācijas iegūšana. Prezentāciju noslēdz arī futūristisks ieskats nākotnē un tīri nostaļģiskas dabas atziņa kāpēc grāmatas vēl kādu laiku neizzudīs. Lai arī tīri tehniski prezentācija, manuprāt, varēja būt veiksmīgāka, tomēr uzskatu tā bija ļoti atbilstoša pasākuma formātam un man bija patiess prieks, ka spēju raisīt diskusijas par apskatītajām tēmām. Paldies par to arī klātesošajiem! Prezentācija pieejama šeit: prezentācija [4.9Mb liels PPT fails]

Satori puika tā arī nespēja iekustināt auditoriju, jo konkrētības viņa runā nebija. Toties aizskāra daudzas nozīmīgas ar lasīšanu/uztveri saistītas filozofiskas dabas nianses, tomēr tā arī neizdevās turpināt sarunas līdz kādam atrisinājumam. Taču pats galvenais - šīs atziņas raisīja domāšanu. Un es ceru, ka ne man vienīgajam. Mākslinieks Garančs kā jau mākslinieks - es aptuveni sapratu, ka viņu interesē multimediji, tomēr arī viņa runā nebija nekādas konkrētības. Viņaprāt nākotnes elektroniskais papīrs (nevar zināt kā to vispār sauks) būs kas vairāk kā tikai teksta informācijas atspoguļotājs. Noteikti tas tiks papildināts ar animācijām, audio un video atskaņošanas iespējām. Lai arī sīkums, taču nepatika, ka viņš visu savu prezentāciju tā arī pavadīja ar muguru pret auditoriju. Visprofesionālākais no šodienas runātājiem bija Tildes pārstāvis Andrejs Vasiļjevs, kas, lai arī runāja īsi, tomēr konkrēti un faktiski tajos dažos slaidos izteica pašu galveno par to kas ir analogā grāmata, kas ir digitālā grāmata un kā notiek pāreja starp tām. Tagad zināšu, ka viņa prezentācijas ir vērts apmeklēt. Kā pēdējais uzstājās LNB pārstāvis, kas tik vien kā noreklamēja bibliotēkas jaunāko “produktu” - blogu blogs.lnb.lv (par kuru jau paspējis uzrakstīt arī Jānis Ziediņš). Šis jaunums tikai apstiprina manis augstāk teikto, ka LNB vēlas komunicēt ar saviem lasītājiem, lai kopā izveidotu pēc iespējas labākus servisus. Jau neoficiālais LNB blogs centās diskutēt ar lasītājiem, tad tagad šis darbs tiek pacelts oficiālā plaknē.

Iepriekšējā ieraksta komentāros jau saņēmu atsauksmes, ka anonīma komentētāja prāt pasākums bija neizdevies, taču es šim apgalvojumam pilnībā nepiekrītu. Es redzēju un dzirdēju aptuveni to, ko gaidīju no šāda pasākuma apraksta. Respektīvi, es nedodos uz Centrāltirgus zivju paviljonu meklēt juvelierizstrādājumus. Es nācu parunāt un, pats galvenais, padomāt par lasīšanas paradumiem mūsdienu digitālajā laikmetā. Un no bibliotēkas telpām izgāju gandarīts, jo biju guvis daudzas sev (!!!) nozīmīgas atziņas. Un tas taču arī ir galvenais - domāt un diskutēt!

Un man prieks, ka LNB nestāv uz vietas, bet iet uz priekšu, mēģina apgūt, izprast un strādāt, lai viņu darbs būtu noderīgs ne tikai šodien, bet arī daudzus gadus uz priekšu nākotnē. Es ceru, ka LNB apzinās viņiem uzticēto atbildību par tiem teksta/audio/video/vizuālajiem materiāliem, kas ir jāsavāc, jāapkopo un jāsaglabā nākamajām paaudzēm. Tā taču ir mūsu vēsture un kultūra. Tāpēc arī turpmāk novēlu LNB būt kā haizivij, kas atrodas nemitīgā kustībā, jo apstājusies haizivs ir ekvivalenta mirušai haizivij.

Par raksta autoru:

Kristaps (krizdabz) ir aizrautīgs jauno tehnoloģiju fans kā Internetā, tā ārpus tā. Ikdienā strādā par datorsistēmu administratoru un interesi par šo arodu neierobežo darba stundas. Internetā aktīvi darbojas veidojot blogu krizdabz.lv, tā mazāko brāli mini.blogeris.lv, kā arī pieskata urbānās vides baudītāju projektu bradajumi.lv. Pēdējā laikā aizrāvies ar Google aizsākto mobilo ierīču platformu Android un tāpēc veido resursu androids.lv. Viņa ikdienas gaitām var sekot līdzi Twitterī.