Tā skatos, ka rītdien notiekošās protesta akcijas sakarā ir sacelts pamatīgs troksnis. Ir ļaudis, kas asarām acīs aģitē nākt uz šo mītiņu. Ir ļaudis, kas aicina uz vardarbību. Ir ļaudis, kas izmisuma vadīti piedalīsies. Taču vairums no mums ir tā saucamie latvianus vulgaris, kas nedara neko citu, kā vaimanā par savu neizdarību. Un ne velti jēdziens vaimonoloģija ir viens no pagājušā gada jaunieviesumiem mūsu skaistajā valodā.

Jāatzīst, ka mani pašu pēdējās dienās nomoka domas par šī mītiņa apmeklējuma lietderību, jo es te saskatu gan pozitīvo (vajag iet) un negatīvo (nevajag iet). Tomēr labi apdomājot to, kas notiek pēdējā (un ne tik pēdējā) laikā, esmu nolēmis apmeklēt rītdienas mītiņu un iesaku pievienoties arī Tevi - lasītāj!

Latvieši kopš savas tēvzemes neatkarības atgūšanas sevi ir parādījuši kā politiski neaktīvu masu, kas to vien prot kā vaimanāt. Jebkurā kaut cik valstiski nozīmīgā notikumā tiks saskatīts sliktais un par to visi vaimanāt vaimanā, taču lietas labā nedara neko (vai nepietiekoši maz). Atceramies kaut vai tos laikus, kad tika lemts par iestāšanos Eiropas Savienībā. Es atturēšos no paša fakta analīzes, taču atceros, ka tolaik vairāk bija bļāvēju nekā cilvēku, kas gāja un balsoja. Ak, neatceramies tik senus notikumus? Un kā ar pagājušo pāris gadu tautas nobalsošanas akcijām? Tās ļoti labi parāda, ka latvieši paši pa sevi ir nekāda tauta un neparko nevēlas būt noteicēji savā valstī. Un brīžiem tā vien šķiet, ka mums ir vajadzīgs izteikts vadonis, kas aizvedīs uz “zemi apsolīto”. Tā, būtībā, arī ir mūsu kā nācijas lielākā problēma - mēs nesaprotam, ka valsti nevada tikai “100 gudrās galvas” un arī pati pa sevi tā nekur nevedīsies. Pašiem ir jāseko līdzi apkārt notiekošajam Latvijā/pasaulē un svaigu galvu jādomā, jāveido savs viedoklis, kuru nevajag kautrēties (darbu veidā) paust atbilstošos notikumos: mītiņos, referendumos un vēlēšanās!

Brīžiem mani uzjautrina kā visi ķengā Saeimas namā sēdošos vīrus un sievas. Un ķengā lieli, ķengā mazi. Ķengā cilvēki izglītoti un cilvēki ne īpaši izglītoti. Katrs deputātu solis tiek uzmanīts un pie pirmās iespējas soli spērušais tiek noķengāts. Un šajos momentos kaut kā piemirstam, ka paši vien esam šos kungus ievēlējuši. Uzskatāms piemērs. Aizbraucam uz Maskavas foršstati, atrodam sredņestatističesko Ļošu un smaidu sejā iespiežam viņa netīrajā plaukstā sava dzīvokļa atslēgas. Pastāv diezgan liela iespējamība, ka šis iepriekš pieminētais Ļoša savas trīsstrīpainās bikses aiz laimes pieslapinās un pat nepārģērbis citas, aizskries iznest no dzīvokļa visu kas kustas un nekustas. Un šoreiz es Ļošas tēlu varu pielīdzināt daļai mūsu valstvīru. Paši ļāvām viņiem rīkoties un saņemam pēc nopelniem. Padomājam par to ik reizes, kad ir vēlme izspert kādu vaimanājošu tekstu adresētu Saeimas darba virzienā. Tikpat labi to iztulkojam kā: “Ha, es esmu losis. Negāju uz referendumu/vēlēšanām un tagad mani drāž visi kam vien nav slinkums!”

Es neesmu politologs un katras partijas katra deputāta izteikumu/darbu analīze nav mans darbs vai hobijs taču es uzskatu, ka kopumā valdība dara daudzas lietas, kas ir vajadzīgas. Paši labi zinam, ka finansu krīze nav tikai Latvijā, bet visā plašajā pasaulē un katra nācija to izjūt lielākā vai mazākā mērā un tas ir tikai saprotams, ka Latvija kā nīkulīga eksportētāja un produktu/pakalpojumu ražotāja to izjūt it īpaši skarbi. Es nekādā ziņā nesaku, ka viss ko dara valdība, ir svēti un šķīsti, bet vienmēr un visur būs cilvēki, kam savas intereses būs svarīgākas par darba pienākumiem. Un deputāts ir konkrētas profesijas darbinieks. Un viņus kāds ievēl. Es jau kuro reizi uzsveru vēlēšanu svarīgumu un ne velti. Ja esi nosēdināts blakus zelta kaudzei, ir grūti nepiestūķēt pilnas kabatas, muti un vienu citu vietu ar šiem dārgumiem. Tad vismaz jāpiedomā ko sēdināt pie šīs kaudzes.

Visvairāk valdības rīcībā man nepatīk šausmīgi ātrā lēmumu pieņemšana un sabiedrības neinformēšana par to vajadzību. Jā, es saprotu, ka liela daļa no valdības ikdienas darba ir nesaprotama latvietim vulgaris, taču šāda neinformēšana tikpat loģiski man liek domāt, cik daudz lēmumu tiek pieņemti man nezinot. Es turpmākajā laikā tomēr gribētu redzēt caurspīdīgāku šo valdības darbu.

Vēl problēmu es saskatu apstāklī, ka es īpaši neredzu tādus politiskos spēkus/cilvēkus ar kuriem varētu “nomainīt” esošās “galviņas”. Tieši tāpēc “Nost ar Saeimu!” akcija (kuras pozitīvam iznākumam es gluži vienkārši neticu) atkrīt jau pašā saknē. Nu atlaidīs Saeimu, ko tālāk? Idejas ir? Cilvēki ir? Mani pat baida šāds iespējamais notikumu pavērsiens, jo tad pienāks lielais iespēju laiks kaut vai prokrieviskiem politiskajiem spēkiem. Vai mums, latviešiem, to vajag? Padomājam divreiz.. padomājam trīsreiz..

Par tiem nemiera cēlājiem. Es neuzskatu, ka vardarbība ir pareizais risinājums. Tā nekad nav bijusi pareizais risinājums un ar varu nav iespējams panākt labu rezultātu. Tāpēc pirms dažām dienām masu medijos uzjundītie teksti/sižeti par aicinājumu uz vardarbības aktiem mītiņa laikā, ir klaji provokatīvi un neracionāli. Tur ir jābūt bērnībā ar galvu uz leju kritušam, lai domātu, ka no vardabības kaut kas sanāks. Būs darbs policijai un skaisti kadri svešzemju medijiem. Cita rezultāta nekāda. Un nevajag arī šutināties par to, ka varas iestādes ravē laukā uz vardarbību aicinošas mājaslapas. Tas ir tikai normāli!

Vienīgās radikālās darbības, kas (manā skatījumā) var reāli nest kādu labumu ir streiki. Uz kādu laiku streiku piesaka transporta joma, izglītības joma. Tur gribi negribi valdībai būtu jārīkojas, tomēr nenoliedzami cietēji atkal būtu mēs - sabiedrība.

Un vēlreiz.. Kāpēc tad es aicinu apmeklēt šo mītiņu? Es redzu, ka šobrīd Latvijā notiek daudz nejēdzības gan pārvaldes līmenī, gan hierarhiski zemākajā - sabiedrībā un es šo mītiņu uztveru kā TAUTAS rīkotu pasākumu, kur tā vienojas kopīga mērķa vārdā - lai norādītu vadītājiem, ka “īsti labi nav”. Nav jābūt naivam antiņam un jādomā, ka pēc šī mītiņa pēkšņi viss mainīsies uz labu. Nē, tā notiek tikai pasakās. Taču jo lielāks skaits neapmierināto rīt savāksies Doma laukumā, jo lielāka iespējamība, ka par savu rīcību aizdomāsies gan valdība, gan mēs paši.

P.S. Māris raksta, ka rīt Neatkarīgās Rīta avīzes mājaslapā (nra.lv) būs iespējams vērot tiešraidi no Doma laukumā notiekošā mītiņa.

  Tweet