Labvakar, Latvija! Vadu/radioviļņu otrā pusē pa pogām dod jūsu padevīgais kalps - krizdabz. Kopš pagājušās svētdienas es tīri tehniski atrodos komandējumā un tā kā šovakar esmu “iestrēdzis” Lietuvā un viesnīcā, kurā nakšņošu ir pieejams Interneta pieslēgums, tad izmantošu izdevību, lai padalītos ar atziņām, kas iekrājušās šīs nedēļas laikā ceļojot pa Eiropu.

Lai arī man pašam sava auto nav, tomēr pie stūres sēsties pirms dažiem gadiem iegūtais rozā krāsas papīrelis ļauj kā arī pedāļu spaidīšanas un “štepselēšanas” pamatprasmes iegūtas. Raksta tapšanas brīdī komandējuma ietvaros esmu nostūrējis jau vairāk par 3000km un priekš manis un tik īsā laika sprīdī tas ir ievērojams daudzums. Ir nobraukts no Latvijas līdz Polijai un atpakaļceļā uz Latviju krustām šķērsām (vārda vistiešākajā nozīmē) ceļoju pa Lietuvu, kur arī atrodos šobrīd. Domājams, ka rīt jau iebraukšu Latvijas, manas tēvzemes, teritorijā. Gana daudz jauna un interesanta piedzīvots pa šīm dienām un ir lietas par kurām arī gribu uzrakstīt.

Par ceļu kvalitāti

Pēdējo divu nedēļu laikā darba sakarā sanācis izbraukāt Igauniju, Lietuvu, Poliju un visai loģiski, ka rodas novērojumi par ceļu kvalitāti šajās valstīs. Un, jā, Latvijā kopumā ņemot ir vissliktākie ceļi no apskatāmajām valstīm. Jā, arī Lietuvā un Igaunijā vietām (mazākas nozīmes) ceļi ir ar sliktāku seguma kvalitāti, tomēr Latvijā tādi ir pārsvarā. Un ļoti krasi šīs lietas ir redzamas uz ceļiem, kas šķērso Latvijas robežu. Piemēram, braucot mājās no Igaunijas caur Valku - estu pusē ceļš kā spogulis, pie mums.. nu jūs jau zinat kāds. Bez tam gan Igaunijā, gan Lietuvā un Polijā ir daudzmaz normālas autostrādes. Latvijā galvenie lielceļi - transporta artērijas ir sliktā stāvoklī. Laikam tāpēc arī oficiāli neesam brīvi laist ātrāk par 90km/h. Es ceru, ka turpmākajos gados ceļus būvēs/labos ar straujākiem tempiem.

Par ceļu remontdarbiem

Ceļus vasaras laikā labo visās šajās valstīs, tomēr katrai tautai ir savi “paņēmieni”. Piemēram, Latvijā aizver ciet pusi ceļa (joslu) un pārdesmit kilometru garā ceļa posmā saliek tikpat luksoforus. Izbrauciet ceļa posmu Jēkabpils - Rēzekne un sapratīsiet par ko es runāju. Igaunijā ceļu remontiem luksoforus nepielieto (vismaz es nemanīju), taču šiem ir savas metodes. Kaut kā maldījos, meklēdams vienu pilsētu un pēkšņi ceļš beidzas - sākas rakumi un man priekšā smagā mašīna uz ceļa manā joslā izgāž grants vezumu. Blakus stāv ekskavators, taču tas nekust ne no vietas. Pasēžu mašīnā, pakūkoju un izlienu uzprasīt fūres šoferim vai šeit un šodien būs braukšana. Šis sakās, ka būs un jau pēc minūtēm 10 ekskavators izlīdzinājis manu joslu un varu turpināt ceļu. Lietuvā, savukārt, jau vairākās vietās ceļu remontu dēļ tiek veidoti gari apvedceļi, kas ved caur maziem ciemiem, mežiem. Tad nu brauc pa tādu nakts vidū un domā kur vispār nokļūsi.

Par navigatoru

Šim braucienam man tika iedalīts arī TomTom navigators un ar to man gadījās gan pozitīvi, gan ne tik pozitīvi piedzīvojumi. Jāatzīst, ka pirms tam neko daudz nebiju ar šādiem aparātiem noņēmies, tāpēc pirmās dienās pat ar TomTomu maldījos apkārt tikpat slikti kā bez tā, taču ar laiku piešāvos. Galvenais spriedums ir tāds, ka braukšana ar navigatoru ir gan vienkāršāka, gan drošāka un ātrāka. Iestādam mums vajadzīgo galapunktu un sekojam digitālā kalpa norādēm. Nav vairs jāskatās katra ceļazīme un krustojumos vairāk laika varam veltīt drošai braukšanai nevis domājam kur nogriezties. TomToms jau laicīgi pasaka kur un kad jānogriežas kā arī vizuāli labi redzam kurā tieši nobrauktuvē vai krustojumā. Taču viss var būt ne tik pasakaini kā izklausās. Ja karte ir paveca, tad digitālais navigators var ievest pilnīgās “auzās”. Jā, Varšavā es atklāju, ka gluži pēdējā svaiguma kartes man nav ielādētas un bija gana jāpamokās (jāskatās uz analogajām ceļazīmēm), lai tiktu laukā no pilsētas.

Par satiksmes drošību, “lācīšiem” un radariem

Šī brauciena laikā esmu sapratis, ka ļoti liela nozīme satiksmes drošības uzlabošanai ir tieši ceļu kvalitāte. Teiksim, Lietuvā uz autobāņa tu vari vālēt cik atsaldēti vien vēlies, un neko diži bīstamu nesaražosi. Taču ar šādu pašu atsaldētības pakāpi nokļūstot uz Latvijas līkumainajiem, šķībi greizajiem ceļiem bīstamas situācijas garantētas gan pašam atsaldenim, gan citiem ne tik atsaldētajiem biedriem. Tā kā vēl ļoti labā atmiņā man Latvijā Jāņu laikā sastapto ceļu policijas ekipāžu graujoši fenomenālais skaits (0), tad vakardien izbraucot cauri Lietuvai uz ceļiem redzēju ļoti daudz “sienāzīšu” pie tam gan rītā, gan vakarā, gan naktī. Bez tam lietuviešu braļukām ir arī policijas mašīnu maketi ceļu malās. Vietējiem tas noteikti nav nekas jauns, bet es vakar pavisam apzinīgi sabremzējos kalna lejā ieraugot kaut ko, kas no attāluma izskatās pēc policijas auto. Nu ko, uzdevums izpildīts - es uz doto ceļa posmu kļuvu rātns. Arī Polijā ceļu policija strādā, uz ceļiem to var redzēt. Te tā skatos, ka arī līdz Latvijai ir “atnākuši” fotoradari, kas pats par sevi ir apsveicams solis. Polijā tādus redzēju ĻOTI daudz un pirmajā dienā īsti nezināju kā rīkoties. Redzi, zem dažiem vietējie skrien garām, pie citiem piebremzē. Vēlāk par šo lietu aprunājos ar vietējiem un šie izstāstīja, ka ne visi radari ir aktīvi un, pats interesantākais, poļi arī vieglajās automašīnās izmanto īsviļņu radio (tādus pašus kā lieto tālbraucēji šoferi) un tad caur tiem ļoti labi sazinās savā starpā un noskaidro kāda braukšana sagaidāma. Tāpat tiek paziņots arī par priekšā gaidošajām policijas ekipāžām un poličus vietējie sauc par “lācīšiem” un, ja tie stāv ar radaru, tad pa radio poļu pani saka, ka priekšā gaidāms lācītis ar fēnu. Tāpat arī polis teica, ka uz Latviju jau nu sodus nesūtīs neviens. Ceru, ka nebija melots un mājās jau negaida kaudze ar poļu soda kvītīm. Braucot pa Lietuvu vai Poliju, bieži var redzēt klasisko “nomidžināšanu” ar uguņiem, tādējādi paziņojot, ka priekšā ir noslēpušies “lācīši” un to šo valstu braucēji dara regulāri. Man šķiet, ka Latvijā tagad jau krietni mazāk ir izplatīta šī izlīdzēšana. Un vēlreiz par radariem Latvijā. Es uzskatu, ka tie ir nepieciešami, jo mums braukšanas kultūra krietni pieklibo un radari pārmācīs daļu skrējēju. Taču.. es nu gribētu, lai tie tiek izmantoti nevis kur pagadās, bet vietās, kur tie ir nepieciešami. Piemēram, iebraucot pilsētās vai uz trases, ja priekšā ir pagrieziens pirms kura ir jāsabremzējas. Tas būtu tikai normāli un reāli uzlabotu satiksmes drošību. Taču, ja tādi tiks likti uz klaja lauka, trases vidū.. nu tad sorry, tas ir debili. Es uzskatu, ka nav jābremzē plūsma uz taisna ceļa posma. Un kas par to, ka ļaudis brauc ar optimālo ātrumu ~110km/h. Bet nu, cik no mums šos radarus Latvijā ir redzējuši dzīvē? Pagaidām nav ko trīt mēles, atliek vien CSDD un citu atbildīgo direkciju vīriem novēlēt gaišus prātus plānojot šo radaru izvietojumus.

Par Poliju

Pirms šī komandējuma Polijā esmu bijis tikai caurbraucot un neko vairāk par apkārtni ap benzīntanku, kurā mūs izlaida pačurāt, nebiju redzējis. Šoreiz jau dabūju vairāk iespējas iekrāt iespaidus. Un kopumā iespaidi ir pozitīvi, man patika tie cilvēki ar kuriem sanāca kontaktēties un Polija kā tāda. Uz ceļiem gan ļoti daudz beigtu lopiņu (lapsas/kaķi/suņi/alņi), bet visādi citādi prieks braukt. Vietēji krievu valodu nesaprot vai negrib saprast (lai arī man liekas, ka poļu valoda ir līdzīga krievu valodai) tāpēc jāmēģina ar viņiem sazināties angliski. Biju izbrīnīts par to, ka Polijā ir tik daudz skaistu cilvēku. Pirms tam kaut kā par to nebiju iedomājies, bet pastaigājos pa pilsētu, uz ielām redzēju ļoti daudz skaistas meitenes. Jā, arī ceļu malās tādu ir gana daudz. :D Pirms brauciena paziņas mani baidīja, ka uz ceļa malām būs sastopamas konkrētus pakalpojumus sniedzošas dāmas, kas nebūt nav pievilcīgas, taču realitātē tur uz ceļa malām stāv smukākas meitenes nekā biju iedomājies. Interesanti, ka vietējie tās dēvē par “saldējuma pārdevējām”. Un vispār, Polijā ceļa nomales ir īsts tirgus placis. Ik uz soļa tiek tirgots ogas/sēnes/dārzeņi/antiradari/mašīnas. Pozitīvi, ka poļiem ir normāla (manai latvieša saprašanai) virtuve. Nogaršoju viņu nacionālo zupu Zurek kā arī tikpat nacionālos padzērienus alu Zywiec un silto medus padzērienu. Badā pie poļiem nenomirsi. Iebraucot Polijā laikam uztrāpīju uz izteikta tranzīta ceļa un katra piektā mašīna/fūre bija ar Latvijas numuriem un arī vēlāk sanāca veikalos uzskriet latviski runājošiem cilvēkiem. Sīkums, bet fakts. Tā kā Polijā brauciena galamērķis bija pilsēta ar nosaukumu Częstochowa, tad nevarēju neapskatīt arī turienes (un vispār Eiropas mēroga) nozīmes Jasna Gora katedrāli. Arī Latvijā ir gana daudz lielu un krāšņu baznīcu, tomēr šī ir patiešām grandioza un krāšņi veidota katedrāle.

Par Lietuvu

Par mūsu pašu kaimiņiem, lietuviškām braļukām man ir daudz sliktākas domas. Cilvēki īgni un nekādas patikas nav ar viņiem komunicēt. Angliski nerubī, krievu valodu mazliet saprot un tādi bremzes, ka arī ar krievu valodas zināšanām ir par maz. Viņu pašu valoda ir smieklīga no malas, tāda neriktīga latviešu valoda, kas pārlieku pārbāzta ar mīkstinājumiem. Un viņiem ir nelabs paradums pa naktīm vērt ciet benzīntankus un viesnīcas. Vot to es nesapratu - kāda jēga no benzīntanka vai viesnīcas, ja tajā nevar tikt iekšā nakts laikā. Vakar, piemēram, es mazliet par vēlu sāku meklēt naktsmītnes (ap vienpadsmitiem vakarā) un apbraucu kādas 6 viesnīcas, kuras TomToms atrada tuvāko 50km rādiusā un VISAS jau bija ciet un neviens arī nelikās ne zinis par aiz durvīm stāvošo sagurušo latviešu braļuku. Par laimi ap 3 naktī atradu naktsmājas, bet biju jau samierinājies ar domu, ka nakts būs jāpārlaiž mašīnā. Tā lūk ar lietuviešiem, īsti riktīgi viņi kā tauta nav. Cerams, ka šo nelasa kāds lietuvietis un rīt sveiks un vesels tikšu laukā no šīs valsts.. :D

Kas ilgi nāk, tas labi nāk. Aptuveni šādi es varu pateikt kāpēc tāds palags šoreiz sanācis.

P.S. Pirms pāris dienām pamanīju, ka Arturs Mednis aicina nosaukt cilvēkuprāt interesantos un kaut kādā mērā viņiem nozīmīgos blogus un šodien biju patīkami pārsteigts, cik daudzi cilvēki ir norādījuši manu blogu. Es vēlos pateikties tiem maniem lasītājiem, kas norādīja manu blogu - jūs tiešām man sagādājāt patīkamu pārsteigumu (kad apkārt ir vieni vienīgi nepatīkami lietuvieši).

P.P.S. Vai Rīga jau piedziedāta? :)

  Tweet