Platforma MusicPēdējo nedēļu laikā, kopš Platforma Music ir palaidusi bezmaksas mūzikas ielādes akciju, gana daudz rakstu par šo kompāniju ir parādījušies gan lielākos plašsaziņas medijos, gan mūsu zemes blogos. No sākuma visi skrēja apziņot par pašu akciju, taču ar laiku sāka parādīties ne pārāk pozitīvas dabas ieraksti gan akcijas, gan pašas Platformas sakarā. Blogeri sāka pamanīt dažādas neērtas/neveiklas akcijas un pašas lapas nianses un par tām rakstīja. Vienam nepatika 10 dziesmu limits, kāds cits pamanīja, ka dziesmas “rotā” zagtas programmatūras faktu apliecinoši komentāri. Tas viss ir tikai normāli - cilvēki pamana neprecizitātes un par tām ziņo.

Arī es nebiju “bez grēka”, savā blogā gan aktīvi paudu savu viedokli par Platformas bezmaksas mūzikas akcijas nepilnībām, gan par zagtas programmatūras izmantošanu. Tomēr mana vēlme nebeidzās tikai ar savas sāpes izkliegšanu, es nosūtīju arī e-pastu uz Platforma Music, lai šie kaut ko dara lietas labā. Atbildi nesagaidījis, drukāju kārtējo negatīvo rakstu par to kā var iegūt Platforma Music lapā atrodamās dziesmas (to preview versijas) bez maksas.

Es uzskatu, ka savā ziņā sanāca tāda kā Platforma Music nomelnošanas kampaņa. Lai arī ne iepriekš izplānota un organizēta, tomēr Latvijas blogos šī kompānija tika pieminēta vairāk negatīvā nekā pozitīvā veidā. Lai arī varbūt kāds iebildīs, ka blogi jau vien fufelis ir un tie neko reāli neietekmē, tomēr gluži pilnībā šim apgalvojumam es piekrist negribēšu. Jā, varbūt maz kas mainās, ja par kādu tēmu uzraksta viens blogs, taču, ja par to raksta vairāki Latvijas blogi, tad tas atstāj savu daļu ietekmes. Sākot no to lasītāju (simti-tūkstoši cilvēku) viedokļu ietekmes, kas lasa blogus un beidzot ar Google meklēšanas rezultātu ietekmēšanu (šajā gadījumā neapzinātu). Pamēģinam Google meklētājā pameklēt uz atslēgvārdiem “Platforma Music” - 3. un 4. (!!!) rezultāts ir tieši šo pašu blogu negatīvie raksti, kuros norādīts uz to, ka Platforma Music izmanto zagtu programmatūru. Un es uzskatīšu par ne-tālredzīgu tādu priekšnieku, kuram vienalga kas tiek atrasts Google meklētājā, kad tiek meklēts viņa uzņēmums.

Jā, te var izvērst rakstu par to kā Internetiāņi (Interneta ļaudis: blogeri, spameri, SEO zeļļi u.c.) var speciāli un ar dažādu mahināciju palīdzību izvērst mērķētas nomelnošanas kampaņas. Jā, tas viss ir iespējams un Latvijā cīņa par vietu Google meklēšanas rezultātos pagaidām ir drīzāk viegla nekā sarežģīta. Taču šajā konkrētajā gadījumā par Platforma Music par “vainīgajiem” es tomēr vēlos saukt pašu Platformu. Visai drīz pēc mana pēdējā raksta ar mani sazinājās kāds Platformas darbinieks, kas vienkāršā valodā arī izskaidroja kas ir vainas un ko viņi var darīt, lai situāciju uzlabotu. Un mūsu sarakstes gaitā es gan pateicu savas domas par Platformas kļūmēm, gan viņš izklāstīja kas/kā un kāpēc. Tieši šādas cilvēcīgas atbildes trūka divas nedēļas iepriekš, tad arī krietnai daļai cilvēku nebūtu sabojāts priekšstats par kompāniju. Es uzskatu, ka nu ir pienācis tas laiks, kad arī Latvijā uzņēmumiem, kas veido uz Internetu vērstus projektus, ir vismaz ar vienu aci (hint: nekur.lv) jāpaseko, ko par viņiem raksta blogos. Blogeri ir tikai cilvēki, viņi izsakās par lietām, ko redz un, ja redz nesmukumus, tad par to arī uzrakstīs. Un paliks tikai negatīvāki savos vārdos, ja apskatītais uzņēmums/projekts nepaudīs savu nostāju par atrastajām kļūmēm. Un šoreiz nav obligātas baltiem diegiem šudinātas preses relīzes, pietiek ar vienkāršu un cilvēcīgu e-pastu: “Sak, paldies par norādi, centīsimies labot kļūdu.” Tiks aiztaupīta iespēja patrīt mēles blogeriem un tiks aiztaupīta negatīva publicitāte uzņēmumam vai projektam. Es ieteiktu par to padomāt!

Un tagad mazliet tuvāk pie lietas. Jā, es biju diezgan negatīvi noskaņots pret Platformu, jo man neviens neatbildēja uz godprātīgi norādītajām kļūdām un līdzko uzradās iespēja uzrakstīt kādu nesmukumu Platformas virzienā, nenoturējos un drukāju. Taču konkrēti pēdējā rakstā mazliet aizrāvos un ne līdz galam izprotot problēmu (domāju, ka tiek izzagtas dziesmu kvalitatīvās versijas), izteicu pārsteidzīgus pieņēmumus (par zagšanu). Runa ir par pd.codeslide.com un tamlīdzīgu projektu (kas ir saradušies ne viens vien) darbības principiem: to nevarētu saukt par mūzikas zagšanu - viņi vienkārši savāc brīvi pieejamās dziesmu preview (tās, kas paredzētas noklausīšanai lapā) versijas. Šie audio gabali ir draņķīgas kvalitātes (112kbps), tātad zagšanas ieguvums ir diezgan nelietojams.

Tomēr, kad arī Dienas Bizness “uzķēra” šo tēmu, sapratu, ka nu ir par daudz sadarīts. Palūdzu Platformas darbiniekam sagatavot mazu uzrunu Latvijas blogeriem, kas tad īsti Platformā notiek, lai šo tekstu varu nopublicēt savā blogā. Joprojām uzskatu, ka Platforma Music ir daļēji vainīga pie tā, ko par šo uzņēmumu raksta Latvijas blogos, jo novilcinājās ar savu komentāru uz blogeru atrastajām vainām, taču saprotu arī to, ka tikai cilvēcīgi un godīgi ir iesaistīties diskusijā un censties labot visas problēmas, kas ir radušās.

Tieši tāpēc zemāk var lasīt Platforma Music skaidrojumu par pēdējā laika neražām ar bezmaksas mūzikas akciju:

Pēdējās pāris dienas esam sekojuši līdzi norisēm LV blogos attiecībā uz Platforma Music jauno bezmaksas mūzikas servisu. Mēģināšu kliedēt slikto auru, ko radījuši dažādi neoficiālie pieņēmumi.

Par kavēšanos ar atbildi šī bloga autoram – mūsu mazajā uzņēmumā uz info meiliem atbild pats direktors. Neveiksmīgas sakritības dēļ viņš bija atvaļinājumā līdz šīs nedēļas sākumam. Parasti viņš ļoti labprāt komunicē ar visiem mūsu klientiem.

Par programmatūras izmantošanu – mp3 faili tiek saņemti dažādos veidos – arī no pašiem mūziķiem, menedžeriem. Ne vienmēr tos apstrādājam mēs paši un izsekot, kā katrs fails pie mums nonācis, nebūs iespējams. Esam sākuši pārbaudīt visu katalogu un izlabosim attiecīgos tagus.

Par servisa kvalitāti – mazam uzņēmumam īstenot šādu pilotprojektu nav viegli, darbs Graftonā ilgst jau 1,5 gadus un diemžēl joprojām ir daudz nepilnību. Mēs pārstāvam projekta idejisko pusi un projektu attīstīt ļāvis tikai mūsu entuziasms un vēlme piedāvāt jaunu un inovatīvu alternatīvu mūzikas ieguvei, bet saskārāmies ar daudzām praktiskas dabas problēmām idejas realizācijā. Kā saka, pirmie kucēni jāslīcina.

Par lejupielāžu ierobežojumiem – sponsors par katras dziesmas ielādi lietotāja vietā samaksā Ls 0,15, kas tālāk sadalās trīs līdzvērtīgās daļās – Ls 0,05 autoram, Ls 0,05 izpildītājam un Ls 0,05 Platformai. Ls 0,15 ir maksimālā summa, ko sponsors ir ar mieru maksāt par vienu kontaktu ar lietotāju, t.i., video reklāmas noskatīšanos. Šī iemesla dēļ nav iespējams uzreiz lejupielādēt visu albumu. Līdz ar to, tā kā „veikalu” primāri veido albumi, nav pieejams atsevišķs, ērti lietojams un pamanāms links „Paņem par brīvu”. Reāli rēķinot, ja sponsors ir vienu cilvēku ir gatavs tērēt Ls 0,15, tad viņam sanāktu tikai viena dziesma, nevis 10 dienā, kā ir šobrīd. Sāpīgais posms ir reģistrēšanās, bet esam izvēlējušies šo variantu kā optimālo lejupielāžu ierobežošanai, nevis IP adresi (publisko datoru utt. dēļ). Salīdzinājumam - ASV bezmaksas mūzikas pionieris Spiralfrog piedāvā failus ar striktiem DRM ierobežojumiem un liek skatīties 90 sekunžu reklāmu. Mēs tomēr izvēlējāmies demokrātiskāko iespējamo variantu, jo vēlamies piesaistīt lietotāju mūsu servisam, nevis aizbiedēt par labu ierastajiem DC++ utt.

Par trešo pušu servisiem, kas piedāvā Platformas mūziku nelegāli – šeit ir pieejamas dziesmu Preview versijas ar samazinātu bitrate 112 kbps, īstajiem lejupielādes failiem tas ir vidēji 256 kbps. Lapas izstrādātāji Grafton bloķēs šo nelegālo servisu piekļuvi mūsu serverim un, iespējams, arī būsim spiesti samazināt bitrate uz 96 kbps, lai arī nevēlamies, lai mūzikas klausīšanās Platformas servisā kļūtu mazāk baudāma.

Vēlējāmies pateikties blogu autoriem, kas informēja mūs un norādīja uz mūsu servisa trūkumiem.

Platforma Music

Katra paša ziņā ir izlemt kā vērtēt šo Platformas atbildi, taču mana nostāja ir skaidra. Es vēlos teikt paldies Platformas darbiniekiem, ka beidzot noreaģēja un sniedza arī atbildi un es ceru, ka tuvākajā laikā tiks sakārtotas visas greizās vietas un lietas. Galu galā, mana galvenā doma bija nevis nomelnot šo uzņēmumu, bet gan aizcīnīties līdz manis sadzirdēšanai, ko esmu paveicis!

 

Par raksta autoru:

Kristaps (krizdabz) ir aizrautīgs jauno tehnoloģiju fans kā Internetā, tā ārpus tā. Ikdienā strādā par datorsistēmu administratoru un interesi par šo arodu neierobežo darba stundas. Internetā aktīvi darbojas veidojot blogu krizdabz.lv, tā mazāko brāli mini.blogeris.lv, kā arī pieskata urbānās vides baudītāju projektu bradajumi.lv. Pēdējā laikā aizrāvies ar Google aizsākto mobilo ierīču platformu Android un tāpēc veido resursu androids.lv. Brīvdienās iespējams viņu satikt kādā no Rīgas klubiem spēlējot un promoutējot dubstep mūziku - kopā ar domubiedriem uztur dubstep.lv. Viņa ikdienas gaitām var sekot līdzi Twitterī.