Tā nu ir iegājies, ka es vairāk vai mazāk, bet sekoju līdzi tam, kas ik dienas tiek ierakstīts daudzajos Latvijas blogos. Pārsvarā, protams, tiek publicēta informācija, ko jau esmu kaut kur lasījis vai arī tā mani vienkārši neinteresē. Taču gadās arī interesanti un noderīgi ieraksti. Un pat ja ne vienmēr autors ir spējis kvalitatīvi izklāstīt savu ideju, tomēr esmu ieguvējs - es par konkrēto tēmu aizdomājos un gūstu savas atziņas. Šī diena šajā ziņā ir apbrīnojami produktīva: Latvijas b*sfērā esmu uzdūries trīs ierakstiem, kas manī raisa pārdomas un, kuros tiek apskatītas tēmas par kurām man pašam ir ko teikt. Lai nav pie katra ieraksta atsevišķi jākomentē, savas domas izteikšu šeit, savā blogā. Savas pārdomas šoreiz izteikšu par sekojošiem tematiem: laacz kā blogeris autoritāte, blogeru anonimitāti tīmeklī, grāmata par blogiem latviešu valodā.

laacz - blogeris autoritāte

Kādā no nesenajiem Kaspara [laacz.lv] bloga ierakstiem Jeremy visai asi izteicās bloga saimnieka virzienā: “Un jā, Laacz, tu esi pirmais no tiem, kurš veģetē uz ilgdzīvotāja statusa rēķina. Sākot blogot šodien tevi nelasītu teju neviens.”. Šis Jeremy komentārs bija tik trāpīgs, ka jau aiz tā citos komentāros cilvēki sāka par šo tēmu spriedelēt un pats Kaspars šodien arī izteica savas domas ierakstā “Veģetēšana un izgulētie lauri“.

Tiem, kuriem blogi nav ikdiena, varu īsumā apskaidrot situāciju. Kaspars, citiem zināms kā laacz, ir Latvijā zināmākais un pazīstamākais blogeris, kas savu blogu veido nu jau devīto gadu. Jeremy, savukārt ir mūsdienīgs jaunietis, kas parakstījis gadu, piever savu blogu un publiski visiem norāda, ka redz viņš ir tas gudrais čalis, kas zina kādi blogi ir veiksmīgi un ko cilvēki lasa/nelasa, un, ka Latvijas lasītākā bloga autors vairs nejēdz rakstīt savu blogu. Tomēr savu daļu taisnības Jeremy komentāra es saskatu. Te es runāju par otro teikumu. Un nevis nelasītu teju neviens, bet lasītu ne pārāk liels skaits cilvēku. Redzi, Kaspars ar savu blogu pa šiem daudzajiem gadiem ir spējis piesaistīt patiešām apjomīgu publiku un tas šoreiz ir pats galvenais. Svarīgs ir nevis blogs, kurā kaut kas tiek pateikts, bet gan pati persona (kaut vai virtuāla), kas raksta. Un es uzskatu, ka Kaspars šos daudzos gadus ir godprātīgi izturējies pret saviem lasītājiem, gan pastāstot kas jauns viņa dzīvē, gan padaloties ar zināšanām tehniska rakstura ierakstu veidā. Viņa viedoklī ieklausās un uz viņa teikto atsaucas (un tas nav tik vien blogos), tas jau uz kaut ko norāda.

Es Kaspara blogu lasu, jo es ieklausos viņa viedoklī un cienu viņu kā sava aroda profesionāli. Vai esat pamanījuši, ka viņš reti kad iesaistās visādos sviestainos blogu karos un citās muļķībās uz kuru pamata daudzi mūsu brāļi un māsas tīko pēc lētas publicitātes? Man vienkārši simpatizē cilvēki, kas ne tikai runā, bet arī dara. Un, piemēram, nekur.lv gadījumā dara patiešām labi un kvalitatīvi. Kaspar, es Tev ieteiktu neķert kreņķi, tam gluži vienkārši nav iemesla. Kā redzi, konkrētā ieraksta komentāros lielākā daļa lasītāju atzinīgi vērtē to, ko dari. Un es pats kā blogeris brīžam apbrīnoju to publiku, kas ir savākusies ap Tavu blogu - tik kvalitatīva tā ir. Tavi lasītāji ir cilvēki, kas nebīstas izteikt savu domu vairāk nekā vienā teikumā, kas aktīvi iesaistās diskusijā un papildina citus diskusijas dalībniekus kā arī Tevi pašu. Un tas taču ir viens no fundamentālajiem iemesliem kāpēc cilvēki vispār raksta blogus - lai gūtu jaunas zināšanas. Veiksmi!

Anonīms blogeris - nevienam nevajadzīgs blogeris

Šodien Māris [nombre.lv] savā rakstā “Anonimitāti blogos nerespektē” aizskāra blogeru anonimitātes tēmu par kuru arī es savulaik biju rakstījis. Nesen notikušajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīkotajā diskusijā par blogiem, pavīdēja atziņa, ka lasītājam ir svarīgi, lai bloga autors ir savas jomas profesionālis/autoritāte un, lai viņš spēj nodrošināt aktuālu informāciju. Ja izpildās šie divi noteikumi, lasītājs iegriezīsies blogā vēl un vēl. Rakstot zem segvārda, mēs savā ziņā slēpjamies no lasītāja un kāpēc, lai viņš būtu pretīmnākošs, ja mēs kā autori to nedaram. Kāpēc viņam komentēt, kāpēc viņam iegriezties noname blogā par kura sniegtās informācijas ticamība ir apšaubāma?

Jā, protams, ne visiem blogiem ir vajadzība pēc autora informācijas publiskošanas. Tā nav nepieciešama blogiem, kas raksta par sprāgstvielu veidošanu mājas apstākļos. Tā nav vajadzīga blogiem, kuros autors raksta muļķības vai izvieto muļķības dažādu audio/video/attēlu veidā. Tā nav vajadzīga dažādiem specifiskiem blogu projektiem, kas, piemēram, saviem lasītājiem piedāvā kādus mākslas šedevrus. Ja tu vēlies, lai tevis rakstītajā ieklausās, tad iepazīstini ar sevi savus lasītājus. Tas taču ir tikai normāli. Es uzskatu, ka anonimitāte Internetā nav iespējama pēc definīcijas. Vienmēr (ieguldot lielākas vai mazākas pūles) varēs atrast kas un ko ir uzrakstījis. Tad kāpēc lieki apgrūtināt cilvēkus? :) Jebkurš mana bloga lasītājs var uzzināt pamatinformāciju par mani, bloga Autors/Kontakti sadaļā un turpat arī sazināties ar mani. Es uzskatu, ka šādai iespējai ir jābūt visiem blogiem, kas vēlas aktīvi diskutēt ar saviem lasītājiem.

Māris savu rakstu izveidoja pēc tam kad ņekijs Sandis [vietne.wordpress.com] sadomāja gudri spriedelēt par lietām, kurās nav piedalījies un ņēmās apvainot cilvēkus, kurus ne viņš pazīst, ne īsti spējīgs pamatot savu viedokli. Tas jau atgādina tādu Delfi/Apollo/TvNet komentētāja līmeni, kad nievājoši izsakās, īsti neiedziļinoties tēmā. Tā kā Latvija maza, tad visai vienkārši noskaidroju, ka šis konkrētais Sandis ir diezgan bezsakarīgs tipiņš un nav ko īsti ņemt pierē jaunieša anonīmos vervelējumus. Tāpat ar laiku pievērs savu blogu un uzbliezīs jaunu - būs atkal kā tīrs un spodrs stikliņš sabiedrības acīs.

Grāmata par blogošanu latviešu valodā

Iepriekš jau pieminētajā diskusijā par blogiem kāds pasākuma dalībnieks izteica labu piezīmi. Ka, redz, par blogiem un blogošanu ir pieejamas grāmatas gan angliski, gan krieviski, bet ne latviešu valodā un rosināja padomāt par šādas grāmatas izveidošanas noderīgumu. Šodien arī Endijs [pup.lv] savā blogā pacēla šo jautājumu, rakstot “Vai Latvijā blogeris var nopelnīt ar grāmatu rakstīšanu?“.

Es gan šoreiz gribētu runāt ne tik daudz par peļņas iespējām kā par pašu šādas grāmatas radīšanas faktu. Jā, pasaulē diezgan regulāri tiek izdotas plānākas un biezākas grāmatas par blogiem un tīmekļa tehnoloģijām un ir blogeri, kas tādējādi veicina savu popularitātes pieaugumu un pat nopelna. Latvijā situācija ir krietni savādāka, ne mums daudz blogeru, kam būtu zināšanas un laiks rakstīt šādas grāmatas, ne īsti daudz cilvēku, kas vēlētos atdot naudu par šādu darbu. Tomēr, es uzskatu, ka šāda grāmata būtu noderīga un izglītojoša tiem cilvēkiem, kuri ar interesi lasa blogus un kas vēlas par tiem uzzināt vairāk.

Dažu blogu komentāros pavīd teksti, ka daudzi vēlētos redzēt nemirst.lv vai reinistraidas.lv labāko rakstu apkopojumus grāmatas formā, bet es domāju, ka šādiem izdevumiem būtu maz jēgas. Un, nē, es nesaku, ka šajos resursos nav interersanta vai kvalitatīva satura - tas ir, bet tāds, lai tas paliek savā pierastajā Interneta formātā.

Blogošanas grāmatā varētu vienkāršā un tautai saprotamā valodā izklāstīt blogu veidošanas vēsturi pasaulē un vairāk runāt par praktiskām lietām - par to kā izveidot, uzturēt un popularizēt savu blogu. Protams, visa šī informācija ir pieejama angļu valodā un interesenti to var atrast jau tagad. Taču grāmata tomēr ir grāmata, to var iedot palasīt cilvēkiem, kas pagaidām varbūt vispār nezina kas ir blogs. Es domāju, ka šajā sakarā ir iespējams atrast gan informatīvos, gan materiālos resursus - ir jābūt skaidrai vīzijai par to, ko vēlies izveidot un kā šī grāmata var cilvēkiem noderēt. Es ticu, ka šāda grāmata kādreiz tiešām tiks uzrakstīta un ceru, ka to veidos blogeris, kas visā šajā padarīšanā ir iekšā “līdz ausīm” un tas būs liels ieguldījums cilvēku izglītošanas jomā. Protams, lieliska iespēja popularizēt savu vārdu plašākām tautas masām. Saprotu, ka grāmatas uzrakstīšana ir milzonīgs darbs, taču kādreiz kādam tas būs pa spēkam! ;)

  Tweet