Pagājušā gada septembra sākumā es (un vēl vairāki mūszemes blogeri) saņēmu aicinājumu piedalīties Vidzemes Augstskolas Komunikācijas un sabiedrisko attiecību kursa studentes Kristīnes Trautmanes veidotajā aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot emuāru (blogu) kā jaunas žurnalistikas veida priekšrocības un trūkumus salīdzinājumā ar tradicionālajiem medijiem. Anketu aizpildīju un par to aizmirsu. Taču dažas dienas iepriekš manā pastkastē ienāca e-pasta ziņojums no šīs meitenes - viņa bija sagatavojusi pētījumu un ar to varēja iepazīties arī plašākas tautas masas. Arī es pats izlasīju šo 14 lappuses garo darbu un nolēmu padalīties ar saviem lasītājiem.

Pētījuma ievadā varam uzzināt mazliet vēsturisku faktu par jauno mediju, pilsoniskās žurnālistikas un emuāru (blogu) attīstību un darbības pamatprincipiem. Tālāk seko pētnieciskā daļa, kas balstās uz anketēšanas gaitā ievāktajiem datiem. Aptaujas anketas aizpildījis 31 Latvijas blogeris un tās palīdz rast atbildes uz šādiem jautājumiem:

• noskaidrot motivāciju, kāpēc tika uzsākta un turpināta emuāru veidošana;
• identificēt kāda satura un formāta informācija tiek publicēta emuāros, kas ir informācijas avoti;
• noskaidrot emuārus autoru attieksmi pret tradicionālās žurnālistikas principiem, to izmantošanu emuāru veidošanā;
• noskaidrot vai un kā tiek izmantota iespēja uzklausīt, veidot diskusiju ar emuāru apmeklētājiem.

Tomēr tā ir tikai puse no pētnieciskās daļas. Interesantāka man šķiet otrā daļa, kurā tika aptaujāti blogu lasītāji. Kopumā anketas derīgi aizpildījuši 62 blogu lasītāji un tajās atbildējuši uz sekojošiem jautājumiem:

• Emuāru lasīšanas biežums;
• Iemesli, kāpēc cilvēki lasa emuārus;
• Lasīto emuāru saturs;
• Kritēriji emuāru izvēlē
• Uzticība medijiem.

Uzskatu, ka šis pētījums ir nozīmīgs ar to, ka to varētu saukt par pirmo Latvijā veikto blogu rakstītāju/lasītāju aptauju un tas sniedz ieskatu patreizējā situācijā šajā jomā. Izlasot dokumentu es tam vairāk piekrītu nekā nepiekrītu, tomēr uzskatu, ka vajadzēja aptaujāt lielāku skaitu blogu autoru, lai dati būtu ticamāki. Ceru, ka pētījuma autore turpinās šo labi iesākto tēmu un veidos bakalaura darbu šajā virzienā. Zemāk piedāvāju dažus izrāvumus no pētījuma kā arī vienojos ar pētījuma autori, ka varu izlikt pētījumu lejupielādei visiem, kurus tas var interesēt:

72% no visiem emuāra autoriem bija vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 14% respondentu bija vecuma grupā no 25-34 gadiem. Vecuma grupa no 15 līdz 18 gadiem sastāvēja 14% respondentu. 31% no aptaujātajiem emuāra autoriem ir augstākā izglītība, 9% respondentu ir ieguvuši vidusskolas izglītību, bet 60% ir nepabeigta augstākā.

14% no respondentiem nedēļā 10 un vairāk stundaspavada veidojot emuāru, bet vienāds skaits cilvēku jeb 43 % no visiem aptaujātajiem, pavada vienu līdz divām stundām, kā arī no trim līdz deviņām stundām nedēļā veidojot emuārus.

71% aptaujāto emuāru lasītāju vecums bija no 18 līdz 25 gadiem, 23% gadījumu respondenta vecums bija no 25 līdz 35 gadiem, bet 6% aptaujāto bija vecuma grupā no 15 līdz 18 gadiem (skat. 17. attēlu 4. pielikumā). 23% no aptaujātajiem emuāra lasītājiem ir augstākā izglītība, 13% respondentu ir ieguvuši vidusskolas izglītību, 61% ir nepabeigta augstākā, bet 3% ir ieguvuši pamatskolas izglītību.

Visbiežāk-33% no respondentiem emuārus lasa dažas reizes mēnesī, 19% lasa no trim līdz piecām reizēm nedēļā, 10% no vienas līdz 2 reizēm nedēļā, bet 3% retāk kā reizi nedēļā. 16% no visiem aptaujātajiem emuārus lasa reizi dienā un 19% to dara vairākas reizes dienā.

Galvenokārt emuāra lasītāji izvēloties emuāru saturu dod priekšroku personīgajām dienasgrāmatām (27%), tad seko izklaides(16%), sporta, kultūras, tehnoloģiju un ekspertu emuāri (9% ). Ziņu un politiskie emuāri interesē 8% no respondentu, bet korporatīvos emuārus lasa tikai 1%.

Pilno pētījuma dokumentu varam iegūt šeit: petijums_emuari_2007.pdf

  Tweet