Šodien krizdabz BLOGS kārtējo reizi viesautors - Ingus Rūķis no webtech.lv. Es pats ne reizi vien esmu iedomājies, ka blogs var būt kā CV vai vismaz tā sastāvdaļa, kas labi parāda potenciālajam darba devējam konkrētā cilvēka (blogera) zināšanas vai intereses. Šīs domas Ingus ir izvērsis mazliet garākā rakstā.

Tie, kas manus pierakstus un aktivitātes ir manījuši jau agrāk, zinās, ka agrāk aktīvi rakstīju par dažādām web lietām un intensīvi dalījos ar informāciju par no jauna apgūtajām lietām šajā sfērā. Tad sāku rakstīt ar vien retāk un retāk, līdz pirms aptuveni 2 gadiem praktiski pārtraucu rakstīt saprātīgus ierakstus par šo tēmu. Iemesls ir pavisam vienkāršs - nomainīju darbu un ņemot vērā dažādus apstākļus vairs īsti nesanāca laika rakstīšanai. Tāpat arī bija uzkrāta arī gana liela zināšanu bagāža un daudzas no agrāk atklātajām “interesantajām lietām” bija kļuvušas tik triviālas, ka par tām vairs nelikās vērts rakstīt.

Lai nu kā, ir viena interesanta lieta, ar kuru vēlos padalīties. Lai arī iesākumā var likties, ka blogs ir tikai tāda neliela niekošanās/hobijs/aizraušanās vai pat laika nosišana, patiesībā tas var tīri labi kalpot par sevis reklamēšanas rīku, kas nedaudz tālākā nākotnē var labi atmaksāties, gan lai tiktu pie laba darba, gan arī vienkārši dažādu kontaktu dibināšanai. Ņemot vērā stipri nelielo Latvijas auditoriju, man šobrīd nav pārliecības, ka būtu vērts censties ar pašu blogošanas procesu mēģināt nopelnīt naudu, tāpēc blogu var savā labā izmantot citos veidos. Labi, nu pie lietas par manu pieredzi.

Sākums

Patiesībā īsti neatceros, kad iesāku rakstīt savus pirmos ierakstus blogā. Jebkurā gadījumā tas notika vismaz 4 vai pat 5 gadus atpakaļ, kad ar vārdu blogs reti kurš bija pazīstams. Rakstīju par lietām, kuras mani interesēja - tā kā biju iesācis mācības universitātē un studēju programmētāja zinības, tad diezgan daudz laika pavadīju informācijas meklējumos par šo tēmu.

Liekas, ka 2. kursā sapratu, ka mani aizrauj tīmekļa aplikāciju programmēšana, kopš tā laika aktīvi sāku arī rakstīt savā blogā par šīm tēmām. Tajā laikā vēl nebija sarakstīti tik spēcīgi blogu pārvaldības rīki, kā tagad ir pieejams, piemēram, WordPress. Šī iemesla dēļ ar blogošanu praktiski nodarbojās tikai cilvēki, kas paši mācēja programmēt un viens no galvenajiem uzdevumiem bija izveidot pašam savu blogu. Notika pat sava veida neafišēta sacensība, kuram no internetā publiski darbojošamies programmētājiem būs iespējām bagātāks/smukāks blogs. Varētu pat teikt, ka visa blogošanas jēga slēpās paša bloga dzinēja izveidošanā, uzlabošanā un pārveidošanā.

Tā kā manā pirmajā darba vietā pēc pirmo lielo darbu paveikšanas uzradās diezgan daudz brīva laika, tad to arī izmantoju un patstāvīgi visu laiku attīstīju savas zināšanas - gan vienkārši eksperimentējot ar tīmekļa lietām, gan arī regulāri rakstot savu blogu, informējot pārējos potenciāli ieinteresētos lasītājus ar jaunatklātajām lietām. Īsi izsakoties - agrāk zāle bija zaļāka, debesis zilākas, likās, ka var rakstīt pat par vissīkākajiem sīkumiem.

Darba piedāvājums

Gāja laiks un kādu dienu bloga komentāros uzradās kāds cilvēks, kas lūdza, lai ar viņu sazinos, atstāja savu e-pastu. Cilvēks nepazīstams, bet nu intereses pēc aizrakstīju e-pastu. Izrādījās, ka mani publiskie pieraksti bija likuši manīt, ka esmu pietiekami izaudzis, lai manas zināšanas kādu varētu nopietni ieinteresēt. Pāris e-pasti turpu šurpu, pāris telefona zvani, tikšanās un pēc dažiem mēnešiem es jau esmu citā, stipri perspektīvā darba vietā.

Blogošanas noriets

Līdz ar darba maiņu, man īsti nebija pārliecības, cik daudz no tā, ko esmu apguvis no jauna, es drīkstu publicēt, lai neradītu problēmas pats sev un savam darba devējam. Tāpat arī sanāca stipri vairāk strādāt un apgūt no jauna, tāpēc ieraksti blogā kļuva otršķirīgi. Vairākas reizes gan mēģināju atdzīvināt savu blogu, taču visas reizes bija diezgan nesekmīgas. Beigu beigās nolēmu, ka labāk rakstīt reti un veidot savu saturu, nekā bezjēdzīgi atsaukties uz citur publicētu informāciju.

Tagadne

Labi, pietiks runāt par vēsturi. Patiesībā šo ierakstu mani iedvesmoja uzrakstīt 3 cilvēki, pie kam nevienu no viņiem es nepazīstu. Pagājušajā nedēļā 5 darba dienu laikā saņēmu 3 pilnīgi dažādus potenciālus darba piedāvājumus, kas visi bija saistīti ar manām izdarībām publiskajā interneta telpā. To, protams, var izskaidrot ar manas nozares speciālistu katastrofālu trūkumu Latvijā, taču tajā pašā laikā ir interesanti, ka visi no darba piedāvātājiem iepriekš bija daudz maz izpētījuši manas publiskās aktivitātes, atsaucās arī uz blogu.

Droši vien, ka jums būs radies jautājums, kāpēc es to visu rakstu? Vienkārši es tieši šobrīd redzu savu situāciju pirms pāris gadiem tepat sev blakus. Labu laiku Latvijas blogosfērā darbojās kāds cilvēks Andris P, kas aktīvi rakstīja par web lietām, līdzīgi, kā es to darīju pirms vairākiem gadiem. Tad pēkšņi viņa blogā parādās informācija par darba maiņu un vēl pēc dažām dienām atvainošanās par to, ka darba dēļ vairs neatliek laika blogam. Sakritība? Man liekas, ka tas ir vienkārši loģisks scenārijs - ja tu darbojies publiskā interneta telpā ar savu blogu, tad gatavojies, ka tev pavērsies iespējas un spēj tās izmantot. Godīgi sakot, man ir 90% pārliecība, ka šo darba maiņas iespēju Andris P, gluži kā es, ir ieguvis pateicoties savam blogam un tajā demonstrētajām savām zināšanām. Protams, es varu arī kļūdīties.

Ņemot vērā blogā publicēto informāciju darba devējs vai personāla atlases speciālists visticamāk var diezgan precīzi noteikt, vai attiecīgais darbinieks uzņēmumam derēs, vai nē. Tādējādi programmētāji izmantojot blogu var salīdzinoši vienkārši izveidot sev pietiekami labu publisko tēlu, lai tas ieinteresētu potenciālo darba devēju. Iegūstot atpazīstamību ar dažādām aktivitātēm, ilgi nebūs jāgaida, kamēr uzradīsies kāds, kas gribēs jūs pārvilināt darbā pie sevis. Tālāk jau tā ir katra konkrēta programmētāja izvēle, pieņemt darba piedāvājumus vai nē. Es visiem saviem 3 piedāvājumiem atteicu. Mans darba devējs var naktīs gulēt mierīgi, jo šobrīd neesmu noskaņots uz darba vietas maiņu :).

Fināls

Kāds tad ir šī ieraksta sausais atlikums? Pavisam vienkārši - ja tu vēlies kļūt par kādas nozares speciālistu, tikt pie labi apmaksāta darba un visādi citādi izsisties bez dažādu pazīšanos palīdzības, tad viens no veidiem, kā to izdarīt ir vienkārši sākt blogot un rakstīt par tēmām, kas skar tavu nozari.

Kvalitatīvi rakstot un neslēpjot savu identitāti, agrāk vai vēlāk tevi pamanīs pareizie cilvēki un iespējas pašas leks klēpī. Atliks tikai izvēlēties, vai šīs iespējas izmantot, vai laist garām. Pie tam, ņemot vērā, ka šobrīd par blogiem jau runā visās malās, iespējas izsisties ir stipri lielākas, nekā jebkad agrāk.

Lai veicas!

  Tweet