Nesenais Artura Medņa raksts, kurā es tiku pieminēts kā viens no pagājušajā mēnesī vissūrāk blogojošajiem džekiem Latvijā manī izraisīja lielas pārdomas par blogošanu kā tādu un par to cik daudz laika, enerģijas es ieguldu savā blogā. Esmu nolēmis šajā rakstā parādīt, ka uzturēt blogu nav tik vienkārši kā tas varētu šķist no malas. Par pamatu šim rakstam ir manis paša pieredze, kas iekrājusies izveidojot, uzturot un novedot šo blogu līdz tam, ka tas ir kļuvis par vienu no lasītākajiem blogiem Latvijā (es taču nemaldos tā uzskatot?). Nevajag salīdzināt ar citiem blogeriem, kuriem varbūt uzcept jaunu ierakstu ir pāris sekunžu darbs, te es stāstu par savu pieredzi.

Cik sen es blogoju?
Šis blogs ir aptuveni gadu un trīs mēnešus jauns un šajā tik neilgajā laikā esmu aptuveni sapratis kas mani patiešām interesē un ievirzījis šo blogu konkrētā tematiskā tech ievirzē. Kopš bloga pastāvēšanas sākuma esmu izveidojis 550 ierakstus tas nozīmē, ka vidēji katru dienu savu blogu papildinu ar jaunu ierakstu. Ir vienkārši dažas dienas aktīvi blogot, ir vienkārši nedēļu aktīvi blogot, taču gadu no vietas - manuprāt, tas ir sasniegums. Ja ne citu acīs, tad vismaz man pašam. Es pieturos pie domas, ka rakstu regularitāte blogiem ir svarīgs parametrs tāpēc ir vēlams uzturēt blogera iesākto rakstīšanas biežumu. Lai arī tagad daudzi izmanto RSS piedāvātās iespējas tomēr lasītāji mēdz pierast pie savu iecienīto blogeru rakstīšanas biežuma. Viņi zina, ka pie BlogeraX katru dienu parādās jaunas ziņas vai arī pie BlogeraY jauna ziņa ir ik nedēļas. Es uzskatu, ka ir muļķīgi bloga kvalitāti vērtēt pēc tā cik bieži parādās jauni raksti, kvalitāte visvairāk ir atkarīga no blogera attieksmes pret savu blogu, saviem lasītājiem.

Kā tad es blogoju?
Tā kā es interesējos par jaunumiem IT pasaulē, tad aktīvi ievācu informāciju par to, kas jauns ir noticis IT pasaulē. Šim nolūkam mans darba zirdziņš ir Google Reader, kurā nepārtraukti ienākas ziņas no dažādiem blogiem/portāliem/lapām. Pašlaik esmu parakstījies uz 178 dažādām barotnēm un pēdējā mēneša laikā izlasījis ~9000 ziņas. Tas nozīmē, ka vidēji dienā es izlasu/”izskrienu cauri” aptuveni 300 ziņām. Tā kā man diemžēl nav tik lieli laika resursi un es nevaru ieblogot par visām mani ieinteresējošam ziņām (tie būtu ~5-10 ieraksti ik dienas), tad esmu izveidojis savu saišu blogu, kurā es automātiski iemetu visu interesanto kamēr lasu ziņas. Pēdējā mēneša laikā esmu papildinājis šo saišu blogu ar 203 jaunumiem, tātad vidēji 6 jaunas ziņas ik dienas. Protams, dažādus vairāk vai mazāk lokālus jaunumus es uzzinu arī pa tiešo - no saviem kontaktiem. Galu galā cilvēki arī raksta man e-pastus, kuros aicina padalīties ar manām domām par kādu web projektu. Man prieks par šādiem e-pastiem un es cenšos uz tiem atbildēt.

Blogs aizņem daudz laika.
Neatceros kur, bet gan jau, ka kādā no blogging tips rakstiem lasīju, ka blogošana aizņem daudz laika un šis laiks tiks “atņemts” no citām nodarbēm. Vai nu tā būtu gulēšana, vai darbs, vai līdzcilvēki. Es piekrītu šim apgalvojumam un mana pieredze rāda, ka tā tas tik tiešām arī ir - bieži vien draudzene raida dusmīgus skatienus, kad esmu “pielipis” pie datora ekrāna un skrollēju cauri jaunākajām ziņām meklējot kārtējo bloga raksta tēmu. Google Reader vispār ir atkarību izraisošs pasākums. Man ir nepieciešama vismaz stunda, lai iepazītos ar jaunumiem, taču bieži vien tas aizņem vairāk laika. Pēdējā laikā esmu pasācis agrāk celties no rīta (vēl pirms skolas/darba), lai varu izlasīt kas jauns noticis pa nakti otrpus “dīķa”. Tas ir svarīgi, jo tikai tādējādi es varu būt pirmais (blogi ir ideāla vieta breaking news publicēšanai), kas par to uzrakstīs Latvijā.

Es cenšos rakstīt plaši/analizēt.
Es nerakstu par kādu lietu, izlasot tikai ziņas virsrakstu. Es cenšos iepazīties ar visiem notikumiem un palasīties atsauksmes citos blogos, lai labāk izprastu par ko tad vēlos rakstīt. Tas prasa laiku. Paša rakstīšana arī aizņem laiku, jo es cenšos neaprobežoties tikai ar pāris teikumiem. Es vēlos saviem lasītājiem sniegt pēc iespējas vairāk informācijas par konkrēto tēmu. Uzskatu, ka svarīgi ir pievienot norādes uz informācijas avotu, jo lasītājam ir jādod iespēja uzzināt/izlasīt vairāk. Ar katru jaunu ierakstu es mācos izteikties precīzāk un labāk. Bieži vien rakstot jaunu ierakstu, es uzlieku austiņas, ieslēdzu mūziku tik skaļi, lai apkārtējās pasaules notikumi mani netraucē un tik klabinu teikumu pēc teikuma līdz ieraksts gatavs un smaidot varu nospiest pogu ar nosaukumu “Publish”.

Blogs atņem daudz enerģijas.
Atceros daudzas naktis, kas nav gulētas, jo esmu mainījis blogam tēmu vai vienkārši knibinājies ap blogu. Atceros daudzus gadījumus, kad izlasu kādu patiešām ground breaking jaunumu, taču tajā brīdī man nav iespējas par to ieblogot un kāds cits par to pastāsta pirmais. Atceros tos dažus gadījumus, kad manas hostinga kompānijas (vai kādas manas paša muļķības) dēļ blogs palicis nepieejams maniem lasītājiem. Šādi notikumi pastiprinātā režīmā galē nost manas nervu šūnas.

Tehniskā puse.
Blogs “griežas” uz WordPress CMS sistēmas un es varu teikt tikai to, ka tā ir satriecoša sistēma tieši lietošanas ērtības ziņā, taču ērtības dēļ nav upurēta funkcionalitāte. Kad ir atrasta atbilstoša tēma, man ir nepieciešama vismaz diena intensīva darba (te gan laikam tik daudz laika aiziet, jo es neesmu koderis/CSS speciālists), lai tēmu padarītu lietojamu: iztulkotu, tajā ieimplementētu nepieciešamos spraudņus. Bet ar to viss nebeidzas, es varētu mūžīgi uzlabot bloga tēmu, taču laika trūkuma dēļ es to nedaru.

Kāpēc es blogoju, ja jau tas ir tik sarežģīti?
Es nezinu.. Laikam jau tāpēc, ka pašlaik blogošana ir mana aizraušanās, mans hobijs un sirdslieta. Man žēl manu draugu, jo bieži vien es krietni par daudz muldu viņiem par blogiem, blogošanu, web 2.0 utt. Ne visus tas interesē, taču man ir kāre cilvēkiem stāstīt par jaunām un interesantām lietām. Man patīkami, ka sāku arī dzīvē iepazīt pārējos Latvijas blogerus, jo uzskatu, ka ļoti svarīga ir arī socializēšanās ar līdzīgi domājošajiem - tādējādi daudz vienkāršāk var norealizēt savas idejas. Un, protams, nevar vārdiem aprakstīt to gandarījumu, ko man dod šis blogs. Man ir prieks par cilvēkiem, kas apmeklē manu blogu un iesaistās diskusijās vai nu komentāru, vai e-pastu veidā. Man ir prieks par to, ka apmeklējuma statistika pieaug un es to tulkoju kā: “Jā, tātad esmu pasācis labāk rakstīt par interesantām lietām” un tas ir liels stimuls turpināt iesākto. Man ir prieks, ka esmu pievienots draugiem.lv ziņu sadaļai un ne jau trafika pēc, bet tāpēc, ka draugiem.lv ir pavisam cita (es pat teiktu, savādāka) lietotāju auditorija un es (kopā ar pārējiem LV blogeriem) vēlos parādīt Latvijas vidusmēra Interneta lietotājam, ka blogi ir jaunie mediji, kuriem var uzticēties, ka tie ir izauguši no bla-bla fāzes. Es tuvāko gadu laikā vēlos Latvijā redzēt plašu un raibu, interesantu blogosfēru un esmu gatavs piedalīties tās veidošanā kaut vai turpinot rakstīt savu blogu.

Paldies par uzmanību!

  Tweet