Šoreiz klasika ir filmas. Vakar un šodien kopumā tika noskatītas piecas Padomju laikos uzņemtas mākslas filmas un katrai no šīm piecām filmām ir vērtība un tās ir vērts skatīties arī pēc desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem. Tās ir vērtības, kuru laika zobs nespēj sagrauzt. Un tā kā paši esam bijuši Padomju Savienības daļa, tad šīs filmas var saistīt ar mūsu jaunību.

Tātad, skatījāmies šādas filmas:

Man pašam visvairāk tomēr pie sirds gāja pēdējās divas. Nevaru gan izšķirties kura no abām visvairāk. Neatceros, pēdējo Holivudas ražojuma filmu, kuru skatījos.. Manuprāt, mazs ir to Holivudas filmu skaita procents, kuras ir balstītas uz kāda patiesi laba stāsta. Pārāk jau cilvēki pieradināti pie specefektiem pārbāztām taču bezsatura filmām. Padomā ir vēl dažas Padomju filmas, kuras būtu vērts noskatīties. Kaut vai izglītojošos nolūkos..

 

Par raksta autoru:

Kristaps (krizdabz) ir aizrautīgs jauno tehnoloģiju fans kā Internetā, tā ārpus tā. Ikdienā strādā par datorsistēmu administratoru un interesi par šo arodu neierobežo darba stundas. Internetā aktīvi darbojas veidojot blogu krizdabz.lv, tā mazāko brāli mini.blogeris.lv, kā arī pieskata urbānās vides baudītāju projektu bradajumi.lv. Pēdējā laikā aizrāvies ar Google aizsākto mobilo ierīču platformu Android un tāpēc veido resursu androids.lv. Brīvdienās iespējams viņu satikt kādā no Rīgas klubiem spēlējot un promoutējot dubstep mūziku - kopā ar domubiedriem uztur dubstep.lv. Viņa ikdienas gaitām var sekot līdzi Twitterī.

Saistītie raksti: