Pēdējās Radio 101 atskaņotās dziesmas

Lai arī Radio 101 darbojas vien dažus mēnešus, tas jau ir paspējis iemantot zināmu popularitāti un konkrētās aprindās (lasi, Twitterī) par šo radio runā katru dienu. Kā jau saprotams, jauns medijs un neiztiek bez tehniskas dabas trūkumiem. Kaut vai tas, ka ilgu laiku nebija iespējas automātiski apskatīt šobrīd skanošās dziesmas nosaukumu un izpildītāju. Kaut kad nesen šī iespēja beidzot tika norealizēta, taču klausītājiem ar to nepietiek un visi grib topus, sarakstus un ko tik vēl ne. Te nāk talkā klausītāji - entuziasti un izveido servisus, kas atvieglo dzīvi citiem līdzcilvēkiem.

Kā pirmo vēlos pieminēt Pētera Caunes veidoto dodo.monkeyseemonkeydo.lv, kas faktiski ir pēdējo Radio 101 atskaņoto kompozīciju saraksts papildināts ar artwork un dziesmu atskaņošanas laikiem. Vēlos pieminēt arī Pētera iepriekš veidoto radio SWH spēlēto dziesmu spēlēšanas servisu cu.serveris.lv/swh.

Daudz nopietnāk šai pēdējo atskaņoto dziesmu lietai ir pieķēries Latvijas blogosfēras vectētiņš un vienkārši lāga zēns Kaspars Foigts, jeb laacz. Viņš ar savu dev.laacz.lv/icy projektu mēģina ne vien attēlot pēdējās Radio 101 atskaņotās dziesmas, bet arī parāda kāda raidījuma ietvaros tās skanējušas, piedāvā iespēju vienkārši uzmeklēt šos skaņdarbus Google un YouTube un Last.fm servisos. Un tam visam pa virsu vēl ir tops, kas parāda kādi ir radio biežāk spēlētie izpildītāji un viņu darbi, kā arī uzskatāmi attēlo radio personību muzikālo gaumi.

Uzsvars šajā rakstā ir nevis uz Radio 101, bet gan cilvēkiem, kas entuziasma vadīti spēj radīt citiem cilvēkiem noderīgus risinājumus. Un tas ir trakoti lieliski, ka uzņēmums vai tā produkti ir tik feini, ka fani paši par pliku velti iesaistās to popularizēšanā un veido lietas, kas bagātina tos.

P.S. Nē, es neklausos Radio 101, jo gluži vienkārši man nepatīk tur (pārsvarā) skanošā mūzika. Gaumes dažādas un tātad nav pa ceļam. Tomēr ar lielu interesi lūkojos uz jaunā radio attīstību un vēlu lielas izdošanās!

Switch: How to Change Things When Change Is Hard

Pirms vairākiem mēnešiem nolēmu iemēģināt Bookdepository.co.uk grāmatu veikalu un pasūtīju vairākas grāmatas. Ar veikala sniegto servisu paliku apmierināts un lēnā garā lasu pasūtītās grāmatas. Šoreiz vēlos pastāstīt par vienu no tām: brāļu Chip un Dan Heath sarakstīto Switch (How to Change Things When Change Is Hard).

Šī ir viena no t.s. populārās psiholoģijas grāmatiņām, kas ir izveidota tik pievilcīga, lai būtu saprotama pēc iespējas vairāk cilvēkiem un tādējādi nodrošinātu sev bestsellera statusu. Un tiešām ne velti, jo man šī grāmata ļoti patika.

Grāmatā autori stāsta par izmaiņām un kā tās panākt. Tās var būt izmaiņas savā dzīvē (nomest svaru, būt labākiem vecākiem), tās var būt izmaiņas darbavietā (samazināt traumatismu darbavietā, optimizēt citus darbus) un tās var būt globālākas izmaiņas (samazināt sekstūristu skaitu, mazināt smēķētāju skaitu vai izglābt no izmiršanas kādu dzīvnieku sugu). Ir tik daudz lietu, ko mēs varētu un gribētu paveikt, taču tikpat labi saprotam, ka pieķerties un izdarīt bieži vien ir tik smagi. Daudzi teiktu, ka izmaiņas nenotiek tik bieži kā gribētos, jo cilvēki ir slinki. Jā, iespējams, bieži vien tā ir, taču vai nav tā, ka biežāk izplatīta ir iespēju un rīku pārpilnība, kuras priekšā labu gribošais cilvēks apjūk un vairs nezina uz kuru pusi doties un ko darīt? Lai notiktu izmaiņa ir jābūt labam iemeslam, motivācijai un atbilstošai apkārtējai videi.

Grāmatā aprakstīts, ka cilvēkam ir divu veidu daba: racionālā (”jātnieks”) un emocionālā (”zilonis”) un abas šīs dabas ir mūžīgā konfliktā viena ar otru - traucē viena otrai. Piemēram, mēs gribam iegūt sportisku augumu un sākam pat plānot cik, kur un kā skriesim (”jātnieks” racionāli izplāno, kas jādara, lai mēs sasniegtu mērķi), taču otra mūsu daba ir slinka (”zilonis”). Ir taču daudz patīkamāk pēc garas darba dienas vienkārši pavāļāties televizora priekšā nevis apgrūtināt sevi ar skriešanu. Un ārā arī laiks ir tāds uz lietu, samirksim vēl. Ļoti pazīstama situācija, vai ne? Grāmata parāda konkrētas darbības, kā rīkoties, lai līdz mērķim mēs tomēr nonāktu:

1) Vadi “jātnieku”:

  • Meklē pozitīvus piemērus: skaties ne tik ļoti uz savām un citu neveiksmēm, bet tieši uz pozitīvajiem iznākumiem un domā kā tos vari atkārtot;
  • Izplāno galvenos gājienus: uz brīdi pārstāj domāt par kopējo bildi, bet izplāno konkrētus gājienus, kas ļaus sajust virzību uz mērķi. Īsti nedarbosies teksts “Esi veselīgs!”, bet daudz vienkāršāk ir pateikt un realizēt: “Turpmāk pērc 1% pienu”;
  • Nospraud konkrētu mērķi: tas ir saprotams jau pats par sevi, ir svarīgi saprast pašam un apkārtējiem kāds ir mērķis uz ko tiecamies.
2) Motivē “ziloni”:
  • Radi/atrodi sajūtu: nepietiek ar apziņu, ka kaut kas nav labi. Lai radītu izmaiņu vajag spēcīgi sajust (likt sajust apkārtējiem) kas notiks (vai nenotiks) pēc izmaiņas;
  • Samazini izmaiņu: lielus darbus dali mazākos. “Sakop dzīvokli” nedarbosies tik labi kā “Turpmākās piecas minūtes velti istabas sakopšanai”;
  • Audzini savus cilvēkus: tas vairāk attiecas uz izmaiņu gadījumiem uzņēmumos. Ir jāaudzina cilvēki un jāliek viņiem saprast, ka viss ir izdarāms ar darbu un “talants” ir nevis 100% izdošanās garants, bet gan tikai palīgs darbam.
3) Veido ceļu uz mērķi:
  • Uzlabo apkārtējo vidi: iespēju robežās maini savu apkārtējo vidi, lai tā netraucē un tieši otrādi - palīdz sasniegt nosprausto mērķi. Piemēram, tu raksti kādu rakstu darbu datorā un regulāri traucē Skype vai ienākošo e-pastu paziņojumi. Izslēdz abas programmas. Tieši to es izdarīju rakstot šo ierakstu!
  • Izveido paradumus: strādājot pie mērķa sasniegšanas, izveido paradumus, kas konkrētus uzdevumus ļauj darīt automātiski - neaizdomājoties par tiem. Piemērs, veido To Do listes;
  • Maini cilvēkus: ja vēlies sasniegt lielāku mērķi, dari tā, lai apkārtējie cilvēki piedalās. Noliec viesnīcas istabiņās paziņojumu, ka vairums viesu dvieļus izmanto atkārototi un lielāka iespējamība, ka vairāk cilvēki to arī darīs.

Grāmata apskata visus šos lielos posmus un to apakšpunktus. Katrs ir papildināts ar reālas dzīves piemēriem, kas ļauj labāk izprast stāstīto un raisa domas par to kā uzzinātu sasaistīt ar paša dzīvi. Man ļoti patika grāmata un es lasot nemitīgi domāju kā varu uz savu dzīvi attiecināt daudzos pieminētos piemērus. Un izdomāju arī. Piemēram, mans dīdžeja hobijs bieži vien apstājas un buksē uz vietas, jo man ir slinkums meklēt jaunu mūziku un mēģināt to miksēt kopā un plānot kā to izdarīt labāk. Kā jau grāmatā minēts, “jātnieks” saprot, ko vēlas panākt, bet “zilonis” ir slinks un lēnīgs - traucē tiekties uz mērķi. Tieši tāpēc esmu ļoti iesaistījies dubstep.lv veidošanā un radio raidījuma vadīšanā. Tas burtiski piespiedu kārtā mani motivē regulāri meklēt labu mūziku un nemitīgi slīpēt miksēšanas iemaņas. Rezultātā man kastē vienmēr svaigas plates un lēnā garā aug izpratne par miksēšanas procesu. Brīžiem nav viegli, bet vismaz es jūtu progresu, jo nekad nav brīža, kad man nebūtu kaut kas jādara un būtu pavisam brīvs.

Es iesaku šo grāmatu izlasīt ikvienam, kam ir problēmas ar saņemšanos darīt darbus. Tajā aprakstītais palīdzēs izprast savas problēmas, pārtulkot mērķus tā, lai tos sajustu, gūtu motivāciju un atvieglot ceļu uz tiem. Bet atkārtošos, ka ar pliku izlasīšanu nebūs līdzēts. Vajag atvērtām acīm un prātu lūkoties uz savas dzīves problēmām un raudzīties kā uzzinātais var palīdzēt tikt ar tām galā. Tikai tad var panākt veiksmīgu iznākumu. Lai jums veicas!

Zemāk teikumi, kas grāmatā man pievērsa pastiprinātu uzmanību:

  • People eat more when you give them a bigger container;
  • If you want people to change, you must provide crystal-clear direction;
  • Bright-spot philosophy: What is working and how can we do more of it;
  • Even successes can look like problems;
  • Bad is stronger than good;
  • Make most out of your strengths rather than obsess about your weaknesses;
  • Choice no longer liberaties, it debilitates;
  • Clarity dissolves resistance;
  • Starting an unpleasant task is always worse than continuing it;
  • What looks like a people problem is often a situation problem;
  • What looks like resistance is often a lack of clarity;
  • You need to script the critical moves;
  • Behaviour is contagious;
  • A long journey starts with a single step, but a single step doesn’t guarantee the long journey;
  • Change is not an event, it is a process;
  • Small changes can snowball to big changes.

Par picām

Vakar tika pamanīta un tviteros aprunāta LuLu picas akcija un tā raisīja diskusijas par picām kopumā. Dažu minūšu laikā izkristalizējās fakts, ka daudziem cilvēkiem patīk kādas konkrētas picērijas produkcija. Un tā nav ne Lulu, ne Čili, ne kāda cita no plašāk pazīstamajām.

Makss un Morics

Jau iepriekš biju gana labas atsauksmes dzirdējis par Makss un Morics ceptajām picām un vakar man radās iespēja nobaudīt viņu picu. Izvēlējos picu ar koda nosaukumu “Gurinēts Marķīts” un saņēmu to norādītajā laikā. Izvēle apzināta un satur visas augošam organismam nepieciešamās uzturvielas :) Paldies!

Makss un Morics

Makss un Morics

Interesanta man šķita uz picas pakas vieta, kur ierakstāms picas cepēja vārds. Tiesa šoreiz tur nekas nebija ierakstīts. Bet žēl, jo es uzskatu, ka mazi uzņēmumi var būt pārāki tieši šādos (it kā) sīkumos. Pica man šķita laba. Tomēr laikam ne manā gaumē. Lai nesanāk tā, ka savas nezināšanas dēļ nokļūdos, speciāli pacienāju ar picu vairākus savus draugus un viņi atzina šo picu par ļoti garšīgu. Tātad var uzskatīt, ka Makss un Morics prot cept labas picas un es neko nejēdzu no tām :)

Ņemot, ka picērija atrodas tepat netālu no manas dzīvesvietas, publiski apsolos tuvākā pārskatāmā nākotnē aizbraukt uz turieni pats, apskatīt kā iestāde izskatās dzīvē un nopirkt citu picu, mēģināt uztrāpīt uz tādas, kas man garšos.

Tagad par to ne-manā-gaumē daļu. Es nemīlu gatavot ēst un neēstu pats, ja būtu tāda iespēja. Man vienkārši ir žēl tērēt savas dzīves laiku uz ēdiena gatavošanu (sev vienam) un tāpēc pārsvarā ēdu ārpus mājas un bieži vien visāda veida fast food drazas. Un bieži vien ēdu picas, jo tas ir ērti. Es nekādā ziņā nevaru sevi nosaukt par picu pazinēju, taču saprotu, ka pastāv vairākas picas “skolas” un katrā reģionā tās cep savādākas. Tad nu man ir vēlme izprast kā tieši sauc tās picas kas man garšo, lai turpmāk zinātu ko meklēt. Man ļoti patīk, kad pica ir biezāka (bet ne pārlieku bieza) un bagātīgi nosmērēta ar tomātu mērci (tā lai sarkana, sarkana). Maliņas, lūdzu, kraukšķīgas un lai var just ceptas pārtikas garšu. Salami ir obligāta prasība un kurš katrs salami arī neder. Man ļoti negaršo tas blāvā paskata salami, kam nav īsti nekādas garšas, toties ļoti, ļoti patīk spēcīgi kūpinātais tumši sarkanais salami. Siers man principā ne īsti patīk, tāpēc bieži vien var nošaut greizi saliekot uz picas kaut kādu nesaprotamu sieru. Klāt piparus un mērces. Jo asākas, jo labāk. Jūras veltēm - nē! Olīvām - nē! Man ir sajūta, ka aprakstītajai picai vistuvāk ir Ņujorkas picas tips. Kā tur īsti ir?

Makss un Morics

Visā šajā sakarā es atcerējos kur ēdu visgaršīgāko picu savā mūžā. Tas bija pirms daudziem gadiem, kad kaut kādā sakarā tiku ceļojumā uz Nīderlandi. Izstaigājis Amsterdamu, pakaifojis viņu gabber ierakstu veikalos un paskatījies uz lielām, mellām prostitūtām, nejauši iebridu kaut kādā mazā un pēc skata nepievilcīgā ūķī, ko tikai attāli varētu nosaukt par picēriju. Ēst gribējās zvērīgi un nopirku picas šķēli, kas uz mūžiem izmainīja manus uzskatus par picām. Tā bija ar TIK izteiksmīgu garšu, ko neesmu spējis gūt nekur citur līdz pat šai dienai. Salami bija episki. Mīkla bija episka. Pica bija EPISKA. Kā latvietis-vidējais-skeptiskais pieņemu, ka neko tik labu vairs nesanāks apēst..

APSKATS: Samsung Galaxy S - karalis Adibos treniņtērpā

Par Samsung Galaxy S Android tālruni es uzzināju kaut kad vasaras sākumā, neilgi pēc tā oficiālās tirdzniecības uzsākšanas Singapūrā. Toreiz ar interesi lasīju apskatus un brīnījos kā telefonā var sabāzt tik daudz tehnoloģisku labumu. Taču šeit Latvijā toreiz plašāk pieejami bija HTC Android tālruņi un tādējādi par Samsung veikumu piemirsu. Piemirsu līdz brīdim, kad pats to dabūju uz testiem. Aptuveni nedēļu paspēlējos ar ierīci un secinājums ir šāds - Samsung Galaxy S ir šobrīd viens no labākajiem Android tālruņiem, kas vien nopērkams. Ja tam nebūtu dažu trūkumu (subjektīvs vērtējums), es to droši sauktu par šobrīd labāko Android tālruni. Par Samsung Galaxy S tehnoloģisko izcilību un austrumniecisko “piegaršu” tad arī būs šis apskats.

Samsung Galaxy S

Samsung Galaxy S

Samsung Galaxy S: Epic 4G, Vibrant, Fascinate, Captivate

Šo telefonu Samsung oficiāli tirgot uzsāka Singapūrā šī gada 4. jūnijā un nepilnas 10 dienas vēlāk ražotājs ziņoja par miljons pārdotām ierīcēm. Jūnija beigās Galaxy S aizceļoja uz Eiropu un Samsung šo telefonu kopumā plāno tirgot vairāk nekā 100 valstīs. Galaxy S ir viens no tiem produktiem, kas dažādiem tirgiem (operatoriem) ir sagatavots dažādās modifikācijās: Epic 4G, Vibrant, Fascinate un Captivate. Piemēram, Samsung Captivate ir paredzēts Amerikas tirgum un konkrēti AT&T klientiem (ierīcei nav priekšējās kameras). Operatoram Sprint, savukārt, paredzēts modelis Epic 4G, kam ir ne vien 4G tīklu atbalsts, bet arī fiziskā klaviatūra un kameras zibspuldze. Verizon klientiem paredzēts Samsung Fascinate, kam nav priekšējās kameras, taču ir zibspuldze, kuras nav internacionālajam (apskatītajam) modelim. Es saprotu, ka dažādos tirgos ir dažādas prasības/vēlmes, taču mani diezgan samulsināja palielais šī telefona modifikāciju skaits. Apskats ir veidots konkrēti modelim Samsung Galaxy S GT-I9000.

Samsung Galaxy S

Samsung Galaxy S

Īsais ievads

Galaxy S pavisam noteikti ir viens no viedtālruņu klases augstākās raudzes pārstāvjiem un par to liecina gan tehnoloģiskais, gan programmatūras izpildījums. Galaxy S ir Samsung trešais pēc skaita Android viedtālrunis un tam ir uzstādīta 2.1 šīs operētājsistēmas versija apvienojumā ar Samsung izstrādāto TouchWiz 3.0 saskarni.

Telefons ir aprīkots ar 4 collu lielu Super AMOLED kapacitīvo skārienjūtīgo ekrānu (izšķirtspēja 480×800 pikseļi). Galaxy S darbina ARM Cortex A8 1GHz procesors un ierīcei ir 8Gb/16Gb iebūvētā atmiņa (atkarīgs no modifikācijas), 512Mb RAM, kā arī 2Gb ROM no kuriem 1,8Gb atvēlēti aplikāciju uzstādīšanai (salīdzinājumam HTC Desire aplikācijām atvēlējis vien 120Mb). Te gan jāatgādina, ka Android 2.2 ļauj uzstādīt aplikācijas arī uz nomaināmās atmiņas kartes, kuras Galaxy S atbalsta līdz pat 32Gb apjomam.

Sakaru departamentā viss ir vislabākajā kārtībā, telefons darbojas GSM, 3G tīklos un datu pārraidi nodrošina HSDPA, HSUPA tīklos, kā arī bezvadu (WiFi) 802.11 b/g/n standartu tīklos. Ir DNLA protokola atbalsts, tātad no telefona uz citām ierīcēm var straumēt multimediju datus (mūziku, video). Telefons atbalsta jauno Bluetooth v3.0 standartu (ar A2DP, kas ļauj izmantot stereo Bluetooth austiņas). Tālruņa lādēšanai un datu pārraidei paredzēta v2.0 microUSB pieslēgvieta.

Galaxy S ir aprīkots ar 5 megapikseļu kameru (ar autofokusu), kas ļauj uzņemt līdz pat 2592×1944 pikseļu izšķirtspējas attēlus un uzņemt 720p (1280×720 pikseļu) video ar 30 kadriem sekundē. Ierīce spēj uztvert stereo FM radio (ir RDS atbalsts) tāpēc lieti noderēs iebūvētā 3.5mm audio pieslēgvieta.

Mazo spēkstaciju pie dzīvības uztur 1500 mAh Li-Po akumulators, kura lādiņa pietiek līdz pat trīs dienām pie viduvējas tālruņa noslodzes. Un tas vēl nav viss, Galaxy S ir burtiski pārbāzts ar iespējām un īsais ievads nesanāk necik īss.

Kāds tad īsti ir Samsung Galaxy S

Lasīt visu rakstu »

navzonas.lv - melnais PR, kas dara labu

Šodien internetos uzpeldēja ne vien informācija par Lemberga juniora bagātīgajām konta izdrukām, bet arī projekts navzonas.lv, kas veidots ar nodomu parādīt, ka mobilo sakaru operatora Bite pārklājums nav perfekts. Projekta aprakstā var lasīt sekojošas rindas:

Esmu izveidojis šo lapu, lai kopīgi ar citiem esošajiem/bijušajiem BITES klientiem apzinātu vietas, kur operatora solītā zona gluži neatbilst patiesībai vai ir radušās kādas problēmas ar sakariem respektīvi – “zonas bedres”.

Avots: navzonas.lv

Projekta darbības princips visnotaļ skaidrs. Ir karte, kurā ikkatrs var atzīmēt punktus, kuros ir problēmas ar Bites tīkla pārklājumu. Tāpat var apskatīt ko citi ir atzīmējuši. Mērķis cēls un par to cepuri nost. Taču esmu tipiski skeptisks latvietis vidējais un es šo akciju uzskatu nevis par godīgu un šķīstu kādas personas bēdu un ciešanu radītu projektu, bet gan tipisku melnā PR kampaņu. Latvijā ir pietiekami asa cīņa starp mobilo sakaru operatoriem, lai šāda kampaņa nebūtu kas negaidīts. Man tikai mazliet žēl, ka jāliek lietā tādas ne pārāk tīras (nespēja uzņemties atbildību par saviem darbiem) metodes.

navzonas.lv
navzonas.lv

Un tagad par pašu Biti un šī operatora situāciju. Noteikti būs cilvēki, kas domās, ka viss nu ir pavisam slikti un vīlušies lietotāji (un konkurenta izdomāti personāži) gremdēs un sitīs. Tomēr es jūtos naivs ideālists un es pirmām kārtām šajā kampaņā saskatu izdevīgumu pašai Bitei. Proti, konkurents pats palīdz uzņēmumam apzināt savas kļūdas (pārklājuma bedres) un Bitei atliek vien strādāt, lai problēmu vērstu par labu. Bez tam, mēs visi labi zinām, ka Bitei šobrīd norisinās aktīvi darbi pie tīkla infrastruktūras uzlabošanas un jau rudenī šī operatora klienti varēs izmantot vienus no kvalitatīvākajiem sakariem Baltijas valstīs. Jau pavisam drīz redzēsim cik tuvi patiesībai un realitātei ir šie plāni.

Es pats Bites klients esmu jau aptuveni gadu un šobrīd esmu guvis šādus secinājumus. Es nejūtu kā var panākt tos lētos rēķinus par kuriem man stāstīja Bites klienti, kad es plānoju uz kuru operatoru doties. Kā pie LMT maksāju 20-30Ls par mobilajiem sakariem, tā arī šobrīd maksāju pie Bites. Par pārklājumu. Pārsvarā atrodos Rīgā un te neesmu jutis īpašas problēmas ar sakaru kvalitāti. Tomēr izbraucot ārpus pilsētas man bieži vien ir problēmas ar datu pārraidi (sazvanīties gan vienmēr ir sanācis). Piemēram, pirms nedēļas biju pie Siguldas uz Aerodium un no turienes nespēju augšupielādēt attēlu uz Twitteri. Tikpat neveiksmīgs bija bildes augšupielādes mēģinājums festivāla Zvērā norises vietā (Zirņu pagasts). Es saprotu, ka tīkla modernizācija var mainīt šo situāciju un es vēlos redzēt cik ļoti tas uzlabos sakaru kvalitāti. Es vēlos, lai manis izvēlētajam operatoram tīkls tiek uzlabots ik dienas, tieši tāpēc esmu norādījis konkrētas vietas, kur esmu pieredzējis problēmas. Ja uzlabojumi nebūs apmierinoši, tad “Paldies par sadarbību!” un par spīti vairākām negatīvām niansēm atgriezīšos pie LMT, kam manās acīs joprojām ir kvalitatīvākie sakari Latvijā. Lūk, pats darbojos kā melnā PR instruments kaut gribu tikai labu :)

Starp citu, labāk doties uz Bites pārklājuma lapu un tur piefiksēt problemātiskās vietas: http://www.bite.lv/lv/about/network/coverage. Tādējādi daudz ātrāk Bites inženieri saņems informāciju un varēs atbilstoši rīkoties.

Un tagad noslēdzošā, jeb pasaku radīšanas daļa. Kā jums šķiet, kas stāv aiz šīs kampaņas? Kas to ir veidojis? Artur? :)

APSKATS: HTC Wildfire - Vaiii, kāds maziņš Desire

Aptuveni pirms gada tirdzniecībā parādījās HTC Tattoo Android viedtālrunis. Pēc tā specifikācijām uzreiz bija skaidrs kādiem nolūkiem tas ražots. Tattoo var uzskatīt par pirmo (HTC) budžeta Android tālruni (cenā zem 150 latiem). Šāds gājiens no HTC puses bija saprotams, jo kompānija bija izlaidusi tādus telefonus kā HTC Magic un Hero, kas bija gan spēcīgākas, gan dārgākas ierīces. Bija vajadzīgs lēts telefons, lai pie sava Androida tiek pēc iespējas vairāk cilvēku. Tālāk vēsturē ierakstīti tādi produkti kā Nexus One, HTC Legend un HTC Desire. Atkal, tās ir high-end un augstākās cenu kategorijas ierīces un zinot vēsturi, bija visnotaļ skaidrs, ka HTC gatavo vēl kādu plašākām tautas masām paredzētu produktu. Un tā arī notika - šī gada maija beigās HTC prezentē HTC Wildfire.

Ja es rakstu, ka HTC Wildfire ir HTC Tattoo lietas turpinātājs, tad tieši vietā būtu parādīt kādas ir šo abu telefonu būtiskāko tehnisko parametru atšķirības:

Kā redzam no salīdzinošās tabulas, tad HTC ir uzlabots Tattoo, jo tam ir mazliet vairāk atmiņas, labāka kamera, ietilpīgāka baterija un jaunāka Android OS versija. HTC Wildfire ir lielāks 3.2 collu (gluži kā HTC Legend) ekrāns, taču tam ir tāda pat čābīgā izšķirtspēja kā HTC Tattoo, kas arī izrādīsies lielākais šī telefona mīnuss. Bet par to visu plašāk turpinājumā..

HTC Wildfire
HTC Wildfire

Lasīt visu rakstu »

Vēlos darīt zināmu, ka ceturtdien, 5.augustā, notiks neformāla tikšanās jeb tvikšanās (tweetup), kuras mērķis ir diskutēt par jauno tehnoloģiju radīto iespēju izmantošanu efektīvākai sabiedrības līdzdalībai, lēmumu ietekmēšanai un interešu aizstāvībai valsts pārvaldē.

Neformālās tikšanās laikā dalībnieki aicināti dalīties ar labākajiem piemēriem no visas pasaules par to, kā dzīvē ieviestas valsts pārvaldes 2.0 idejas, tas ir – kā jauno tehnoloģiju iespējas, interneta rīki un sociālās platformas valsts pārvaldē izmantotas ar mērķi iesaistīt sabiedrību valsts pārvaldes procesos. Vērtējot piemērus, dalībnieki diskutēs par to, kādā veidā visefektīvāk iesaistīt indivīdus, sabiedrības grupas un nevalstiskās organizācijas lēmumu pieņemšanas procesā, nodrošinot gan sabiedrības interešu aizstāvību, gan valsts pārvaldes lēmumu kvalitātes uzlabošanu. Tikšanās laikā dalībnieki būs aicināti novērtēt tās idejas, kuras vēlētos redzēt īstenotas Latvijā.

Kā vienu no piemēriem var minēt Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona (David Cameron) iniciatīvu, aicinot iedzīvotājus īpašā mājaslapā Spending Challenge ierakstīt savu ieteikumu valsts pārvaldes izdevumu samazināšanai. Savukārt diskusijas par iedzīvotāju idejām tika izvērstas vienā no populārākajiem sociālās tīklošanās portāliem Facebook.com.

Tvikšanās noslēgumā dalībnieki aicināti neformālā gaisotnē iepazīties tuvāk, dalīties ar viedokļiem un atklājumiem un pārrunāt citus jaunumus, tādējādi stiprinot attiecības starp valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju un privātā sektora pārstāvjiem.

Neformālā tikšanās organizēta, atsaucoties nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas šobrīd izstrādā priekšlikumus jaunam sabiedrības līdzdalības modelim Latvijā, kā arī strādā pie Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda aktualizācijas. Diskusijas laikā izskanējušās idejas un ierosinājumus nevalstisko organizāciju pārstāvji ņems vērā turpmākajā darbā pie jaunā sabiedrības līdzdalības modeļa.

Pasākumā aicināti piedalīties valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji, sociālo mediju entuziasti, kā arī visi interesenti. Tikšanos organizē Valsts kanceleja, projekts idejuTalka, Eiropas Kustība Latvijā, atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Neformālajā tvikšanās daļā mūziku spēlēs DJ Ilmārs Šlāpins.

Tvikšanās notiks 5.augustā pulksten 18.00, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras telpās Valdemāra ielā 35. Savu dalību pasākumā var pieteikt pasākuma vietnē http://tweetvite.com/event/tviksanas, izmantojot Twitter vai Facebook kontu.

P.S. Labu laiciņu nebiju ienācis Ministru kabineta mājaslapā un tagad papētīju cik daudz ir izdarīts jauno, jeb sociālo mediju iekļaušanās ziņā. Un izdarīt pietiekami daudz. Kaut vai palūkojamies, kā tiek izmantoti jaunie rīki un cik daudz bildes salikuši Flickrā: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets.

Ieteikt draugiem, Twitter, Facebook, Digg

Pirms dažām dienām Podā izlasīju rakstu par draugiem.lv iesaki pogu, mazliet apdomājos un pievienoju to vairākiem saviem projektiem. Tad es vēl mazliet padomāju un secināju, ka man ir neskaidrība par šo sociālo tīklu pogām kopumā. Un man ir vajadzīga palīdzība no “zāles”.

Pirms pāris gadiem sociālie tīkli uzsāka savu slavas gājienu un nemitīga attīstība notika ne vien pašos tīklos, bet arī ārpus tiem - veidojot risinājumus, kā ārpus sociālā tīkla esošu saturu “iemānīt” soc. tīklā, kur to apmuļļāt ģenerējot tik kritiski svarīgos lapu skatījumus un klikšķus. Viens no šādiem risinājumiem ir ārējos resursos (mājaslapās, blogos) izvietotās “Ieteikt” pogas.

Darbojas šādi: klīstam pa Internetu, atrodam kādu interesantu rakstu/video/audio un pāris klikšķu attālumā par mūsu atradumu pastāstam saviem soc. tīkla “draugiem”, ja resursa autors pievienojis savam projektam soc. tīklu podziņas).

Teorijā tas viss ļoti skaisti darbojas un es pat varu saskatīt no tā kādu potenciālo labumu. Jo mani daudzie “draugi” taču noteikti priecāsies redzēt jaunu kaķēnu video, kas ir simts reizes smieklīgāks par simts citiem maniem pārpublicētajiem kaķēnu video. Tomēr praksē šīs lietas ne vienmēr darbojas un man ir sajūta, ka Latvijā nedarbojas gandrīz necik.

Es saprotu to, ka mūsdienās Internetā jau ir pārāk daudz informācijas un vidusmēra cilvēks vairs nespēj ar to tikt galā. Informācija (raksti/video/audio) milzīgā straumē gāžas pār mūsu galvām un “Juris iesaka apskatīt video XYZ” mēs vairs nespējam pamanīt kur nu vēl apstrādāt. Tas gan Jurim nekā netraucē, jo beidzot viņš ir nodzīvojis līdz laikam, kad viņš var būt (nevienam nevajadzīgas?) informācijas radītājs, kad viņš sniegt informāciju saviem “draugiem”, kuru skaits var būt mērāms simtos vai tūkstošos. Jo sociālajos tīklos un Internetā kopumā tas taču notiek tik vienkārši. Šīs iespējas apreibina un var aptumšot veselo saprātu.

Mēs ļoti daudz izmantojam rīkus, kas informāciju dara brīvu un pieejamu, kam pašam par sevi savulaik bija ļoti svarīgs un pat cēls mērķis. Taču tagad mēs ar šiem rīkiem radam nevienam nevajadzīgas informācijas kalnus, kas nu jau pirms daudziem gadiem ir aprijusi patiesi svarīgus un nozīmīgus darbus. Un bēdīgākais ir tas, ka tas maina cilvēkus un maina uz slikto pusi - tiem nu pietiek ar saraustītām informācijas drupačām, kas nebeidzami birst garām bez jelkādas kārtības un katrs paķer savu drupaču, paklaigā un tver pēc nākamās. Vai nesanāk tā, ka mēs maksājam par to, lai būtu iespēja radīt un atrādīt saturu un maksāsim par to, lai kāds to filtrētu no mūsu saradītā? Mēs tik ņipri zāģējam zaru uz kura paši sēžam!

Tagad par manu lokālo pieredzi. Manos blogos ir soc. tīklu podziņas, taču es neesmu mērījis kā un vai vispār tās kāds izmanto. Šī nesen ieviestā draugiem.lv ieteikšanas podziņa parāda cik reizes konkrētais raksts ir ieteikts un tas man ļauj secināt, kas cilvēkiem šķiet interesants. Tomēr arī te ir sava ēnas puse. Draugiem.lv Runā sadaļa ir izaugusi kā totāla ateja, kur cilvēki ber stulbus izteikumus vai anekdotes. Draugiem.lv nav spējuši to izveidot par saturīgu ziņojumu plūsmu. Iespējams, tas nav izdarāms, jo cilvēki ir slinki un dumji. Es skatos, ka šo ieteikšanas pogu ir pievienojuši arī ziņu portālā TvNet, kur tā kā apgrozās daudz slinku un dumju cilvēku, taču arī tur to neviens neprot izmantot. Neprot vai arī neuzskata par vajadzīgu.

Twitter poga? Tā būs noderīga tiem dažiem desmitiem tūkstošu Latvijas Twitter lietotāju, bet atkal te ir savas nianses. TvNet risinājums ir pagalam greizs. Nu nevari tu pēc pogas nospiešanas lietotājam iedot tikai saiti uz rakstu. Ja jau sāki, tad sagatavo tvītu kā nākas: raksta nosaukums + (īsināta) saite uz to. Es pats bieži (manuāli) retvītoju ziņas no TvNet un vismaz man šāda Twitter poga arī noderētu - atvieglotu šo procesu.

Ļoti interesanti ir lūkoties uz to kā šajā virzienā iet Facebook. Ir nepierasti redzēt, ka tajā notiek kaut kāda kustība un cilvēki kaut ko ņemas un iesaka. Bet man tik un tā Facebook šķiet svešs un nevajadzīgs un es nespēju saņemties sākt izpētīt tā iespējas. Kaut vajadzētu.

Atsevišķs stāsts ir “ieteikšana” ar e-pasta palīdzību. Man ir sajūta, ka ir daļa cilvēku, kas ar saitēm dalās caur e-pastu, bet vai šie cilvēki prot izmantot ieteikšanas risinājumu lapā? Jeb tomēr vienkārši iekopē raksta saiti no adreses lauka. Tā man ir mistērija. Visādi citādi man ir sajūta, ka Latvijā nekas īsti nedarbojas.

Un tagad pie konkrētākiem jautājumiem. Vai tu ikdienā izmanto dažādos resursos pieejamās soc. tīklu podziņas? Vai tu tās izmanto kā resursa saimnieks, vai lasītājs/ieteicējs? Kādiem priekšnoteikumiem jāpiepildās, lai tu izmantotu šādus rīkus? Kādos gadījumos tu to neizmantosi? Kā tev šķiet, kāpēc Latvijā tas nedarbojas?

Apple Magic Trackpad un vai mums ko tādu vispār vajag

Apple Magic Trackpad

Lasīt visu rakstu »

Elektronisko grāmatu lasītājs Nook par nieka 149 dolāriem

Pēc rakstu komentāru un lasījumu skaita redzu, ka raksti par elektroniskajām grāmatām nav īpaši populāri, taču es nespēju slēpt savu savu sajūsmu par dažādiem interesantiem notikumiem šajā nozarē. Un par kādu no tiem tad arī šis raksts.

Pie mana nesen publicētā ieraksta, kurā norādīju uz Amazon e-lasītāja Kindle cenu samazinājumu, kāds labs cilvēks (paldies, Johnny!) komentāros norādīja, ka tomēr lētāks ir ASV lielākā grāmatu tirgotāja Barnes & Noble veidotais e-lasītājs Nook. Tas ir pieejams divās versijās (WiFi + 3G un tikai WiFi versija) no kurām lētākā (otrā) maksā vien 149 dolārus. Iepriekš šis gadžets maksāja 259 dolārus un cenas samazinājums ir ievērojams. Te gan jāpiezīmē, ka atšķirībā no Amazon, Barnes & Noble ierīci uz Latviju nesūta. Taču tā nav īsti liela problēma, jo samērā lēti ir pieejami pārsūtīšanas servisi. Piemēram, shipito.com, ko es izmantoju, lai lētāk saņemtu žurnālus.

Ar Nook tehniskajām iespējām var iepazīties produkta mājaslapā: www.barnesandnoble.com/nook/. Par Nook esmu rakstījis arī androids.lv blogā, jo to darbina Android operētājsistēma.

Nook

Un teikšu kā ir, man ļoti patīk šī tendence, ka e-lasītāju cenas krasi samazinās. Tirgus procesi visu sakārto un padara izdevīgāku gala lietotājam. Beidzot šīs visnotaļ šaurā pielietojuma ierīces maksā adekvātas naudas summas un tas ietekmē elektronisko grāmatu tirgu kā tādu - viss izskatās kļūstam lētāks.

Tomēr es saprotu, ka padarot kādu produktu lētāku, uzņēmumi nereti uzliek lielāku uzcenojumu citā vietā, lai izlīdzinātu starpību un turpinātu nopelnīt. Tāpēc izveicu mazu aprēķinu eksperimentu, lai saprastu kur man izdevīgāk tikt pie grāmatām. Šis eksperiments pavisam noteikti nav tehniski pareizs, jo vienā katlā lieku gan papīra grāmatas, gan to digitālās versijas. Taču, ja pieņem, ka man ir svarīga grāmatā iegūstamā informācija nevis pats medijs, tad nākamais būtiskākais aspekts ir cena. Es pirms pāris mēnešiem iekš to Bookdepository.co.uk (grāmatu cenā jau iekļautas nosūtīšanas izmaksas) pasūtīju piecas grāmatas (paperback formātā) un nolēmu šīs pašas grāmatas sameklēt digitālajās versijās Amazon un Barnes & Noble interneta veikalos. Vienu grāmatu es Amazonā neatradu Kindle formātā (precīzāk sakot, grāmata nav pieejama Eiropas pircējiem), tāpēc pieliku šī paša izdevuma lētāko papīra versiju (tiesa neierēķināju sūtīšanas izdevumus). Šajā eksperimentā mani visvairāk interesēja tas vai Barnes & Noble veikalā ir digitāli pieejamas tās grāmatas, kas mani interesē un kāda ir to cenu atšķirība salīdzinot ar Amazon Kindle grāmatām.

Secinu, ka Amazon ir visdārgākais no trīs apskatītajiem veikaliem un tieši pēdējā laika cenu politika man ļoti nepatīk Amazon sakarā. Vēl kāda nepatīkama nianse - grāmatas arī pēc iegādes pārvalda Amazon un ir bijuši gadījumi, ka kompānija atņem tās. Ja nav svarīgi papīra vai digitāla grāmata, tad var mest aci uz Barnes & Noble Nook ierīci, kas atbalsta arī “svešus” PDF, EPUB un PDB failus. Amazon Kindle, savukārt, pa lielam sadarbojas tikai ar Amazon tirgotajām grāmatām. Un, protams, atkal lieliska iespēja padomāt par to vai nesanāk situācija, ka vairāk iefanojam par tehnoloģijām nevis grāmatām kā tādām :).

P.S. Rakstam un dzīvei nav jēgas. Komentāros cilvēki norāda, ka no Latvijas Barnes & Noble Interneta veikalā nav iespējams nopirkt e-grāmatas. Pakaļā autortiesības!